Meklēt

Marija Bērziņa

10 bildes
Studente Anna Šķēre
Studente Anna Šķēre. Fotogrāfija no profesora Jāņa Alberta Jansona albuma. Zem fotogrāfijas paraksts: Jansona kungam - Rīgas Skolotāju Institūta 5. b klases audzēknes. 7. aprīlī 1927. gadā.
Marija Bērziņa
Avots: Avots: Arturs Plaudis. Marija Bērziņa. 1987, 2. lpp.
Marijas Bērziņas (Anna Dauge–Šķēre) pases foto
LVVA 2996–10–17252
Pase izdota 1927. gada 12. decembrī.
Marijas Bērziņas pases foto
LVVA 2996–4–3254
Pase izdota 1937. gada 17. novembrī.
Marija Bērziņa ar brāli un vecākiem
Marija Bērziņa ar brāli Valdemāru Šķēri un vecākiem 1933. gada vasarā.
Marija Bērziņa tieslietu studijas beidzot
Latvijas Universitātes Tieslietu maģistri.
No kreisās aizmugurē: Kornēlijs Veitmanis, Artūrs Tīlmanis; priekšā: Elizabete Kristofore, Marija Bērziņa (Anna Šķēris)
Marija Bērziņa kāzu dienā
Marija Bērziņa (Anna Šķēris) kāzu dienā 1937. gada rudenī.
Marija Bērziņa kāzu dienā
Marija Bērziņa (Anna Šķēris) kāzu dienā 1937. gada rudenī ar vīru Kārli Daugi.
Marija Bērziņa jahtā
Marija Bērziņa (Anna Šķēris) vīra Kārļa Dauges jahtā 1938. gadā.
Marija Bērziņa (Anna Dauge-Šķēre)

Marijas Bērziņas (Annas Šķēres) portrets no lūguma uzņemt Latvijas Universitātē. Avots: LNA LVVA, 7427. f., 1. apr., 12042. l.

Lomas: advokāte, rakstniece, skolotāja, studente

19.04.1906 – 30.06.1986

Marija Bērziņa (īstajā vārdā Anna Dauge-Šķēris, 1906–1986) – rakstniece, advokāte. Pēc studijām LU Tiesību zinātņu fakultātē strādājusi par Rīgas kredītbankas pilnvaroto un par zvērinātu advokāti. Pēc 2. pasaules kara nonākusi Polijā, kur strādājusi par valodu skolotāju, līdztekus nodarbodamās ar rakstniecību. Ar pseidonīmu Māre Bērziņa publicējusi stāstus jaunatnei "Ģirts Tekumeklētājs" (1938) un "Ar burām uz ziemeļiem" (1940). Polijā dzīvojot, publicējusi rakstus par pedagoģiju Polijas presē un reliģiski filozofiskas ievirzes darbus ASV iznākošajā katoļu izdevumā "Dzimtenes Balss". Pastāstu krājuma "Mazā dzīvība" (1985), romāna ar autobiogrāfiskiem motīviem "Zelta caune" (1987), grāmatu "Baltās mājas noveles" (1988) un "Mūslaiku leģendas" (1989) autore. Bībeles un teoloģiskās literatūras studijās balstīts apjomīgs pētījums "Kristus māte" (1991).

  • Darba autors (11)
  • Recepcijas persona (1)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    19.04.1906
    Skaistkalne
    Dzimtās mājas – Skaistkalnes pagasta "Šķēri".

    Miršanas laiks/vieta

    30.06.1986
    Polija

    Personiska informācija

    Dzimusi lauksaimnieka ģimenē, tēvs Miķelis, māte Marija (dz. Krastiņa).

    Katoļticīga, pēc laulībām pāriet luterticībā.

    1. pasaules kara laikā, 1916. gadā kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Krieviju.

    1918. gada rudenī atgriezusies Latvijā.

    1937. gadā precējusies ar Latvijas armijas pulkvedi-leitnantu Kārli Daugi (1896–1976).

