Kurts Fon Lēvenšterns

Kurts fon Lēvenšterns (von Loewenstern, 1882-1930) ir dzimis Oto Nikolaja fon Lēvenšterna (1854-1914) un viņa sievas ebrejietes Rozas Elizabetes fon Lēvenšternas, dzimušas Hercbergas (gb. Herzberg, 1860-1929) ģimenē kā vecākais dēls piecu bērnu ģimenē. Vecāku mīlas stāsts ir pamatā Baltijas vācu rakstnieka Eduarda fon Keizerlinga (von Keyserling, 1855-1918) romānam Rosa Herz ("Roza Herca", 1886), sal.: E.von Keyserling. Kostbarkeiten des Lebens. Gesammelte Feuilletons und Prosa. München: Manesse Verlag, S.511.

 Kurtam fon Lēvenšternam ir četras māsas - Irmgarde, prec. fon Rora (von Rohr, 1884-1936), Elizabete (1887-1899), Sofija, prec. fon Brimmere (von Bruemmer, 1890-1951) un Marija prec. fon Grīnevalde (von Gruenewaldt, 1894-1964).  

1923. gada 28. jūnijā Kurts fon Lēvenšterns salaulājas Rīgā, Jēkaba baznīcā ar Baltijas vācieti Vandu Ģertrūdi Karolīnu Felicitu Mariju baronesi fon Beninghauzenu-Budbergu (von Bönninghausen-Budberg, 1896-1970), kura ir publicējusi romānu Wenn Frauen lieben... ("Kad sievietes mīl.., 1930) un vairākus darbus Baltijas vācu presē. Ģimenē ir dzimuši četri bērni: žurnālists Oto fon Lēvenšterns (1924-1975), Anne-Roze fon Lēvenšterna, prec. fon Šēna (von Schön, 1925-2005), Bundesvēra virsnieks Vinno fon Lēvenšterns (1927-2017) un žurnālists Enno fon Lēvenšterns (1928-1993). Rakstnieka sieva ar bērniem izceļo no Rīgas, Elizabetes ielas dzīvokļa 1939. gada rudenī uz Poliju, pēc tam - uz Vāciju. 

STĀSTI UN SKICES

1924: Im Tode erwacht! Eine Erzählung aus Sibirien. / Sibirische Jagdskizze, unter Ps. Modest Ruskulowsky [Nāves pamodināts! Kāds Sibīrijas stāsts / Sibīrijas medību skice, publ.ar pseidonīmu]. Rigasche Rundschau, Nr.94-100.
1924: Die Miniature, Studie, unter Ps. Modest Ruskulowsky [Miniatūra, studija, publ.ar pseidonīmu. Rigasche Rundschau, Nr. 254-255. 
1925: Der Serbelloni-Arkebusier [Grāfa Zerbelona arkebuzieris]. Rigasche Rundschau, Nr.138-145.  
1926: Kismet. Eine Skizze. [Kismets. Skice]. Rigasche Rundschau, Nr.18.
1926: Opfer. Eine Erzählung aus baltischer Vergangenheit [Upuris. Stāsts iz Baltijas pagātnes]. Rigasche Rundschau, Nr. 108-129.
1927: Eine Erinnerung [Kādas atmiņas]. Rigasche Rundschau, Nr.75.
1928: Eine Minute lang.... [Uz vienu minūtīti]. Rigasche Rundschau, Nr.250.
1928: Vom Auto überfahren wurde. Skizze [Pakļuvis zem auto. Skice]. Riga am Sonntag, Nr.52.
1928: Von niemandem beachtet. Auch eine Weihnachtsgeschichte [Neviena nepamanīti. Arī Ziemassvētku stāstiņš]. Rigasche Rundschau, Nr.292. 
1929: Die Puppe [Lelle]. Riga am Sonntag, Nr. 70. 
1930: Nerven… Skizze [Nervi.. skice]. Rigasche Rundschau, Nr.177.
1930: Grand'maman [Lielmāte]. Rigasche Rundschau Nr.195.
1931: Glücksritter [Spēlmanis]. Rigasche Rundschau, Nr.3.
1931: Die Serbe Sforytsch [Serbs Sforičs]. Rigasche Rundschau, Nr. 135. 

