Meklēt

Ontons Zvīdris

9 bildes
Ontōns Zvīdris ar savu dēlu Juri
Avots: Bukšs, Miķelis. Pret straumi. Minhene: Latgaļu izdevnīceiba, 54. lpp.
Ontōns Zvīdris un viņa paraksts
Avots: Bukšs, Miķelis (red.); Škutāns, Stanislavs (red.); Trūps, Joņs (red.); Lōcis, Vladislavs (red.). Acta Latgalica 6. Minhene: Latgaļu izdevnīceiba, 397. lpp.
Ontōns Zvīdris darbā pie savas gleznas
Avots: Dzeive, Nr. 70. 01.03.1965. 1. lpp.
Ontōns Zvīdris
Avots: Dzeive, Nr. 70. 01.03.1965. 6. lpp.
Dziedātāja Antoņina Vaivode sarunā ar Ontōnu Zvīdri par viņa koka skulptūru "Bazneicā"
Avots: Latgolas Bolss, Nr. 755 (03.11.1968)
Ontōns Zvīdris ar savu koka skulptūru "Bazneicā"
Avots: Latgolas Bolss, Nr. 755 (03.11.1968)
Ontōna Zvīdra māja Toronto
Avots: Latgolas Bolss, Nr. 830 (18.12.1971)
Latgaļu pētniecības institūta darba sēde 1965. gadā
No kreisās: Antons Zvīdris, Salimons Gabrāns, Aloizs Budže, Leonards Latkovskis (institūta prezidents), Bonifācijs Briška, Aleksandrs Batņa, Julijans Ļahs un Eduards Upenīks.
Avots: Dzeive, 1965, Nr. 73, 1. lpp.
Latgaļu pētniecības institūta kopsapulces dalībnieki
Pirmajā rindā no kreisās: Tadeušs Puisāns, Miķelis Bukšs, Janīna Bukša, Aleksandrs Batņa, Tekla Dubrovska, Aloizs Budže, Helēna Laurinoviča un Bonifācijs Briška. Otrajā rindā no kreisās: Antons Zvīdris, Nikodems Pļavinskis, Broņislavs Ivseņš, Pēteris Erts, Jēzups Rudovičs un Pēteris Kašs.
Avots: Dzeive, 1966, Nr. 80, 1. lpp.
Lomas: dzejnieks, gleznotājs, mecenāts, publicists, tēlnieks

23.06.1911 – 22.05.1992

Ontons Zvīdris (1911–1992) – latgaliešu trimdas mākslinieks, gleznotājs, tēlnieks, publicists, dzejnieks un mecenāts. Otrā pasaules kara laikā nosūtīts piespiedu darbos Vācijā. Pēc kara dzīvojis Anglijā un Kanādā. Pabeidzis Vašingtonas Mākslas skolu. Organizējis mākslas darbu izstādes un latgaliešu kultūras pasākumus. Materiāli atbalstījis Latgaļu pētniecības institūtu un aktīvi iesaistījies tā darbībā. Bijis līdzstrādnieks un redaktors laikrakstā "Latgolas Bolss" un žurnālā "Dzeive". 1991. gadā Latgales Kultūrvēstures muzejs saņēma dāvinājumu no Ontona Zvīdra, kurā bija vairāki viņa rakstu darbi, gleznas, koka skulptūras, kā arī trimdas periodiskie izdevumi un citas liecības par latviešu un latgaliešu kopienas dzīvi trimdā.

  • Darba autors (191)
  • Mākslinieks (2)
  • Līdzautors (1)
  • Recepcijas persona (5)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    23.06.1911
    Lielpujati
    Vecāku māja atradās Pujatu ezera tuvumā. Mūsdienās Lielpujatu ciems neeksistē.

    Miršanas laiks/vieta

    22.05.1992
    Toronto

    Personiska informācija

    Divu gadu vecumā zaudējis savu māti, četru gadu vecumā – tēvu. Viņš bija vienīgais bērns ģimenē, jo viņa brāļi un māsas, kuri bija dzimuši pirms viņa, gāja bojā agrā bērnībā.
    Māksla viņu saistīja kopš agras bērnības.
    Pēc vecāku nāves viņš nokļuva kāda radinieka apgādībā, kurš, laikam ejot, izputināja viņa vecāku saimniecību, kā arī pievērsa maz uzmanības sava apgādājamā audzināšanai un izglītošanai.

    Profesionālā darbība

    Strādādams par pastnieku Ķemeros, viņš uzraksta dzejoli "Kōdēļ?" un iesūta to Pasta un telegrāfa departamenta žurnālā, kur tas tiek publicēts.
    No 1965. gada regulāri publicēja savus rakstus, dzeju, prozu, dramaturģijas darbus un savu gleznu reprodukcijas laikrakstā "Latgolas Bolss" un žurnālā "Dzeive".
    Savos darbos bieži pievērsās savas bērnības, kā arī Latgales vēstures un dabas ainu attēlojumam, vērsās pret cilvēkiem, kuri nicinoši attiecas pret savu dzimteni, kultūru un valodu.

    Dzejoļu krājumi

    1972: "Tāvu zeme" (dzejoļi "Storp sīnom", "Napōrprūtit mani", "Upe", "Jyus un es…", "Dzimtines burvis").
    1974: "Tu".
    1981: "Kod sirds tūp guņkurs".
    2001: "Dvēseles ilgas un sōpes".

