Marta Landmane
16.02.1925 – 15.05.2019
Marta Landmane (1925–2019) – dzejniece. Dzimusi Bārtas novadā, skolas laiku aizvadījusi Rīgā un Jelgavā. Bēgļu gaitas viņu aizveda uz Vāciju, kopš 1947. gada viņa dzīvoja Anglijā. Pirmās dzejas publikācijas 1942. gadā ģimnāzijas laikā laikrakstā "Zemgales Balss" ar Martas Dobeles vārdu. Piecu dzejas krājumu autore – dzejā izteiktas divas dominantes – pilsētas lirika un klusināta un iejūtīga dabas lirika, ar laiku dzejas noskaņā ienākušas pārdomas un asāks sabiedrības un apkārtnes vērojums.
Dzimšanas laiks/vieta
16.02.1925
Liepāja
Miršanas laiks/vieta
15.05.2019
Anglija
Personiska informācija
Dzimusi mežziņa ģimenē. Skaistā, mežu apņemtā akārtne atstājusi dziļus un paliekošus agrās bērnības iespaidus.
1932: līdz šim gadam dzīvojusi Bārtā.
Kopš 1947: dzīvoja Anglijā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācijaĢimnāzijas gados uzsāk rakstīt, lai gan parasti tūlīt rakstīto iznīcinājusi, tomēr dzejnieka Augusta Broča iedrošināta, pāris dzejoļus iesniegusi laikraksta "Zemgales Balss" redakcijā, tiek arī publicēti.
1942: dzeja laikrakstā "Zemgales Balss". Pirmās publikācijas ar Martas Dobeles vārdu.
1943: dzejolis "Ziedainais cimdu pāris" laikrakstā "Daugavas Vanagi" 5. martā.
Pēc tam dzejas publikācijas kopš 1956. gada
Dzejoļi un stāsti publicēti žurnālos "Jaunā Gaita", "Ceļa Zīmes" laikrakstos "Laiks", "Londonas Avīze", "Latvija", "Brīvā Latvija".
LITERĀRIE DARBI
Dzejas krājumi
1997: "Vate ausīs" (Latvijā); Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda godalga.
2003: "Krustu šķērsām" (Anglijā).
2006: "Vēl vilni vel" (Rīga)
2015: "Dūkans mākonis" (Rīga).
Publicējusi rakstus par dažādām sabiedriskās dzīves norisēm.
Citātu galerija
PAR MARTAS LANDMANES PERSONĪBU
"Marta ir sava ceļa gājēja. Viņas dzeja nav ne mākslota, nedz sarežģīta, un viņas vārdu krājums sātīgs un bez samocīta pārspīlējuma. Tajā atspoguļojas visa viņas dzīve. Bagāta, reizēm skumja, pat lieliem posmiem traģiska."Janovska-Ērenpreisa, Sarmīte. Marta Landmane – Dzeja raksta mani. Jaunā Gaita, Nr. 2060, 2010.
