Voldemārs Caune

Dzimis drēbnieka ģimenē.

1917: pirmā publikācija - raksts "Gala sākums" (par Latvijas sociāldemokrātiem) laikrakstā "Strādnieku Avīze" 7.VII.
Strādājis latviešu sociāldemokrātu laikrakstos "Strādnieku Avīze" (Pēterburgā 1917–1918), "Strādnieka Balss" (Maskavā 1918), "Strādnieku Avīze" (Liepājā 1920–1923), kā arī mēnešrakstā "Ārpusskolas Izglītība" (1925–1926).

Sastādījis grāmatas "Decimālā klasifikācija", "Autoru tabeles" (abas 1920), "Bibliotēkas iekārta" (1929).
Sastādījis vai rediģējis periodikas rakstu bibliogrāfisko rādītāju "Latviešu (Latvijas) zinātne un literatūra" par laiku 1921–1929 (9 sēj., 1924-32).

Rediģējis reģistrējošās bibliogrāfijas izdevumu "Valsts bibliotēkas biļetens" (par 1927. - 1934. g., izd. 1928-34; kopā ar M. Stumbergu).

Voldemārs Caune. Konspirātora piezīmes. Izglītības kooperatīva "Kultūras balss" izdevums. Rīgā, 1931. 46 lp.

"Šī brošūra ir interesants pirmskara latviešu revolucionāra ērkšķaino gaitu apraksts. Tā nesastāda noapaļotu darbu, bet sevišķi vēsturnieks, pētīdams mūsu brīvības kustību, atradīs tur daudz svarīga materiāla. Caune pieminējis daudzas vecās sociāldēmokrātu partijas to laiku redzamākās personas. Grāmatiņā piegriezta vērība ari provokatoriem, kuru dēļ latviešu revolucionāri līdzīgi krievu un citiem nelegalistiem bieži cieta. Tāpat autors sniedz vērtīgas ziņas par latviešu sociāldemokrātu diferencēšanos lieliniekos un maziniekos. Šis process tēlots galvenā kārtā partijas konferenču atreferējumos. Caune to visu pastāsta veicīgi, tikai varbūt brīžam par daudz konspektīvi, kas būtu attaisnojams ar to, ka viņa darbam jau tikai nepretenciozais piezīmju tituls."
А. В. Latvju Grāmata, Nr.2 (01.04.1931)

"Nav mums kaut cik plašākos apmēros publicēta memuāru literātūra par sociāldēmokratiskās un vispārīgi revolūcionārās kustības nelegālo laikmetu. Bet šādu atmiņu publicēšana ir ļoti nepieciešama. Tā būs svarīgs materiāls mūsu strādnieku kustības vēsturniekiem. Un tagad šāda atmiņu literātūra dod mūsu jaunai paaudzei iespēju ieskatīties agrāko laiku cīņās un to piedzīvojumos un notikūmos. Voldemāra Caunes grāmatiņā ir interesanti uzrakstītas atmiņas par vairākiem piedzīvojumiem sociāldemokrātiskās partijas nelegālās darbības periodā. Caune aizķer laiku no 1908 līdz 1914 g. Sevišķi interesanta ir nodaļa par Latvijas sociāldēmokratijas Briseles kongresu, kur bez latviešu sociāldēmokratija darbiniekiem piedalījās arī krievu vadošie biedri, piem., Ļeņins. Bet vissavdabīgākā toreizējās cīņas apstākļu parādība ir tā, ka šai mūsu kongresā piedalīja divi policijas departamenta pārstāvji — Valsts Domes loceklis un lielinieku frakcijas līders Malinovskis un kongresa delegāts Auguls, kuri vēlāk izrādījās pa provokātoriem. V. Caunes grāmatiņai novēlamas jo plašas lasītāju aprindas. Būtu ieteicams visiem agrāko cīņu aktīviem dalībniekiem uzrakstīt savas atm uas un iesūtīt Latvijas vēstures pētīšanas biedrībai, kura iespējības rāmjos un apstākļus tas varētu publicēt."

F. Cns. Domas, Nr.3 (01.03.1931)

bibliogrāfs
bibliotekārs
žurnālists

Aūts, Arhivārs