Laimonis Purs

Dzimis strādnieka ģimenē Vilces pagasta Ruņģos. No 1923. gada ģimene dzīvojusi Rīgā, tēvs bijis rūpnīcas "Fenikss" smalkmehāniķis, māte – šuvēja.
1928–1930: mācījies Rīgas pilsētas 1. pirmsskolā.
1930–1937: mācījies Rīgas skolotāju institūta izmēģinājuma pamatskolā.
1937–1941: mācījies Rīgas Valsts tehnikuma Ķīmijas nodaļā, kara dēļ nav saņēmis diplomu.
1941: karam sākoties, mobilizētsSarkanajā armijā; 1941.24.VI–VII. dienējis 183. divīzijas 227. pulkā. Pēc Liepnas kaujas nonācis ielenkumā un palicis Latvijā. Strādājis par laukstrādnieku un plostnieku.
1943 IV–X: dienējis Latviešu leģionā, tad atvaļināts un strādājis Jelgavas cukurfabrikā.

1944: sācis strādāt laikrakstā "Cīņa".
1945: iestājies Maskavas Kinoinstitūtā, taču studijas drīz pārtraucis.
1949: beidzis Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu.
1949–1951: studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē.
1950–1951: strādājis laikrakstā "Padomju Jaunatne".
1952–1960: žurnāla "Zvaigzne" atbildīgais sekretārs, atlaists no darba berklaviešu tīrīšanas akcijā.
1960–1967: žurnāla "Zvaigzne" literārais līdzstrādnieks.
1969–1970: redaktors izdevniecībā "Liesma".
1970–1975: redaktors Rīgas kinostudijas scenāriju kolēģijā.
Pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis "Karavīra vēstule" laikrakstā "PadomjuJaunatne" 1945. gada 23. februārī.

Romāni

1956: "Ēnas gaist", veltītsžurnālista Alberta Mieža piemiņai (Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: "Apsūdzēto sols" (Latvijas Valsts izdevniecība; periodikā 1957 ar nosaukumu "Vai esi padomājis?").
1966: "Gaismas staru lokā" (Liesma; atkārtoti 1968).
1984: "Karuselis" (Liesma).
1991: "Striptīzssavrupmājā" (Liesma).
1996: "Tikai sieviete vai Pareizā investīcija: politiski sadzīvisks laikmeta dokumentējums" (Liesma).
2000: "Skaists nobrauciens" (Valters un Rapa).
2004: "Daugav’s vienu malu: kriminālpolicista piezīmes romānam" (Lauku Avīze).
2007: "Atmiņu kliedziens: dzīve sākas pēc sešdesmit gadiem" (Signe).

Vēsturisko romānu tetraloģija parzemgaļu cīņām pret vācu krustnešiem 13. gadsimtā
1962: "Degošais pilskalns" (Liesma; atkārtoti: Liesma, 1972; Valters un Rapa, 1999; Jumava, 2012).
1979: "Krusts virs pilskalna" (Liesma; atkārtoti Valters un Rapa, 1999; Jumava, 2013).
1981: "Tālajos pilskalnos" (Liesma).
1986: "Sūrābele pilskalnā" (Liesma).

Garstāsti

1964: "Sirdsskaidrais" (Liesma).
1967: "Ēna ceļa garumā" (Liesma; ASV: Tilts, 1973).
1971: "Nepareizā laika stundenis" (Liesma).

Īsproza

1957: "Gadu gaitā" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Rieta stunda" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "No rīta līdz vakaram un līdz rītam" (Liesma).

Dramaturģija

1968: luga "Redzēt jūru" (izņemta no Drāmas teātra repertuāra kā nepieņemama un kaitīga; luga publicēta 1983. gadā izlasē "Dialogi par dzīvi".)
1968: leļļu luga pēc Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" motīviem (Leļļu teātrī).
1969: dramatiskā kompozīcija “Tas brīvestības zelta rīts” (Drāmas teātrī).
1970: dokumentālā drāma "Laupītājulaupītāji" (Liesma).
1974: leļļu luga pēc Kārļa Skalbes pasakas "Kaķīšadzirnavas" motīviem (Leļļu teātrī).
1983: lugu krājums "Dialogi par dzīvi" (Liesma).

Izlases

1972: "Gaismēnas" (Liesma).

Atmiņas, memuāri

2006: Aizejot atskaties, 1. grāmata. Atmiņu atspulgas par noklusēto un viltniecisko (Signe).
2006: Aizejot atskaties, 2. grāmata. Notikumi un netikumi, kad pie mums valdīja Kremļa vara. Rakstnieki, ceka un čeka, LTF. Secinājumi. Atmiņu atspulgas par noslēpto un viltniecisko (autora izdevums).
[2007]: Aizejot atskaties, 3. grāmata. Pagātne. 1940–2008. Secinājumi. Apceres un vērojumi (elektronisks izdevums, E-raksti).

