Meklēt

Vera Kacena

3 bildes
Veras Kacenas pases fotogrāfija
LNA LVVA 2996-10-304
Pase izdota 1936. gada 8. jūnijā.
Vera Kacena
Attēls no Veras Kacenas grāmatas "Kājāmgājējs karā" (Rīga: Mansards, 2012).
Vera Kacena, Voldemārs Kalpiņš un Ādolfs Talcis izbraukumā.
No kreisās: laikraksta "Latviešu Strēlnieks" šoferis Jūlijs Zēlerts, Vera Kacena, Voldemārs Kalpiņš un rakstnieks Ādolfs Talcis. 20. gadsimta 60. gadi. Foto no Veras Bruneres personiskā arhîva, publicēts Veras Kacenas grāmatā "Kājāmgājējs karā" (Rīga: Mansards, 2012).
Lomas: literāte, tulkotāja

15.03.1912 – 15.03.1999

Vera Kacena (1912–1999) – rakstniece, žurnāliste, tulkotāja. Voldemāra Kalpiņa sieva. 2. pasaules kara laikā evakuējās uz Čuvašiju, kur armijā bijusi sanitāre, vēlāk strādājusi laikrakstos "Latviešu Strēlnieks" un "Cīņa". Rakstījusi stāstus un aprakstus. Darbiem raksturīga kara un pēckara tematika. Tulkojusi no krievu valodas.

  • Darba autors (30)
  • Recepcijas persona (7)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    15.03.1912
    Aduliena

    Miršanas laiks/vieta

    15.03.1999
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimusi Adulienas pagasta "Grīvās" pārtikušu zemnieku ģimenē.
    Beigusi Adulienas pamatskolu, Jūrmalas pilsētas ģimnāziju, Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti.
    Piedalījusies nelegālās komunistiskās partijas pretvalstiskajā darbībā.
    1937. gadā apprecējusies ar Jāni Kacenu. PSRS–Vācijas kara laikā bēgļu gaitās nonākusi Čuvašijā.
    1950. gadā apprecējusies ar Voldemāru Kalpiņu.
    Pēc Staļina nāves kopā ar nacionālkomunistiem iestājusies pret Latvijas forsētu industralizāciju, rusifikāciju un par nacionālās kultūras attīstību un kultūrainavas saglabāšanu.

    Profesionālā darbība

    1942–1945: Sarkanās armijas 201. (43. gvardes) latviešustrēlnieku divīzijas sanitāre, vēlāk laikraksta “Latviešu Strēlnieks”korespondente.
    1944:     stāsti publicēti arī kopkrājumos "Gvardes ceļš" un "Kauju avangardā".
    1945–1953    : laikraksta “Cīņa” žurnāliste,publicējusies arī citos izdevumos.
    1945–1955    : laikrakstā "Cīņa" un žurnālā "Karogs" publicējusi vairāk nekā desmit stāstu ("Stiprā sieviete", "Invalīda Bebra pavasaris", "Cilvēks dzīvo vienreiz", "Citādi nevarēja", "Pasaules lāpītāja" u.c. ).
    1950: stāsti publicēti kopkrājumā "Uzvaras ceļos".
    Rakstījusi aprakstus par komandējumos Igaunijā, Altajā, Ukrainā, Cimļanskas HES un Volgas-Donas kanāla celtniecībā gūtajiem iespaidiem.
    Manuskriptā palikuši memuāri "Mūža grāmata" un "Kā svārstīgās šūpolēs".

    Apraksti

    1947: "Zelta zvaigznes vīri" (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1950: "Vakar un šodien" (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1950: "Padomju zemē un ļaudīs" (Latvijas Valsts izdevniecība).

    Romānu diloģija "Pabērni"

    2012: "Kājāmgājējs karā" (Mansards).
    2013: "Balle beidzās pusnaktī" (Mansards).

    Tulkojumi

    1947: Juliuss Fučiks. Reportāža ar cilpu kaklā. (Cīņa)
    1948:Aleksandrs Gončars. Karognesēji (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1949:Aleksandrs Gončars. Zelta Prāga (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1949: Vasilijs Ažajevs. Tālu no Maskavas (kopā ar Voldemāru Kalpiņu) (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1950: Maksims Gorkijs. Artamonovu uzņēmums (Latvijas Valsts izdevniecība; atkārtoti 1972, Liesma).
    1950: Jurijs Laptevs. Ausma (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1951: Aleksejs Koževņikovs. Dzīvais ūdens (kopā ar J. Martu) (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1954: Iļja Ērenburgs. Devītais vilnis (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1958: A. Ignatjevs. Grāmata par patiesību (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1960: Haldors Laksness. Neatkarīgie (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1961: S. Budjonijs. Noietais ceļš (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1963: Konstantins Simonovs. Dzīvie un mirušie (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1965: Konstantins Fedins. Ugunskurs (Latvijas Valsts izdevniecība).
    1967: Konstantins Simonovs. Par karavīriem nepiedzimst (Liesma)
    1974: Konstantins Simonovs. Pēdējā vasara (Liesma).

    Citātu galerija

    "Veras Kacenas darbiem raksturīga kara un pēckara tematika, vīrišķīgs, bet reizē emocionāls stils, spilgtas detaļas."

    Voldemārs Kalpiņš. Latviešu rakstniecība biografijās. R.: Zinātne, 2003.

    Saiknes

    Voldemārs Kalpiņš - Vīrs

    Nodarbes

    literāte
    tulkotāja

    Dzimtais vārds

    Vera Stakaldere

    Pseidonīms

    Magnētiskā Mīna, Paegle V., Priede V., Priednieks I., Rūsa V.

    Papildu vārdi

    Vera Kalpiņa

    Evakuācija

    Čuvašijas APSR

    Izglītība

    1921–1926
    Adulienas pagastskola
    Aduliena

    1927–1932
    Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija
    Dubulti

    1936
    Latvijas Universitāte
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Strādājot par rēķinvedi, vienlaicīgi studējusi LU fiziku un matemātiku.

    1941
    Beigusi medicīnas māsu kursus.

    1945
    Latvijas Universitāte
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Matemātikas un dabaszinību fakultāte

    Darbavieta

    1942–1945
    Laikraksts "Cīņa"
    Blaumaņa iela 38/40, Rīga
    Speciālkorespondente.

    1945–1953
    Laikraksts "Cīņa"
    Blaumaņa iela 38/40, Rīga
    Speciālkorespondente.

    Dalība organizācijās

    1946
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

    Apglabāts

    03.1999
    Raiņa kapi