Kārlis Skujiņš

16.03.1885 – 23.02.1959

Kārlis Skujiņš (1885–1959) – mācītājs. Sarakstījis grāmatu "Krustpils draudze" (1925) un garāku atmiņu stāstu "Manas mātes stāsti" (publicēts žurnālā "Treji Vārti", 1994). Periodikā publicēti dzejoļi, sprediķu, reliģiski ētiskas apceres un rakstu par Krustpils un Krustpils draudzes vēsturi. Viņa darbības laikā atjaunoja nopostīto Krustpils baznīcu, uzstādīja ērģeles, iegādāja zvanus. Atjaunoja arī nopostītās Gostiņu un Unguru baznīcas, no jauna uzcēla baznīcu Līvānos. Divpadsmit gadus strādājis par skolotāju Jēkabpils valsts vidusskolās, mācīdams ticības mācību un ētiku.

Darba autors (2)

Dzimšanas laiks/vieta

16.03.1885
Viļķenes pagasts
Dzimis "Mēkšās".

Miršanas laiks/vieta

23.02.1959
Ņūkāsla

Personiska informācija

Dzimis lauksaimnieku rentnieku ģimenē, tēvs Mārcis Skujiņš, māte Anna Skujiņa (dzimusi Zalmanis).

Kā mācītājs – adjunkts nosūtīts uz Dzērbeni, vēlāk – uz Raunu un Kalsnavu, kur par mācītāju kalpoja Andrievs Niedra. Šai laikā jau ir nodibināta ģimene ar sievu Mariju. 1918: ģimenē piedzimst dēls Marģis. Krustpilī piedzimst dēls Ģirts (1924), miris pēc kara gūstā, meita Silvija un dēls Arnis.

1944: ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju (Kemnicā, Saksijā – strādājis draudzes birojā, Cvikavā, Ausbahā). 1950: ar sievu izceļoja uz Austrāliju (izvietošanas nometnē Grētā).

Profesionālā darbība

MĀCĪTĀJA DARBĪBA

Kandidāta gadu nokalpojis Ļaudonas draudzē pie mācītāja K. Avota.

1916: Sv. Jēkaba baznīcā Rīgā ordinēts par mācītāju.
Mācītāja gaitas sācis Cēsu apriņķī, Dzērbenē, Raunā, Kalsnavā.

1921. gada 12. janvāra līdz 1944. gada 26. jūlijam: Krustpils ev. lut. draudzes, garnizona un aizsargu mācītājs.
1924–1930: arī vikārs Līvānu baznīcā. Kalpoja arī Gostiņu baznīcā un Ungurmuiža baznīcā.

1952: nodibinājis latviešu ev. lut. draudzi Ņūkāstlā un apmesties uz dzīvi tās priekšpilsētā (Mayfield).