    Pēc 2. pasaules kara: nonākusi Polijā, kur strādājusi par valodu skolotāju, līdztekus nodarbodamās ar rakstniecību. Lai izvairītos no izsūtīšanas, slēgusi fiktīvu laulību un pieņēmusi uzvārdu Hanyzewska.

    Profesionālā darbība

    1926: jau Skolotāju institūtā mācoties, tulkojusi R. Rolāna darbu "Mikelandželo", ko pieņēma izdošanai A. Gulbja apgāds, bet neizdeva.
    Ar pseidonīmu Māre Bērziņa (par pseidonīmu izraudzīts tēvamātes vārds) publicēti stāsti jaunatnei.
    Polijā dzīvojot, publicējusi rakstus par pedagoģiju Polijas presē un reliģiski filozofiskas ievirzes darbus ASV iznākošajā katoļu izdevumā "Dzimtenes Balss"

    1933. gadā beigusi tieslietu studijas Latvijas Universitātē, pēc tam strādājusi zv. advokātu birojos.

    No 1940. gada zvērināta advokāte.

    1941. gadā Padomju okupācijas laikā atskaitīta no Advokatūras kolēģijas.

    1941. gadā vācu okupācijas laikā ieskaitīta advokatūras sastāvā.

    Stāsti jaunatnei

    "Ģirts Tekumeklētājs" (1938)
    "Ar burām uz ziemeļiem" (1940)

    Proza

    "Mazā dzīvība" (pastāstu krājums) (1985)
    "Zelta caune" (romāns ar autobiogrāfiskiem motīviem) (1987, sarakstīts 1947)
    "Baltās mājas noveles" (1988, sarakstīts 1941–44)
    "Mūslaiku leģendas" (1989).

    Citi

    "Kristus māte" (bībeles un teoloģiskās literatūras studijās balstīts apjomīgais pētījums) (1991).
    Manuskriptā palikusi dzimtas hronika "Mūsu dzīve" un dzejoļu krājums "Metafizika pantos".

    Citātu galerija

    "Pastāstu krājumā "Mazā dzīvība" (1985) uz cilvēku fona tēlota daba – svarīgākā un ievērības cienīgākā mūsu pasaules sastāvdaļa. Nozīmīgs romāns ar autobiogrāfiskiem motīviem "Zelta caune" (1987, sarakstīts 1947), kurā dzīvi atainota Skolotāju institūta vide."

    Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

    Saiknes

    Pēteris Šķēris - Radinieks

    Nodarbes

    advokāte
    rakstniece
    skolotāja
    studente

    Dzimtais vārds

    Anna Šķēre

    Pseidonīms

    Mare Bērziņa

    Papildu vārdi

    Anna Dauge (prec); Hanyzewska

    Darbavieta

    –1927
    Rīga
    mājskolotāja

    1928–1930
    Rīgas Latviešu labdarības biedrība
    Rīga
    Latviešu labdarības biedrības bērnudārza vadītāja

    1930–1931
    Rīga
    sekretāre zv. advokātu F. Lacka un V. Rešanska birojos

    1931–1932
    Rīgas Nepilngadīgo cietums
    Tērbatas iela 69, Rīga
    rakstvede

    1933–1935
    Rīga
    Zv. advokāta Anša Petrēvica sekretāre, no 1934. gada palīdze

    1935–1940
    Latvijas Kredītbanka
    Rīga
    Tieslietu daļas vadītāja.

    01.05.1940–1941
    Rīga
    Zvērināta advokāte

    1941–1941
    Latvijas Banka
    Rīga
    Centrālajā nodaļā

    1945
    Polija
    Strādājusi par valodu skolotāju.

    Emigrē

    1916–1918
    Krievija

    1944
    Polija

    Dzīvesvieta

    1917–1918
    Maskava

    Izglītība

    1917–1918
    Solņečnogorskas augstākā tautskola
    Solņečnogorska

    1919–1922
    Skaistkalnes 6-klašu pamatskola
    Skaistkalne

    1922–1927
    Rīgas Skolotāju institūts
    Rīga

    1927–1933
    Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Pabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.