Meklēt

Olga Lisovska

9 bildes
Olga Lisovska
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Olga Lisovska
Vitālijs Lozda kopā ar citiem Dzejas dienās Valkas rajonā
Palsmanes muižas parkā 1975. gada septembrī. No kreisās puses stāv: 1. Arturs Goba, 2. Vitālijs Lozda, 3. Ziedonis Purvs, 4.Valkas rajona DDP IK priekšsēdētāja vietnieks Arnis Madisons, 5. LKP Valkas rajona komitejas propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs J. Mūrnieks, 6. Palsmanes ciema padomes priekšsēdētāja Mirdza Apsīte, 7. Skaidrīte Kaldupe, 8.?, 9. Pēteris Jurciņš, 10. Olga Lisovska, 11. Māra Zālīte, 12. Jāzeps Baltinavietis. Priekšā sēž zemē no labās puses: 1. Jānis Sirmbārdis, 2. Viktors Avotiņš, 3. Armands Melnalksnis. Fotogrāfija no Valkas novadpētniecības muzeja krājuma, Inv. nr. 24023.
Vitālijs Lozda kopā ar citiem Dzejas dienas Valkas rajonā
Vijciema etnogrāfiskajā sētā "Ielīcas" 1975. gada septembrī. No kreisās puses: 1.Vitālijs Lozda, 2. Arturs Goba, 3. Jāzeps Baltinavietis, 4. Olga Lisovska, 5. Pēteris Jurciņš.Fotogrāfija no Valkas novadpētniecības muzeja krājuma, Inv. nr. 24025.

1951. gada jauno autoru semināra dalībnieki
Attēlā: (sēž no kreisās) Jānis Plaudis, jaunā dzejniece Olga Lisovska, Valdis Lukss, jauna prozaiķe Mirdza Osīte, jaunā dzejniece Vizma Belševica, Jūlijs Vanags. Stāv: (no kreisās) jaunie prozaiķi Ints Lubējs, Jānis Vaidavs un rakstnieks Jānis Grants. Padomju Jaunatne, 08.12.1951. M. Treizona foto.
Dzejniece O. Lisovska ar kolēģiem un novadniekiem pie "Jāņaskolas" muzeja
J. Danovska foto. Avots: Literatūra un Māksla, Nr. 32, 29.07.1988.
Otrā mācību gada noslēguma nodarbība Mūrmuižā
No kreisās: Valters Nollendorfs, Olga Lisovska, Ingrīda Sokolova, Pēteris Laķis un Kārlis Gailītis. I. Dundura foto. Avots: Liesma, Nr. 78, 19.05.1990.
Latviešu rakstnieki Dzejas dienās pie LKP Cēsu rajona komitejas ēkas
Grupas foto. Latviešu rakstnieki un sabiedriskie darbinieki Dzejas dienās pie LKP Cēsu rajona komitejas ēkas. 70. gadu beigas–80. gadu sākums. No kreisās 1. rindā: 2. – Lija Brīdaka, 3. – Olga Lisovska, 4. – Ārija Elksne; 2. rindā: 2. – Miervaldis Birze, 3. – Pēteris Bauģis; 3. rindā: 2. – Mārtiņš Rozentāls; 4. rindā: 2. – Vladimirs Kaijaks. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, inv. nr. 247148 Ā.El. F 2/18
Rīgas jauno literātu apvienības biedri
Pirmajā rindā no labās puses: Imants Lasmanis, Juris Birzvalks, Regīna Ezera, Olga Lisovska un Gunārs Selga, stāv Biruta Riemere un Jānis Plotnieks.
Attēla uzņemšanas vieta: Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nams
Attēla uzņemšanas laiks: 1960. gadi
Avots: Gunārs Selga. Cik silta, cik devīga sirds. Gulbene, Dzirkstele, nr. 36, 27.03.1982.
Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#pan...
Lomas: atdzejotāja, dzejniece, redaktore

04.08.1928 – 30.09.2015

Olga Lisovska (1928–2015) – dzejniece, atdzejotāja. Mācījusies Jaunpiebalgas pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā, beigusi Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu (1955), Maksima Gorkija Literatūras institūtu un Augstākos literatūras kursus Maskavā (1965). Strādājusi laikrakstā "Literatūra un Māksla" un žurnālā "Karogs" par dzejas nodaļas redaktori, izdevniecībā "Liesma", bijusi scenāriju kolēģijas redaktore Rīgas kinostudijā, RS dzejas konsultante. 14 dzejoļu krājumu autore. Sastādījusi almanahu "Dzejas diena", kā arī vairākas dzejas izlases. Savā radošajā darbībā pievērsusies arī prozai. Tulkojusi un atdzejojusi no angļu, krievu, čehu, slovāku, dāņu valodas. LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1980).