Das Wetter war himmlisch. Ein wunderschöner Maientag. Kokenhusen mit der Ruine und den wunderbaren, stillen, sanften Anhöhen lag so friedlich und einsam da, von rotem Abendsonnengold beschienen, als wäre hier immer Glück und Sonnenschein zu Hause und als hätte hier nie der Krieg in seiner ganzen Härte gewütet. Ich dachte an Löwenstern, dem dieses sonnenbeschienene Stück Erde gehört, der nun von Haus und Hof verjagt ein unstetes Wanderleben führen muß, der von seinem märchenhaften Schloß nichts mehr wiederfindet als einen Trümmerhaufen. Wie oft hatte er mir an schönen Sommerabenden mit traurigen Augen von diesem Fleckchen Erde gesprochen, wohin sein ganzes Herz ihn zog, und wie sehr habe ich ihm so schmerzlich die große Sehnsucht nach diesem Märchenland nachempfunden können. [Laiks bija dievīgs. Brīnišķīga maija diena. Koknese ar savām drupām un skaistajiem, klusajiem un apaļīgajiem pakalniem gulēja tik mierīgi un vientulīgi, apmirdzēta sarkanas vakara saules zeltā, it kā šeit vienmēr būtu mājojusi laime un saules spožums, un it kā karš šei nekad nebūtu plosījies visā savā nežēlībā. Es domāju par Lēvenšternu, kuram pieder šis saules apspīdētais zemes stūrītis, bet kurš tagad, padzīts no mājām un dzimtās vietas, ir spiests dzīvot nemierīgu klejotāja dzīvi, un savas pasakainās pils vietā atrod tikai drupu kaudzi. Cik bieži viņš man skaistos vasaras vakaros ar skumjām acīm bija stāstījis par šo zemes stūrīti, kurp tiecās visa viņa sirds, un cik dziļi es spēju sajust viņa lielās ilgas un sāpes pēc šīs pasakainās zemes].

No: Baronesse Angelika von Korff. Riga 1919. Ein Tagebuch. Hannover-Dühren: H.von Hirschheydt, 1991, [Eintrag 11.05.1919]. S. 115-116.

Kurt von Löwenstern war durch und durch eine hochbegabte und tiefangelegte Künstlernatur. Als treuer Sohn unserer Heimat hat es das Schwere, das sie betroffen, besonders schmerzlich empfunden und auch persönlich den Kelch der Entbehrungen und Enttäuschungen bis zur Neige leeren müssen. Aber die Hingabe an seine Kunst ließ ihn auch das tragen und Lebensfreudigkeit und Lebensmut nicht verlieren. [Kurts fon Lēvenšterns bija izcili talantīga un dziļi apdāvināta mākslinieciska personība. Kā uzticams mūsu dzimtenes dēls viņš īpaši sāpīgi izjuta tās uzliktās smagās likstas un bija spiests tukšot līdz dibenam trūkuma un vilšanās kausu. Taču nodošanās mākslai viņam ļāva to visu izturēt, nezaudējot dzīvesprieku un drosmi.]

No: Eine Trauerfeier. Riga am Sonntag, nr. 170 (9.11.1930). 

Mitten in rüstigem Schaffen hat der Tod Löwenstern hinweggerissen (..). Mit ihm, dem Sprossen eines alten Geschlechts, das nicht nur in der Geschichte unserer Heimat eine bedeutsame Rolle gespielt hat, scheidet ein vielseitig begabter Mann, das stärkste belletristische Talent unseres Landes und unserer Tage von uns. Wir bedauern seinen Heimgang um so aufrichtiger und um so tiefer, als Löwensterns überschäumendes Talent sich noch im Stadium der Klärung befand und er uns noch viel gegeben hätte. Die näheren Freunde dieses äußerlich herben Mannes, dessen warmes Herz sich nicht vielen erschloss, beklagen der Tod nicht nur eines außerordentlich talentvollen, genialisch verlangten Schriftstellers, sondern auch eines liebenswerten Menschen, dessen Gedenken, bei denen nicht erlöschen wird, die den Vorzug gehabt haben, ihn näher gekannt zu haben. [Nāve viņu paņēma kūsājošo darbu viduspunktā. Ar Lēvenšterna aiziešanu mūs pamet ne tikai senas dzimtas atvase, kurai bija nozīmīga loma mūsu dzimtenes vēsturē, bet arī vispusīgi apdāvināta personība, mūsu zemes un mūsu dienu spēcīgākais literārais talants. Mēs vēl jo dziļāk pārdzīvojam viņa aiziešanu arī tāpēc, ka Lēvenšterna pārbagātais talants bija tikai sava uzplaukuma sākumā un viņš mums vēl būtu devis tik daudz. Šī ārēji noslēgtā cilvēka, kura siltā sirds nebūt neatvērās katram, tuvākie draugi apraud ne tikai ārkārtēji talantīgā, ģeniālā rakstnieka, bet arī jaukā cilvēka nāvi, kura piemiņa to vidū, kuri baudīja priekšrocību viņu pazīt, nezudīs nekad]. 

