Vitolds Žībelis

Dzimis vagara Jāņa Žībeļa un viņa sievas Gotlības ģimenē.
1937: 11. decembrī apprecējies ar Helēnu Biezbārdi.

1923: pirmā publikācija – dzejolis "Tāļās skaņas" laikrakstā "Jaunatnes Dzīve" 25. februārī.
1926–1934: strādājis dažādos Jelgavas preses izdevumos.
1928–1929: strādājot Jelgavas Latviešu teātrī par dramaturgu, pārtulkoja vairāku operešu libretus: "Šķirtā sieva", "Jautrā atraitne", "Bajadēra".
1943: ziņas, ka sagatavojis izdošanai dzejoļa krājuma "Aicinājums" manuskriptu un rakstot romānu "Novadgrāvis" (Daugavas Vēstnesis, 1943, 29. augusts).

DZEJA

1925: Dzintara gredzens
1928: Tvīksme

STĀSTI UN ROMĀNI

1931: Lielās ilgas (romāns)
1937: Siltā zeme (stāstu krājums)
1943: Sieviete pie vārtiem (publicēts laikrakstā "Zemgale")

TULKOJUMI

1925: Po, Edgars Alans. Zelta vabole. Jelgava: Brāļu Hānu izdevniecība
1927: Dimā, Aleksandrs. Karaliene Margo. Rīga: Grāmatu Draugs.
1928: Kellermanis, Bernhards. Tunelis. Jelgava: J. Greiers.
1928: Zūdermanis, Hermanis. Klusās dzirnavas. Rīga: Grāmatu Draugs.
1929: Dimā, Aleksandrs. Grāfiene Monsoro. Rīga: Grāmatu Draugs.
1929: Križanovska, Vera. Purva zieds. Jelgava: J. Greiers.
1930: Arcibaševs, Mihails. Sieviete, kuru nevarēja aizmirst. Jelgava: J. Greiers.
1930: Dimā, Aleksandrs. Četrdesmit pieci. Rīga: Grāmatu Draugs.
1930: Volless, Edgars. Sarkanais riņķis. Jelgava: J. Greiers.
1931: Finks, Georgs. Esmu izsalcis! Rīga: Grāmatu Draugs.
1932: Veslija, Olīvija. Mīlas pavasaris. Rīga: Grāmatu Draugs.
1935: Keuna, Irmgarde. Gilgi, viena no mums. Rīga: Grāmatu Draugs.
1936: Londons, Džeks. Dumpis uz Elsinora. Rīga: Grāmatu Draugs.
1937: Hardijs, Tomass. Mūžīgā atgriešanās. Rīga: Grāmatu Draugs.
1952: Batrovs, Aleksandrs. Mūs draugs Hozē. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Obručovs, Vladimirs. Plutonija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Štritmaters, Ervīns. Tinko. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Maiskis, Ivans. Tuvu un tālu. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Jakovļevs, Aleksandrs. Aviokonstruktora stāsti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Ļvovs, Sergejs. Glābiet mūsu dvēseles. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Šukurbeks, Beišemalijevs. Kičans. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Kešokovs, Aļims. Dzīvie segli. Rīga: Liesma.
1966: Platons, Leonīds. Slepenais jūras ceļš. Rīga: Liesma.
1968: Vikovs, Aleksandrs. Drosmīgie. Rīga: Liesma.
1969: Tkačs, Dmitro. Līdz pēdējai asins lāsei. Rīga: Liesma.
1970: Šteklijs, Alfreds. Tomass Mincers. Rīga: Liesma.
1974: Bragins, Mihails. Kutuzovs (kopā ar Ainu Rudzrogu). Rīga: Liesma.

PAR TRIOLETU KRĀJUMU "DZINTARA GREDZENS" (1925)

"Vitolds Žībelis izlaidis piecas loksnes trioletu "Dzintara gredzens". Jau agrāk kādā recenzijā aizrādīju, ka vajag vai nu sevišķas ģenialitātes, vai lielas drosmes, lai pēc tam, kad Kārlis Krūza trioletas formu izsmēlis, vēl kāds varētu nākt klajā ar jaunām trioletām. Ģenialitātes Žībelim nekādas nav. Bet viņam ir drosme. Drosme un optimisms, jo vairums trioletu noskaņotas dzīves priecīgi un gaiši. Tomēr sevišķu, interesantu, sološu īpatnību jaunais dzejnieks neuzrāda, vismaz šais trioletās ne. Neizbēgami te jūtams ari Krūzas iespaids ("Vālodze", "Sila novakare", "Klusās skumjās" u. c.) Atgadās šur tur pa oriģināli uztvertai gleznai, pat pa veselai oriģinelai trioletai ("Vecais zvirbulis", "lemīlējies dzērājs"). Bet vienmuļība un apnicība tomēr mūs apņem, šo grāmatu šķirstot un lasot. Formā Žībelis ļoti veikls, veiklāks varbūt nekā Kairēns bet te šās trioletas lasot, mēs īpaši varam nākt pie atziņas, ka ne forma rada dzejnieku, bet dziļš gars un par visām lietām spēcīga īpatnība, īpatnība, īpatnība."

