Marija Krasavicka
25.02.1920 – 29.05.2004
Marija Krasavicka (1920–2004) – Latvijas krievu rakstniece un žurnāliste. Dzimusi Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Maskavā beigusi vidusskolu (1938). Latvijā ieradusies reizē ar padomju karaspēku 1944. gadā. Strādājusi Latvijas PSR telegrāfa aģentūrā (1944–1947), bet darba mūža lielākā daļa bijusi saistīta ar Latvijas dzelzceļu, strādājusi laikrakstā “Latvijas Dzelzceļnieks” (1947–1949, 1952–1962, 1967–1975). Iznākuši septiņi stāstu krājumi un romāns. Krasavickas darbu centrā ir jaunatne, jauniešu pieaugšanas stāsts, veidojoties par stiprām, atbildīgām personībām.
Dzimšanas laiks/vieta
25.02.1920
Bešenkoviči
Dzimusi Besenkoviču rajonā.
Miršanas laiks/vieta
29.05.2004
Rīga
Profesionālā darbība
1960: almanahā "Парус" iespiests pirmais stāsts "Подснежники" ("Sniegpulkstenītes").
1963: žurnālā "Юность" (Maskava) iespiests stāsts "Если ты назвался смелым" ("Ja esi sevi nosaucis par drosmīgu").
Stāstu krājumi
1965: Если ты назвался смелым (Ja esi sevi nosaucis par drosmīgu)1966: Мы – взрослые (Mēs – pieaugušie)
1968: Фирменный уходит в рейс (Firmas vilciens dodas reisā)
1970: Без страха и упрека (Bez bailēm un pārmetumiem)
1972: Бывает и так... (Gadās arī tā...)
1980: Неслыханное дело (Nedzirdēta lieta)
1984: Память о первой любви (Pirmo mīlestību atceroties)
Romāns
1977: Снимки для семейного альбома (Fotogrāfijas ģimenes albumam)Bērniem
1987: Санины сквзки (Saņas pasakas)Citātu galerija
Par Marijas Krasavickas stāstu varoņiem
"Stāsta jaunos varoņus, tāpat arī turpmāko rakstnieces darbu ("Mēs – pieaugušie", "Firmas vilciens dodas reisā", "Bez bailēm un pārmetumiem", "Notiek arī tā...", "Fotogrāfijas ģimenes albumam" u. c.) personāžu darbos un rīcībā vieno kopīga iezīme – organiska pārliecība, ka labais cilvēkos un dzīvē vienmēr uzveic ļauno. M. Krasavicka pārliecinoši pierāda, ka ticība labā uzvarai prasa no cilvēkiem aktīvu dzīves pozīciju, noteiktus tikumiskus kritērijus, pastāvīgu savas rīcības, vīrišķības, neatlaidības, pašaizliedzības prioritāti. Viņi nedrīkst būt vienaldzīgi pret apkārt notiekošo. [..] Katram rakstniekam ir savs cilvēka tips, literārā varoņa tips, kurš piesaista viņa uzmanību, rosina radošo enerģiju. Tāds varonis ir arī M. Krasavickai – spēcīga personība, stipra sieviete, darbīga un lepna, spējīga uz saviem pleciem iznest dzīves smagākās likstas un saglabāt kristāltīras jūtas, nepakļauties vājuma mirkļiem. [..] M. Krasavickas varone – viengabalains, mērķtiecīgs tēls; reiz noticējusi, nevar pārkāpt savai ticībai, saviem ideāliem, lai ko tas viņai arī maksātu. Ideāli un ticība kļūst par viņas rakstura sastāvdaļu."Bāls, Voldemārs. Ar ticību labajam. Karogs, 1980, Nr. 2.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Мария Петровна Красавицкая
Izglītība
–1938
Maskava
Beigusi vidusskolu
Darbavieta
1938–1941
Maskava
Strādājusi namu pārvaldē.
1941–1943
Maskava
1. Maskavas medicīnas institūts, grāmatvede
1944–1947
Latvijas PSR telegrāfa aģentūra
Rīga
Redaktore
1947–1949
Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
Rīga
Literārā līdzstrādniece
1949–1951
Latvijas Valsts izdevniecība
Rīga
Korektore un redaktore
1952–1962
Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
Rīga
Literārā līdzstrādniece
1963–1967
Rīga
Baltijas dzelzceļa tehnikas nams, vecākā inženiere
1967
Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
Rīga
Atbildīgā sekretāre
Dzīvesvieta
1944–2004
Rīga
Dalība organizācijās
1964
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Biedre