Zenta Jaunzeme

Dzimusi laukstrādnieku ģimenē Dobeles rajonā.

1956: pirmā literārā publikācija – "Stāsts par viena kolhoza piecgadi" (Zvaigzne, Nr.9, 01.05.1956).

Literārie darbi

1968: stāsts "Jūs gaida, doktor!" (Liesma).
1985: romāns "Es nāku nesaukts" (Liesma). Pirmpublicējums žurnālā "Karogs".
1988: stāsts "Veterāni" iekļauts kopkrājumā "Stāsti" (Liesma).

Par stāstu "Jūs gaida, doktor!" (Liesma, 1968)

"Zentas Jaunzemes "Jūs gaida, doktor!" uzrakstīts tēlaini, labā valodā. Stāstā grūti atrast luksus, pļāpīgus dialogus, bezmērķīgus. Izskaistinātus dabas aprakstus. Stāsts valdzina ar raksturu patiesumu, ar vēlēšanos atklāt Jūtu dialektiku, kas dara bagātākas mūsu emocijas, rosina pārdomas par mūsdienu dzīvi, tās jēgu."

Broks, A.Cilvēki ir daudz sarežģītāki.... Literatūra un Māksla, Nr. 47, 23.11.1968.

Par romānu "Es nāku nesaukts" (Liesma, 1985)

"Autore praktizē tā saucamā noģiedamā vēstījuma formu, kur viņas balss skan unisonā ar raksturojamā varoņa runu. Te pārsvaru ņem autores balss un vārds, pārstāstot rīcību, dodot tieši raksturojošas frāzes. Šāds teksta veidojums ļauj svaigi un emocionāli iekrāsot pilsētas peizāžas, komentēt dialogus, |auj arī izmantot publicistiskā stila elementus ministrijas darba procesa skicēiumos. leskanas ari varoņa balss, bet klusināti, tā, lai nepārmāktu autori un nepāraugtu noģiedamajā runā. Bet tieši noģiedamā runa ar mūsdienu prozai raksturīgo izsmalcināto iekšējā monologa vēstījuma tehniku paver plašas iespējas psiholoģiskajai analīzei un līdz ar to arī varoņu iekšējās pasaules un viņu jūtu dzīves daudzpusīgākai un dziļākai atverei."

Tabūns, Broņislavs. Nāku nesaukts. Cīņa, 26.08.1982.

Par Zentas Jaunzemes darbu žurnālistikā

"Sākotnēji bāli, pēdējā laikā spilgti publicistikā strādā Zenta Jaunzeme, un man vedas uzsvērt šeit tieši verbu "strādā", jo publiciste patiešām kā zinātniece allaž izpētī viņai uzticēto vai pašas izraudzīto novadu, cilvēkus un notikumus. Jaunzemei piemīt neatlaidība un savas pūlēšanās godīga apzināšanās, viņai gan piemīt arī sievietēm tik raksturīgā iekošana par kādu problēmā mazāk nozīmīgu tematu, bet tur tad var izpausties viņas feminīnā daba, kas vispāri ir amizanta, taču reizēm sakaitina, turklāt ne tos, ko nodomāts sakaitināt, bet lasītāju, kas nemaz nav vainīgs iztirzājamā dzīves greizībā, turklāt no lasītāja nekas nav atkarīgs vai atkarīga tikai līdzi jušana. [..] Man tūlīt iābilst, ka vīriešu kārtas publicisti nav tik drosmīgi kā Jaunzeme un neķertos vis pie tiem darbiem, kurus ņemas darīt viņa."

Liepiņš, Jānis. Mūsus publicistu mazi uzzīmējumi. Karogs, Nr.1, 01.01.1986.

rakstniece
žurnāliste

Z. Goba

"Literatūras un Mākslas" prēmija
Par aktīvu un būtisku sadarbību
1987