Tulkojumi

1957: Sailass Timbermens : [romāns] / Hovards Fāsts ; [tulkojis L. Purs] (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: Berdi Kerbabajevs. "Izšķirošais solis", tulkojums no krievu valodas (Latvijas Valsts izdevniecība).

Laimoņa Pura darbu tulkojumi svešvalodās (publikācijas grāmatās)

1967: Šviesos spindulių lauke ("Gaismas staru lokā" lietuviešu valodā). Tulkojusi Milda Zukmanienė. Vilnius: Vaga.
1968: В кольце лучей ("Gaismas staru lokā" krievu valodā). Tulkojusi М. Шноре. Москва: Советский писатель.
1969: Valguskiirte sõõris ("Gaismas staru lokā" igauņu valodā). Tulkojusi Ita Saks. Tallinn: Eesti Raamat.
1969: Vari kogu teel ("Ēna ceļa garumā" igauņu valodā). Tulkojis Atso Kaalep. Tallinn : Eesti Raamat.
1969: Тень в длину дороги ("Ēna ceļa garumā" krievu valodā). Tulkojis Вл. Невский. Рига: Лиесма.
1976: Пылающее городище ("Degošais pilskalns" krievu valodā). Tulkojusi В. Семеновa. Рига: Лиесма.
1977: Нұр шұғыласында ("Gaismas staru lokā" kazahu valodā). Tulkojis А. Шаншаров. Алматы: Жазушы.
1980: Lángoló vár ("Degošais pilskalns" ungāru valodā). Tulkojis IstvanCzibok. Budapest; Uzsgorod: Móra kiadó / Kárpáti kiadó.
1986: Крест над городищем ("Krusts virs pilskalna" krievu valodā)..Tulkojis В. Михайлов. Рига: Лиесма.
1990: Liepsnojantis piliakalnis ("Degošais pilskalns" lietuviešu valodā). Tulkojis Laimonas Radzinis. Vilnius: Mintis.
1990: Kryžius virš piliakalnio ("Krusts virs pilskalna" lietuviešu valodā). Tulkojis Laimonas Radzinis. Vilnius: Mintis.

Par Laimoņa Pura daiļradi

"1955. gadi tiek publicēts romāns “Ēnas gaist”. Starp citu, viens no pirmajiem mūsu prozā, kurā it kā pamanīts, ka cilvēks darbā (“ražošanā”) pavada astoņas stundas, bet ģimenes lokā vismaz tikpat, un ka ar šim stundām saistītie prieki un bēdas arī svarīgas cilvēka dzīvē un, summējoties daudzu cilvēku biogrāfijām, sabiedriski tikpat svarīgas kā raizes vai prieki darbā. “Apsūdzēto sols” ir diskusija par “akcelerācijas” paaudzes jaunatni, kura izrādās daudz, daudz citādāka, nekā tā attēlota pirms pārdesmit gadiem rakstītajās pedagoģijas rokasgrāmatās. “Degošais pilskalns” parādās ne tikai kā pirmais, bet paliek arī viens no retajiem prozas darbiem, no kuriem uzzinām, ka latviešu tautas vēsture jau XIII, ne tikai XIX un XX gadu simtenī varonīgu un traģisku notikumu bagāta. Tas skan kā apliecinājums mūsu mazās tautas lielumam. Un “Sirdsskaidrais” ir atkal viens no “pirmajiem” tādā ziņā, ka autors tanī ar mākslas prozas iespējām lasītājus laikus iepazīstina ar šodien tik svarīgu dzīves nozari kā kibernētika, kurā dažs kūtrs prāts saskatīja it kā lieku, ideālistiskās filozofijas neradījumu. Tikai “Gaismas staru lokā” atkal ieraudzījām ķīmiķus, arī ne tikai pašas ķīmijas dēļ, bet lai vērstu mūsu uzmanību uz šodien vitāli svarīgās, plaši sazarotās zinātnes, zinātnieku ētikas un psiholoģijas jautājumiem. Arvien plašāku vietu pasaules literatūrā ieņem dokumentālais vai tamlīdzīgais kriminālstāsta žanrs. Divos garajos stāstos Purs kā laikmeta analītiķis izseko notikumiem, kuri sakņojas jau kara laikā, jo notikumu kontinuitāte ir cieša, un reizēm no indīga zieda indīgi augļi parādās tikai pēc gadu desmitiem. Turpinot “pirmo” rindu, jāpiebilst, ka Purs, rādot tautas tieksmi pēc apgaismības un brīvības, uzrakstījis lugu par pirmo lugas izrādi Latvijā – “Laupītāju laupītāji”. Arī viens no pirmajiem tīri dokumentālajiem teātra izrādes scenārijiem – “Tas brīvestības zelta rīts” pieder jubilāra spalvai."

Birze, Miervaldis. Dzīves analītiķis. Karogs, 1972, nr. 6.

autors
rakstnieks

Laimonis Strazdiņš

Laimonis Purs