  • Darba autors (94)
  • Atdzejotājs (5)
  • Sastādītājs (6)
  • Komentāra autors (6)
  • Recepcijas persona (44)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    04.08.1928
    Jaunpiebalga
    Dzimusi Jaunpiebalgas pagasta Plienkalnos.

    Miršanas laiks/vieta

    30.09.2015
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimusi laukstrādnieka ģimenē.
    Ilggadējs dzīvesbiedrs – fotomākslinieks Aivars Čakste.

    Profesionālā darbība

    Pirmā publikācija

    1950: pirmais dzejolis "Vecmāmuļas pavasaris" publicēts laikrakstā "Padomju Jaunatne" 1950.1.V.

    Radošā darbība

    Dzeja
    1959: Priede kalnā
    1963: Saulespuķe
    1966: Apsolītā zeme
    1970: Pavedieni
    1973: Pie jūsu mīlestības...
    1977: Zilais skrējiens
    1978: Stārķu krasts (izlase)
    1983: Sarkana debesmala
    1985: Tur ilgi ejams
    1988: Rīt, pie dienas
    1994: Pavards
    1998: Patvērums
    2005: Kamēr gaisma atnāk
    2006: Pārlidojums
    2011: Vējam magones noliecas zemu


    Dzeja bērniem
    1994: dzejoļu krājums bērniem "Betas grāmata"
    2005: dzejoļu krājums "Lusija"

    Biogrāfiskā proza
    80. gadu 2. pusē publicēti Lisovskas atmiņu tēlojumi prozā.
    2003: apgādā "Nordik" izdota Olgas Lisovskas atmiņu grāmata "Uz manu tālo atmiņu".

    Maskavā izdota Olgas Lisovskas dzejas izlase "Радость — рябина" (1983). Olgas Lisovskas darbi tulkoti krievu, baltkrievu, lietuviešu, ukraiņu, gruzīnu, kirgīzu, tatāru, angļu, vācu, poļu, slovāku un citās valodās.

    Sastādītās grāmatas un komentāri

    1970: Friča Bārdas izlase "Zemes dziesma" (Olgas Lisovskas pēcvārds)
    1987: Jāņa Ziemeļnieka izlase "Lai mīlestības nepietrūktu" (Olgas Lisovskas priekšvārds)
    1996: Vizmas Belševicas dzejoļu krājums "Par saknēm būt"
    1999: Māras Misiņas krājums "Būt, neparādoties būt" (Olgas Lisovskas pēcvārds)

    Tulkojumi un atdzejojumi

    No angļu valodas
    1960: Ē. Koldvela stāsts "Zēns no Džordžijas"
    1968: Lengstona Hjūza dzejas izlase
    1981: Viljama Bleika dzejas izlase
    Tulkots arī S. Naidu.

    No krievu valodas atdzejojusi Ludmilas Kopilovas, Jevgeņija Jevtušenko, Pāvela Antokoļska u. c. dzeju.

    No čehu valodas
    1975: Konstantina Bībla dzejas izlase
    1980: Vilema Zāvadas dzejas izlase (kopā ar Hermani Marģeru Majevski)

    No slovāku valodas atdzejojusi V. Mihailika dzeju.

    No dāņu valodas
    2001: Pia Tafdrupa, dzejas izlase "Karalienes vārti"

    Pagodinājumi

    Jaunpiebalgas goda cilvēks 2005 – par ieguldījumu Jaunpiebalgas literārajā dokumentēšanā

    Citātu galerija

    Par dzejnieces daiļrades izjūtu un tematiku

    "Dzejā Olgas Lisovskas izteiksmes līdzekļi bija dabas tēlainība, ko viņa izjuta ar dziļi latvisko, lirisko tuvību gadskārtu norisēm, ik reizes citās noskaņās. Olgas sirds intīmā atklātība nebija tieša un skaļi izpausta, bet it kā nenoteikta, neuzbāzīga, pusvārdos, tomēr allaž saklausāma, atbalsi izraisoša."