PAR MARTAS LANDMANES DZEJU
"Oriģināla, spējīga, apveltīta ar mākslinieces skatu, Landmane ar savu dzeju gūst arvien lielākus panākumus. Ir jāslavē viņas tieksme meklēt arvien jaunus ceļus dzejas mākslā, spodrināt dzejas ārējo formu, dzejas techniku un nezaudēt arī dzejniecei nepieciešamo emocionālo ievirzi, neļaut dzejai ieslīdēt tikai sausā techniskās pilnības meklēšanā. [..] Ja gribētu Martu Landmani raksturot kā dzejnieci, tad viņa būtu jāsauc par dabas liriķi. Ar vērīgu aci viņa uztver dabas īpatnības, un lauku daba, lauku ainavas viņai ir tuvas. Vislabprātāk viņa dzejo par rudeni. Rudenīgās dabas izraisītās skumjas parasti saistās ar kādu zaudēto mīlestību – rezignācijas izjūtu radītā atmosfaira ar emocionāliem dzejas elementiem. Tāds smeldzes izraisīts apakštonis gandrīz katram Landmanes dzejolim."Bērziņa, Lūcija. Martas Landmanes dzeja. Brīvā Latvija, 1995, 20. febr.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "PRETSTATI" (1985)
"Martas Landmanes dzejas pasaule kļūst uzskatāma, ja iedomājas meiteni, kas no zaļajiem Latvijas laukiem pret savu gribu ir iemesta rūpniecības pilsētā, kas nevis plaukst, bet lēnām drūp, jo arods, ar kurti tā radusies, pārdzīvojis savu laiku. Sajā irstošajā vidē neatvairāma ir vientulība un neizpratne par visu apkārt skatāmo. [..] Dzejniecei ir šā laika atskurbu šā ievirze, pieredze viņai mācījusi skepsi, tāpēc arī viņas dzejas formā nav nekāda lieka skaļuma un ārīga spožuma. Viņa raksta vienkāršos vārdos, lieto parastās dzejas formas, bieži vien ar atskaņām. Labāki tomēr ir neatskaņotie panti, kur iedabā sakņotā valodas vienkāršība nav bijusi iegrožota."
Andrups, Jānis. Dzeja posta vides pārvarēšanai. Londonas Avīze, 1985, 15. nov.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "VĒL VILNI VEL" (2006)
"Tā vien liekas - šī dzeja tapusi garīgā rosmē, tas ir aktīvas un niansētas dvēseles atspoguļojums vārdos, ik dzejolim pamatā kāda konkrēta izjūta vai noskaņa, bet pāri visam spītīgi un neatlaidīgi pausta devīze "Tikai nepieticību!" Martas Landmanes dzeja, būdama dziļi subjektīva, pauž daudz vairāk par individuālu pārdzīvojumu - tā ir pagājušā gadu simteņa divdesmitajos gados dzimušās paaudzes pušu lauztās dzīves atspulgs. Ilgas pēc dzimtajām mājām un bērnības takām sadzīvo ar mierinājumu par dzīvi svešumā tikai "pagaidām", ceļš uz mājām tiek meklēts vēl joprojām. [..] Dzejoļus caurvij rudenīga noskaņa, nolemtības elpa, gandrīz katrā dzejolī jaušams kāds zaudējums, visbiežāk līdz galam neizteikts, tomēr sajūtams."
Saulīte, Gundega. Neapsīkt, atdzimt, turpināties. Brīvā Latvija, 2006, 29. jūl.
Saiknes
Fricis Jansons - Skolotājs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Dobele
Papildu vārdi
Dreifelde
Dzīvesvieta
1925–1932
Bārtas pagasts
1932–1941
Rīga
1941–1944
Jelgava
1945
Gēsthahta
Dzīvoja bēgļu nometnē.
1945
Neištate
Dzīvoja bēgļu nometnē.
Izglītība
Bārtas pamatskola
Bārta
Lielbritānija
Beigusi māsu skolu Prestvičas slimnīcā (Anglijā).
1933–1939
Rīga
Mācījusies Rīgas septiņgadīgajā valsts paraugskolā; skolotājs bijis rakstnieks Fricis Jansons.
1939–1940
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Tolaik 3. vidusskola.
1941–1944
Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzija
Jelgava
Pēdējo klasi nav beigusi kara dēļ.
1944
Rīga
Beigusi sanitāros kursus Sarkanā Krusta slimnīcā un nozīmē darbā uz lazaretes kuģa.
Dalība organizācijās
Latviešu preses biedrība
Anglijas kopas biedre.
Apbalvojumi
PBLA balva
Vate ausīs
Par dzejas krājumu "Vate ausīs" (rakstniecības nozare).
1997
PBLA Kultūras fonda Goda diploms
Krustām šķērsām
Par dzejas krājumu "Krustām šķērsām".
2003
PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Vēl vilni vel
Par dzejas krājumu "Vēl vilni vel".
2008