Ērmanis, Pēteris. Jaunie dzejnieki. Latvju Grāmata, Nr. 4, 01.07.1926.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "TVĪKSME" (1928)

“Viņš [Vitolds Žībelis] vēl stipri tiešu iestrāvu varā, kaut gan, cik jūtams, ir spējīgs no tām atraisīties. Daža dzeja atgādina Sudrabkalnu (piemēram, “Sapņotāju kuģa brauciens”, 17. lpp.), citā – Raiņa ieskaņas (“Saules riets”, 24. lpp.), citur Virza (64. lpp.), bet visbiežāk Rozīša iestrāvas (“Kaukāzieša mīla”, 62. lpp., “Mīlas vakara romance”, 75. lpp., “Bulvāra kafejnīcā”, 80. lpp.). No Rozīša Žībelis pat pārņēmis grammatiski aplamo formu “kai” un lieto to arī citos locījumos: “kās”, “kais” utt., novezdams tā šo vienā gadījumā varbūt pielaižamo formu līdz absurdam. Žībeļa dzejai piemīt diezgan daudz pozitīvu īpašību. Sevišķi nodaļa “Ar bērzsulu krūzi” ir loti svaigi, tīkami dabas tēlojumi, vispār optimistiska noskaņa, gaišs prieks; ne bez vērtības arī nodaļa “Narciss un mīļā”, kur izteicas jaunā dzejnieka mīlas priekšstati. Nav Žībelis gluži bez madonniskās pielūgsmes un cildināšanas, bet viņš ir konkrētāks par [Kārli] Eliasu, ārpasaules lietas tver tiešāk un vienreizējāk, tvīksmaināk, toties nav tam Eliasa gaismotās apgarotības. Dažu tīri labu pantu maitā vel frāze, nodeldēti vārdi.”

Veselis, Jānis. Jaunas dzeju grāmatas. Daugava, 1929, Nr. 1, 86. lpp.

PAR ROMĀNU "LIELĀS ILGAS" (1931)

"Ka lirika ir jaunajam autoram stiprākā puse kā epika, to redzam arī šajā romānā. Formāli tas patiesībā nav nemaz romāns, jo grāmatā neatrodam tādus elementus, no kuriem autori parasti romānus konstruē. Vitolda Žībeļa romāns drīzāk apzīmējams par Kellermaņa garā uzrakstītu lirisku dienasgrāmatu. Tās darbība aptver neilgu laika sprīdi un galvenā varoņa "es personā" nedaudzus piedzīvojumus un izjūtas. Grāmatu tomēr var izlasīt ar interesi, jo viņa uzrakstīta dzīvi, veiklā dzejiskā tēlojumā. Valoda plūst viegli. Sevišķi autoram pa dodas dabas izjūtu tēlojumi, piem., jūra, vakari, naktis u. t. t. Pārmest Žībelim var gan to, ka viņš ir ļoti subjektīvs un dzīvē novērotās personas aprakstījis pārāk reāli. Katrs, kas pazīst Jelgavas dzīvi, romānu lasot, pazīs arī tās personas, kas tur tēlotas. Mākslinieciskā radīšanā autori vielu var gan smelt no reālās dzīves, bet viņiem tā sevī jāpārkausē un jāpārrada jaunos tēlos. Reālās dzīves patiesībai un mākslas patiesībai nav viens un tas pats ceļš."

Unāms, Žanis. Vitolds Žībelis – Lielās ilgas. Burtnieks, Nr. 8, 01.08.1931.

rakstnieks
tulkotājs
žurnālists

Rūdolfs Vitolds Žībelis

Tērvetes pamatskola

1921–1925
Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzija
Jelgava
Tolaik – Jelgavas klasiskā ģimnāzija.

1925–1927
Latvijas Universitāte
Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļa

1929–1929
Latvijas Universitāte
Rīga
Iesniedzis dokumentus studijām Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā, trūkst ziņu, ka būtu tur studējis.

1930–1931
Latvijas Universitāte
Rīga
Teoloģijas fakultāteSlimības un materiālo apstākļu dēl studijas spiests pārtraukt. 1935. gadā iesniegti dokumenti, lai studijas atjaunotu.

1928–1929
Jelgavas teātris
Jelgava
Teātra dramaturgs

1928
Laikraksts "Zemgales Balss"
Jelgava
Redaktors

1932
Jelgava
Jelgavas dienas laikraksta "Tempo" redaktors

1933
Jelgava
Laikraksta "Jaunās Jaunjelgavas Ziņas" redaktors

1934–1940
Izdevniecība "Zeme", korektors, arhīva vadītājs

1937
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Tulkotājs, tehniskais redaktors

07.1940–06.1941
Rīga
Latvijas PSR Arodbiedrību Centrālās padomes laikrakstā "Darbs", reportieris

1942
Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija
Jelgava
Bibliotēkas pārzinisLai izvairītos no sūtīšanas darba dienestā uz Vāciju, strādājis bibliotēkā.

02.1945
Tērvete
Tērvetes pagasta izpildkomitejas sekretārs

Tērvete
?