Pēteris Baško
24.01.1901 – 07.03.1969
Pēteris Baško (1901–1969) – publicists un pedagogs. Viens no Latgales jaunatnes biedrības dibinātājiem. No 1920. gada aktīvi publicējies latgaliešu periodiskajos izdevumos. Pirmā publikācija – raksts "Par bārnu audzynošonu" laikrakstā "Latgalīts" (1921). Bijis žurnāla "Reits" (1923–1924) un krājuma "Sējējs" redaktors (1925–1928). Nozīmīgs ir P. Baško plašais raksts "Īzejmējumi latgalīšu rakstnīceibas vēsturē" ("Sējējs", 1928), kurā sniegts latgaliešu literatūras vēstures pārskats tās agrīnajā posmā. Sastādījis "Latvīšu volūdas gramatiku latgalīšim" (1–2, 1929, kopā ar S. Svenni).
Dzimšanas laiks/vieta
24.01.1901
Jasmuiža
Lielie Baški
Miršanas laiks/vieta
07.03.1969
Rīga
Personiska informācija
Dzimis zemnieku Pētera un Veronikas ģimenē. Brāļi – Antons, Jānis un Nikolajs, māsa Helēna.
1923: Viens no Latgales jaunatnes biedrības dibinātājiem.
1940: Pēc Latvijas okupācijas ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu no Latgales vēlēšanu apgabala.
Dzīvesbiedre Erna Purvinska – LPSR izglītības ministra vietniece, skolotāja.
Profesionālā darbība
No 1920. gada aktīvi publicējies latgaliešu periodiskajos izdevumos.
1921: Pirmā publikācija – raksts "Par bārnu audzynošonu" ("Latgalīts", 01.09).
NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS
1923: "Audzynošonas problemas myjusu dīnos" ("Reits" Nr. 2).
1928: "Īzejmējumi latgalīšu rakstnīceibas vēsturē" (rakstā sniegts latgaliešu literatūras vēstures pārskats tās agrīnajā posmā. "Sējējs" Nr. 2).
TULKOJUMS
No krievu valodas
1925: Džons Djūijs "Škola un sabīdreiba".
No latviešu valodas
1922: Jānis Akuraters “Lōča bàrni” (skoti nu kolpu dzeiwes 4 céliņûs).
SASTĀDĪTIE DARBI
1929: "Latvīšu volūdas gramatiku latgalīšim" (1–2, kopā ar Sīmani Svenni).
1931: "Dobas mōceiba: nadzeivō un dzeivō doba" (pārstrādājis Reiņa Liepiņa grāmatu).
1963: "Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Zinātniskā bibliotēka: vēsture, fondi, katalogi, lasītāju apkalpošana" (kopā ar L. Larozi).
Citātu galerija
PAR P. BAŠKO PERSONĪBU
"Ar savu lietpratību un iejūtību viņš iemantoja nedalītu cieņu ne vien starp tiem cilvēkiem, ar kuriem saskārās tiešos pienākumus pildot, bet arī plašās sabiedrības aprindās, tālab 1940. gada vēsturisko pārvērtību vasarā tika ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu.
Tā no agras jaunības līdz mūža galam Pēteris Baško bija kopā ar savu tautu, darīja to darbu, kas attiecīgajā brīdī un vietā bija visvairāk vajadzīgs."
Pabērzs, Juris. No Raiņa "Jaunu dienu zemes"… Karogs, 01.01.1981.
P. BAŠKO KĀ ŽURNĀLA "REITS" REDAKTORS
"Baško ir kluss darba rūķis, mierīgāks un pamatīgāks par straujo, temperamentīgo Opincānu, laikam tāpēc neoficiāli "Reita" redaktora krēsls un atbildība tika uzticēta viņam. Kā zinām, Pēteris Baško nodzīvoja garu, grūtu, bet bagātu mūžu, tāpēc ir pelnījis lielāku mūsu literatūras vēstures, arī pedagoģijas vēstures pētnieku uzmanību."
Rancāne, Anna. Latgales studentu žurnāls. Literatūra un Māksla, 25.03.1988.
FRAGMENTS NO P. BAŠKO PUBLIKĀCIJAS "E. VEIDENBAUMA NACIONĀLISMS"
"Pordzeivojamā laikmetā, kad veselīgais nacionālisms sok palikt ļūti vīnpusigs un izvēržas par šovinismu, kad daži sovā nacionālā vīnpusībā tik toli aizraunas, ka pat gotovi nacionālisma vordā izdarīt vysnajedzīgokas varmūcības un ar varu cylvāka īpūtet nu poša napareizi izprostū nacionalū apziņu, kotram ir ļūti nūdarīgs un īteicams sovus skotus grīzt uz pagotni un tur, it īpaši pi nalaikā myrušo ļūti apdovynoto, varbyut pat genialo latvīšu dzejnīka — filozofa E. Veidenbauma meklēt nacionalos problemas atrisynošonu."
Ondžu Pīteris. E. Veidenbauma nacionālisms. Reits, 01.03.1924.
Nodarbes
Pseidonīms
Ondžu Pīteris, P. Ondžs
Izglītība
Daugavpils
Admirāļa Makarova ministrijas skola
Daugavpils pilsētas 1. pamatskola
Daugavpils
1918
Daugavpils
Latgales skolotāju kursi
1921–1925
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultāte; studiju virziens: pedagoģija.
Darbavieta
1919–1920
Somersetas 6-klašu pamatskola
Daugavpils
Skolotājs
1920–1923
Rušonas pamatskola
Kastīre
Skolotājs
1923–1924
Žurnāls "Reits" (1923–1924)
Stabu iela 54, Rīga
Redaktors
1923–1924
Laikraksts "Latgalīts"
Rīga
Līdzstrādnieks
1925–1928
Mēnešraksts "Sējējs"
Rīga
Redaktors
1925–1927
Krāslavas pamatskola
Krāslava
Pārzinis
1926
Jēkabpils novads
Jaunlatgales un Jēkabpils apriņķu skolu inspektors
1956–1962
Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrija
Rīga
Rūpnīcas direktors un tresta pārvaldnieks
1956–1962
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Zinātniskās bibliotēkas direktors
Dalība organizācijās
1923
Latgales Jaunatnes biedrība
Viens no dibinātājiem un centrālās valdes priekšsēdētājs
1926
Pieminekļu valde
Rīga
Līdzstrādnieks
Dienests
1939–1945
Sarkanā armija
43. gvardes strēlnieku divīzija.Guva smagu kontūziju, kuras sekas nebija pārvaramas līdz mūža galam un kas bija galvenais cēlonis pāragrajai aiziešanai no dzīves 1969. gadā.
Apglabāts
13.03.1969
Raiņa kapi