O.G-g. [Oskar Grosberg]. Kurt von Löwenstern†. Rigasche Rundschau, 1930, nr. 252.

rakstnieks

Kurt von Löwenstern

Modest Ruskulowsky

Modest Karl Otto

1888–1912
Kokneses pils
1888. gadā Kokneses pils nonāk rakstnieka tēva īpašumā un gadsimtu mijā tiek ievērojami pārbūvēta. 1905. gada revolūcijas pili pārņem revolucionāri, pēc tam - soda ekspedīcija un dragūni. Pirmā pasaules kara laikā pils apšaudes rezultātā tiek ievērojami izpostīta un līdzekļu trūkuma dēļ nekad vairs atjaunota netiek. Zemes reformas laikā Lēvenšterni šo īpašumu zaudē. No bijušās godības mūdienās palikušas tikai drupas. 

1905
Minhene
1905. gada revolūcijas laikā rakstnieks iekļaujas Baltijas vācu - izceļotāju kopienā Minhenē, sal.: Winno von Loewenstern. Kurt von Loewenstern. Auszüge. 2024.  

1914–1920
Valmiermuiža
In 1914. gadā Valmiermuiža kā majorāts pēc tēva nāves nonāk Kurta fon Lēvenšterna īpašumā, taču ziņu, ka viņš tur būtu dzīvojis nav. Muiža tiek atsavināta zemes reformas laikā.

1917–1918
Stambula
Kopā ar māti Pirmā pasaules kara beigās bieži maina dzīves vietas no Murnavas (Murnau) uz Konstantinopoli (Stambulu), uz Tramnicu (Tramnitz) un Lignicu (Lignitz) pie radiem, sal.: Winno von Loewenstern. Kurt von Loewenstern. Auszüge. 2024. 

1918–1920
Hamburga - Vandsbeka
Dzīvo kopā ar māti, vasaras pavadot Kaizera pansijā Siltā (Pension Kaiser, Sylt, Westerland), sal. Winno von Loewenstern. Kurt von Loewenstern. Auszüge. 2024. 

1921–1922
Potsdama
Dzīvo kopā ar māti, uzturēšanās ilgums nav precizēts, iespējams jau 1921. atgriežas Rīgā.

1922–1930
Rīga
Zaudējot visus īpašumus, Lēvenšterns pārnāk uz Rīgu strādā kā žurnālists. Dokumentos norādītas vairākas adreses: ap 1922: Vidus iela 3 dz. 7; ap 1924: Brīvības iela 19.dz.5 un ap 1928: Elizabetes iela 3 dz. 10. 

1890–1896
Kokneses pils
Pirmā izglītība mājās kopā ar māsu pie mājskolotāja Švānfelta (Schwanfeldt). Laiks un ilgums nav precizēts, sal.: Winno von Loewenstern. Kurt von Loewenstern. Auszüge. 2024. 

1896–1902
Kaļiņingrada
Mācības Kēnigsbergā (Königsberg), iestāde, laiks nav precizēts. Vēlāk Drēzdenē pie kāda Mr. Virgin apgūst angļu valodu, sal.: Winno von Loewenstern. Kurt von Loewenstern. Auszüge. 2024. 

1912–1914
Saratovas apgabals
Māceklis lauksaimniecībā kāda krievu firsta muižā pie muižkunga Volgas vācieša Rozentretera (Rosentreter), lai kļūtu par lauksaimnieku vai mežsaimnieku, slimības dēļ atgriežas Baltijā, slimo visu kara laiku, sal.: Winno von Loewenstern. Kurt von Loewenstern. Auszüge. 2024. 

1922–1930
Laikraksts "Rigasche Rundschau" (1894–1939)
Doma laukums 1, Rīga
Laikraksta līdzstrādnieks

1927–1930
Laikraksts "Riga am Sonntag"
Rīga
Laikraksta līdzstrādnieks

1926–1927
Berlīne
Izceļo, domājams - ar vēlmi integrēties Vācijas literārajā sabiedrībā. Uzturēšanās un atgriešanās laiks nav precizēts, sal.: Winno von Loewenstern. Kurt von Loewenstern. Auszüge. 2024. 

10.11.1930
Kokneses Baznīcas kapi
Izvadīts no Jēkaba kapu kapelas Rīgā, 9.1.1930, bet nākošajā dienā apglabāts Koknesē.