Karls Jūliuss Veirihs
16.08.1810 – 18.09.1863
Vācbaltiešu mācītājs, kordziesmu izdevējs latviešu valodā.
Dzimšanas laiks/vieta
16.08.1810
Adavere
Miršanas laiks/vieta
18.09.1863
Personiska informācija
Tēvs – nomnieks no Kurzemes, vēlāk – Tērbatas pilsētas mantzinis. Māte – Juliāna, dzimusi Boma (Bohm). Precējies ar pirmo sievu Vilhelmīni Stenderi (Stender) 1840. gadā Dignājā, otrās laulības 1843. gadā ar Frīderiki Stenderi (pirmās sievas māsu) Dignājā.
1823.–1829. gadā mācījies Tērbatas ģimnāzijā, 1829. –1832. gadā – studējis teoloģiju. No 1832. gada strādājis par mājskolotāju Sesavā. 1835. gadā strādājis Sunākstē pie Johana Gotfrīda Stendera kā adjunkts. 1839. – 1847. gadā bijis mācītāja palīgs Dignājā, vēlāk mācītājs, no 1858. gada prāvests Sēlpils draudzē.
Profesionālā darbība
Vispārējs raksturojums
Vācbaltiešu mācītājs, kas studējis Tērbatā. Strādājis Sesavā, Sunākstē, kur bijis Johana Gotfrīda Stendera līdzgaitnieks un palīgs, kā arī Dignājā un Sēlpilī. Tulkojis latviešu valodā korāļu un baznīcas dziesmu tekstus, publicējies laikrakstā "Latviešu Avīzes", izdevis kordziesmu krājumu "Dziesmu vainaks, mīļiem latviešu jaunekļiem un bērniem vīts par jauku prieku" (I daļa – 1857, Jelgavā, II. daļa – 1864, III daļa – 1867), kur izcilu komponistu sacerējumi jauktajam un vīru korim publicēti ar tekstiem latviešu valodā un priekšvārdā pirmo reizi ir norāde uz latviešu „rotāšanas dziesmu” žanru. Krājumu materiāls liecina par ievērojamu kordziedāšanas attīstības pakāpi latviešu vidē. Izdevums 1860. gados noteica latviešu koru galveno repertuāru un ietvēra Džovanni Pjerluidži da Palestrinas (Palestrina), Orlando di Lasso (Lassus), Mikaēla Pretoriusa (Praetorius), Georga Frīdriha Hendeļa (Händel), Volfganga Amadeja Mocarta (Mozart),Kārļa Marias fon VēberaFēliksa Mendelszona (Mendelssohn), K. Kreicera un citu autoru darbus. Krājuma I daļas priekšvārdu Veirihs nobeidz ar vēlējumu, kaut jel kāds dziesmu mīļotājs ņemtos latviešu tautasdziesmas ar visām melodijām izdot.
Kopā ar Gustavu Grīneru (Grüner) publicējis "Kristīgas mājas grāmatu" (1855).Laika līnija1823–1829Mācās Tērbatas ģimnāzijā
1829 –1832Studē teoloģiju Tērbatas universitātē
1832–1835Strādā par mājskolotāju Sesavā
1835–1839Strādā Sunākstē pie Johana Gotfrīda Stendera kā adjunkts
1839–1847Mācītāja palīgs Dignājā, vēlāk mācītājs
No 1858Prāvests Sēlpils draudzēDarbiKordziesmu krājums Dziesmu vainaks, mīļiem latviešu jaunekļiem un bērniem vīts par jauku prieku (I d. – 1857, Jelgavā, II. d. – 1864, III d. – 1867)
Kristīgas mājas grāmata (1855, kopā ar Gustavu Grīneru)
Publikācijas laikrakstā Latviešu Avīzes
Bibliogrāfija
Breģe, Ilona. Cittautu mūziķi Latvijā. 1401–1939. Rīga: Zinātne, 2001, 205. lpp.
Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710–1960. Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1970, S. 863.
Vītoliņš, Jēkabs; Krasinska, Lija. Latviešu mūzikas vēsture, I. Rīga: Liesma, 1972, 128. –129. lpp.
Digitālie resursi:
Baltisches Bibliographisches Lexikon digital,Digitalisierungsprojekt der Baltischen Historischen Kommission, http://www.bbl-digital.de/eintrag/Weyrich-Karl-Jul..Informāciju sagatavojusi Ilze Šarkovska-Liepiņa
Nodarbes
Papildu vārdi
Weyrich
Dzīvesvieta
Adavere
Tartu
Sesava
Sunākste
Dignāja
Sēlpils
Izglītība
1823–1829
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
1829–1832
Tērbatas Universitāte
Studē teoloģiju