    Dramaturģija

    1972: "Zalta zūbyns, kas pats cārt".
    1973: "Trejs vōrdūs vysa eseiba".
    1974: "Boltais tīsnesis".
    1975: "Teika".
    1975: "Saruna pi liktiņa upes".
    1977: "Sōpeite" (Vladislava Lōča sastādītajā krājumā "Dramas").

    Proza

    1965: "Divi var vairōk".
    1969: "Muna dzymtō puse".
    1970: "Breidis nu munas bērneibas".
    1970: "Kai muns perpetuomobile izglōbe munu dzeiveibu divi reizes".
    1970: "Breinumi, voi symboli kara laikūs".
    1971: "Volūdai".
    1972: "Septeni kēneņa dāly".

    Citātu galerija

    "Ontōns Zvīdris ar sovom gleznom, kūkā grebtom skulpturom – vēsturiskim tālim un Dzimtines motivu dzejūlim, kai ari naslāptim ceiņas saucīnim un aicynōjumim gribēja paleidzēt trimdinīkim saglobāt senō latgaļu tautas pyura tālus un idejas sovā, tikai jam īpatnejā stilā un volūdā. Daļa trimdas latgaļu jō eisti nasaprota un nagribēja saprast; tagad jī Dzimtinē runoj leidz par latgaliskō paturēšonu.
    Nasaverūt uz tū, ka Zvīdris strōdōja smogā maizes dorbā, uzturēja saimi, byuvēja mōju un skulōja dālu, jys beja eistyn ražeigs mōkslinīks, kū pirōda bogōteigi krōjumi. [..] Ontōns nasēdēja uz sovim dorbim, bet tūs laide tautā, uzdōvynojūt gon Toronto latvišu katōļu draudzei, gon organizacijom."

    Spūlāns, Anatoļs. Naatlaideigs ceineitōjs par latgaļu tīseibom. Mōras Zeme, Nr. 23, 18.06.1994."Ontons Zvīdris dzejoja daudzi. Jo dzejas sakūpotas na tikai divos gromotos, bet publicētas arī vairokūs latgaļu preses izdavumūs. O. Zvīdris dzejoja tikai par Latgolu. Jys labi pazyna Latgolas latvīšu gryutūs materiālūs apstokļus. Tam vysam jys pats kai bārns un borinis beja gojis cauri. Topēc jo sirds pīdarēja Latgolai un tos cylvākim, latgaļu volūdai un latgaļu tykumim. Ontons Zvīdris pēc dobas beja kluss, kautreigs un nauzbozeigs. Bet jo kaids aizskore jo svātokū porīceibu, tyuleit pasarodeja cyts Ontons Zvīdris, ar styngru stoju un nalūkamu porlīceibu, kam jys napazyna kompromisus."

    Puisāns, Tadeušs. Agrā reita stuņdē… Mōras Zeme, Nr. 26–27. 11.07.1992.

    Nodarbes

    dzejnieks
    gleznotājs
    mecenāts
    publicists
    tēlnieks

    Papildu vārdi

    Ontons Zvīdris, Antons Zvīdris

    Izglītība

    Rogovkas 6-klašu pamatskola
    Rogovka

    Tukums
    Pabeidzis Tukuma Valsts piensaimniecības skolu.

    1945–1946
    Diseldorfa
    Divus semestrus studējis Diseldorfas Valsts mākslas akadēmijā.

    1959–23.04.1962
    Sietla
    Pabeidz Vašingtonas Mākslas skolu un iegūst diplomu.

    Darbavieta

    Jaunkalsnava
    Strādāja Jaunkalsnavas pienotavā par pienotavas vadītāja palīgu.

    Ķemeri
    Strādāja par pastnieku Ķemeru pasta nodaļā.

    Valmiera
    Strādā par pasta autobusa kasieri.

    –1940
    Rīgas Galvenais pasts
    Aspazijas bulvāris 5, Rīga
    Strādā par pastnieku. Ar laiku tiek paaugstināts par zīmētāju.

    1940–1941
    Saldus
    Strādā par inspektoru lauku apdrošināšanas sabiedrībā.

    1941–1942
    Skrundas pagasts
    Strādā kā laukstrādnieks kādā lauksaimniecībā.

    Dalība organizācijās

    Latgaļu Pētniecības institūts
    Bija institūta biedrs un mecenāts.

    Andryva Jūrdža fonds
    Andryva Jūrdža fonda vadītāja vietnieks Kanādā.

    1965–1988
    Žurnāls "Dzeive" (1948–1988)
    Darbojās kā žurnāla līdzstrādnieks, vēlāk kļuva par redaktoru.

    1965–1985
    Laikraksts "Latgolas Bolss"
    Darbojās kā laikraksta līdzstrādnieks, vēlāk kļuva par redaktoru.

    Dienests

    1933–1934
    Latvijas armija
    Cēsis
    Dienēja Latvijas Armijas Atsevišķajā artilērijas divizionā.

    Apcietinājums

    07.1941
    Saldus
    Pēc Vācijas armijas ienākšanas Latvijātiek apcietināts, bet drīzumā tiek atlaists.

    Deportācija

    16.03.1942–1945
    Flensburga
    Tiek nosūtīts piespiedu darbos uz Vāciju, kur strādā lauku darbus.

    Evakuācija

    1946
    Anglija
    Tiek evakuēts no Flensburgas bēgļu nometnes uz Angliju.

    Emigrē

    20.12.1949
    Draidena
    Pamet Angliju un ar savu ģimeni dodas uz Kanādu, kur apmetas Draidenā.

    Apbalvojumi

    Broņislava Spūļa piemiņas komitejas prēmija
    Tu
    Atzinības godalga piešķirta par grāmatu "Tu".
    1976