    "Olga Lisovska nav daudzrakstītāja, viņa nestrādā dzejā sistemātiski un nepūlas uzkrāt profesionālo pieredzi mērķtiecīgi. Olga dzejoļus sacer tad, kad uzrodas radošs noskaņojums, kad sirdi piepilda kāds saviļņojošs pārdzīvojums, kad mūžam mainīgajā dabā ierosina kaut kas jauns saskatīts vai kad pienācis īstais brīdis tuviem cilvēkiem pateikt par viņiem pašiem ikdienas steigā nepasacīto."

    Lija Brīdaka

    "Ar krājumu "Apsolītā zeme" Lisovskas dzejā ienāk daudz ģeogrāfiski tālu vietu, nemierīgi aicinoša intonācija. Krājumos "Pie jūsu mīlestības..." (1973), "Zilais skrējiens" (1977) un vēlākajos krājumos ("Sarkana debesmala", 1983, "Tur ilgi ejams", 1985, "Rīt, pie dienas", 1988) noskaņu un nianšu bagātībā vairāk atklājas cilvēka iekšējā pasaule: pretruna starp ceļu un mājām, bērnības un kara laika atmiņas, cilvēka dzīves un dabas ciklu harmoniska saistība. Jaunākajā dzejā galvenā ir mājas izjūta. Krājumiem "Pavards" (1994) un "Patvērums" (1998) raksturīga pārdomu lirika, kurā Lisovska vētī nodzīvotos gadus un akcentē mūža galvenās vērtības."

    Rota Goldšteina

    Par autobiogrāfisko grāmatu "Uz manu tālo atmiņu" (2003)

    "Šī grāmata ir kā bērns, kā lūgšana, kā dvēseles grēksūdze. Grāmatas lappuses ir pilnas ar īstu jūtu ekstraktu, viss ir tik spilgts un patiess, laikam, vispatiesākais, ko esmu lasījusi par tiem laikiem, kad mūsu zemē bija pēdējais karš, kad mainījās vara pēc varas."

    Liāna Miķelsone

    Saiknes

    Aivars Čakste - Dzīvesbiedrs
    Anna Lisovska - Māsa
    Klāvs Elsbergs - Krustdēls

    Nodarbes

    atdzejotāja
    dzejniece
    redaktore

    Darbavieta

    Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
    Dzejas nodaļas redaktore

    Žurnāls "Karogs"
    Dzejas nodaļas redaktore žurnālā "Karogs".

    Izdevniecība "Liesma"
    Aspazijas bulvāris 24, Rīga
    Strādājusi izdevniecībā "Liesma".

    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Bijusi RS dzejas konsultante.

    Rīgas kinostudija
    Scenāriju kolēģijas redaktore Rīgas kinostudijā.

    Izglītība

    1937–1945
    Jaunpiebalga

    1945–1949
    Rīgas 2. vidusskola
    Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

    1955
    Rīgas Republikāniskā neklātienes vidusskola
    1955. gadā beigusi Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu.

    1955–1965
    PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
    Tveras bulvāris 25, Maskava
    Ar pārtraukumiem mācās Maksima Gorkija Literatūras institūtā un PSRS Augstākajos literatūras kursos.

    Dalība organizācijās

    1960–1990
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Biedre

    1990–2015
    Latvijas Rakstnieku savienība
    Lāčplēša iela 48/50 – 12
    Biedre

    Ceļojums

    1972
    Dienvidslāvija

    1974
    Dienvidslāvija

    04.1975
    Čehoslovākija
    Dalība tulkotāju simpozijā kā padomju tulkotāju delegācijas loceklei.

    1976
    Somija

    07.1976
    Čehoslovākija
    Dalība slāvistikas vasaras skolā.

    08.1978
    Dienvidslāvija
    PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

    04.1982
    Bulgārija
    Brauciens rakstnieku apmācības nolūkos.

    06.1984
    Zviedrija
    Brauciens no PSRS Rakstnieku savienības.

    10.1984
    Dienvidslāvija
    Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

    06.1985
    Zviedrija

    Apglabāts

    Jaunpiebalgas kapsēta
    Dzejniece guldīta blakus mātei un tēvam.

    Apbalvojumi

    LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
    1980

    Dzejas dienu balva
    Balva piešķirta par Jevgeņija Jevtušenko dzejas un čehu dzejnieka Vilema Zāvadas darbu atdzejojumiem grāmatā "Sauc atbalss septiņkārt".
    Atdzeja
    1981