Pēteris Strods

Dzimis zemnieku Antona un Teklas (dz. Cakule) ģimenē.

1920–1923: Rēzeknē ievāc ~10000 tautasdziesmu, pasaku un mīklu, apkopo un nodod Latvijas folkloras krātuvei.
1921–1930: Kopā ar Jāni Ploni dibina žurnālu "Zīdūnis", kļūst par tā redaktoru (1921–1923; 1927–1930) un publicē tajā savus rakstus par valodniecību, reliģiju un filozofiju.
Vēlāk savus rakstus iesūta arī citiem periodiskajiem izdevumiem, piem., "Katōļu Dzeive", "Sauleite", "Latgolas Vōrds", "Latgolas Bolss", "Draugs", "Latgalīts".
1927–1928: Dibina Latvijas katoļu akadēmiķu biedrību, izdod un rediģē žurnālu "Sauleite".

Pirmā publikācija
1921: Raksti "Myusu volūdas lītā", "Dante Alighieri 1321.–1921. g.", "Jōnis Poruks" un "Atbiļde Atejista kungam" žurnāla "Zīdūnis" 4.–5. numurā

Dramaturģija
1924: Aidzereibas
1925: Dzeives viļņūs
1928: Povuleņš

Valodniecība
1922: Latvišu volūdas gramatika latgališim
1924: 1904.–1924.: myusu roksta breiveibas jubilejā ortogrāfijas projekts
1933: Pareizraksteibas vōrdneica

Reliģija un filozofija
1922: Patīsibas maklātojim
1928: Novenna Svāto Jezupa gūdam
1928: Novenna Dīva Svātō Gora gūdam
1929: Vysusvātōkas Jezus sirds intronizacija
1930: Novenna Dieva Svētā Gara godam
1933: Svatō Gora dōvona
1934: Katōļu ticeibas katechisms
1936: Sv. Augustins un Sv. Akvinas Toms
1936: Kas ir pasaule?
1937: Musica sacra
1938: Kāpēc jātic?

Biogrāfijas
1929: Sv. Tāva Piusa XI pristereibas jubileja
1939: Pāvests Pijs XI

"Nemitīgā un ražīgā darbā ir ritējušas bīskapa Dr. P. Stroda mūža dienas, viņš savai tautai ir atstājis 13 grāmatas [..]. Sevišķi nozīmīgs ir viņa ieguldījums valodniecībā, augšzemnieku dialekta pareizrakstības nostiprināšanā un tā tuvināšanai latviešu literārajai valodai. [..] Dr. P. Strods ir ļoti jūtami sekmējos Latgales literatūras plauksmi, ir rūpējies par katoliskā uzskata izveidošanu inteliģences vidū un par visa Latgales kultūras darba attīstības veicināšanu un tautas garīgo augšupeju."

Broks, Jānis. Pēteris Strods (1892–1960). Sondors, Konrāds (galv. red.). Varakļāni un varakļānieši. Otrais izdevums. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2003.
"Jō lugom ir divejaida nūzeime: vyspyrms tymōs ir latgaliskais skatejums un religiskais pōrdzeivōjums, kō tōlaika lugōs nabeja, un, ūtrkōrt, – dūdūt lugas Latgolas skotuvem, tyka cylōts ari Latgolas dzeives aktualūs parōdeibu vaicōjums. Un tys dorbim pīškeire sovu nūzeimi ari tod, kod mōkslinīcyskā ploksnē beja sovi tryukumi. Myuža ūtrajā pusē P. Strods daiļliteraturā vairs napīsadaleja un latgaļu rokstu vaicōjumā sōka pōrsaorientēt saskaņā ar sova laika režima praseibom."

Latgolas jubilari. Pīters Strods. Mōras Zeme, 1992, Nr. 18.

dramaturgs
filozofs
garīdznieks
priesteris
rakstnieks
valodnieks

Strods-Eisāks, Latgalāns

Pīters Strods

Latvijas katoļu akadēmiķu biedrība
Veicināja biedrības dibināšanu, ieņēma priekšsēdētāja amatu.

Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studentu biedrības "Dzimtene" un "Fraternitas Catholica" biedrs

Latgaļu katōļu kulturas centralō bīdreiba
Biedrs

Latgales Centrālais muzejs
Viens no dibinātājiem, pirmā valdes sastāva priekšsēdētājs

Latgaliešu skolotāju centrālā biedrība
Biedrs

Latgaliešu studentu fonda biedrs

1927–08.1940
Rīgas Katoļu teoloģijas augstskola
Rīga
Sv. Pētera Kanīzija literārās biedrības dibinātājs un vadītājs

1903–1906
Varakļānu pagastskola
Varakļāni

1906–1910
Rēzeknes pilsētas skola
Rēzekne

1910–1911
Gatčina
Apmeklē pieaugušo kursus

1911–1916
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga

1916–1917
Pēterburgas Garīgā akadēmija
Sanktpēterburga
Mācības netiek pabeigtas, jo akadēmija tiek slēgta

1923–1924
Insbrukas Universitāte
Insbruka
Licenciāta grāds filozofijā

1924–14.03.1926
Vīnes Universitāte
Vīne
Doktora grāds filozofijā (disertācija "Par dzīvību un tās pirmsākumiem" (De vita eiusque prima origine))

25.05.1916
Pēterburga
Iesvētīts par priesteri

1937
Iecelts Svētā Tēva prelāta godā

05.07.1947
Iesvētīts par bīskapu

03.1917–07.1918
Krāslava
Mācītājs un vikārs Krāslavas Romas katoļu draudzē

07.1918–02.1919
Kombuļi [o]
Mācītājs Kombuļu draudzē

02.1919–10.1920
Stirniene
Mācītājs Stirnienes draudzē un ticības mācības skolotājs vietējās skolās

01.10.1920–01.09.1923
Rēzekne
Rēzeknes katoļu draudzes mācītājs un skolu kapelānsTicības mācības un latgaliešu valodas skolotājs Rēzeknes Valsts latviešu vidusskolāReliģijas un ētikas skolotājs Rēzeknes Valsts poļu vidusskolāReliģijas skolotājs Rēzeknes krievu vidusskolā (no 1922. gada 1. novembra)

01.08.1926–20.10.1926
Aglonas vīriešu reālģimnāzija
Aglona
Filozofijas un latgaliešu valodas skolotājs

20.10.1926–01.01.1927
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Tautskolu direktora trešā palīga vietas izpildītājs

17.12.1926–01.07.1938
Rīgas Katoļu teoloģijas augstskola
Rīga
Studiju perfekts un filozofijas profesors (17.12.1928–01.07.1938)Semināra garīgais tēvs (1928–1932)

22.02.1927–30.09.1927
Rīga
Skolotājs Rīgas 1. poļu pamatskolā (22.02.–30.09.) un Juglas 6. pamatskolā (27.02.–31.06.)

1935–1938
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Pasniedzējs

01.07.1938–05.08.1940
LU Katoļu teoloģijas fakultāte
Filozofijas profesors Kristīgās filozofijas katedrāFakultātes sekretārsFakultātes pārstāvis LU PadomēFakultātes delegāts LU Rakstu komisijā (1939–1940)Fakultātes dekāns (no 1940. gada 1. jūlija)

05.08.1940–01.07.1941
Rīgas Garīgais seminārs
Rīga

1941–10.1944
LU Katoļu teoloģijas fakultāte
Rīga
Filozofijas profesorsFakultātes dekāns (līdz 27.09.1944)Fakultātes dekāna vietnieks (no 27.09.1944)Fakultātes sekretārs (1943–1944)Fakultātes delegāts LU Padomē (1943–1944)

1942–1944
Aglonas Katoļu garīgais seminārs
Aglona

04.1946–05.08.1960
Rīga
Profesors un dekāns Metropolijas Garīgajā seminārā pie Sv. Franciska baznīcas.Arhidiecēzes palīgbīskaps (līdz 1958. gada 1. oktobrim)

Rīga
Apbedīts Rīgas Kristus Karaļa draudzes kapos

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1938. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1938

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Kāpēc jātic?"
Zinātne
1939