Kārlis Jannaus

01.06.1874 – 17.04.1963

Kārlis Jannaus (1874–1963) – ārsts, rakstnieks. Grāmatā izdota romānu diloģija "Dzīves mērķi" (1928) un "Ideālisti" (1933). Romānu darbība risinās 19. un 20. gadsimtu mijā Latvijā, to centrā filantropiski noskaņots jaunbagātnieks Pēteris Celmiņš, kura vērienīgi sākto darbu iznīcina 1905. gada revolūcija. Tajos pausta ekonomisku reformu un sabiedrības tikumiskās pārveides nepieciešamības ideja. Periodikā publicētas atmiņas par Antonu Tulliju (1934), Reini Kaudzīti (1937).

Darba autors (5)

Recepcijas persona (2)

Dzimšanas laiks/vieta

01.06.1874
Dzērbene
Dzimis Zērbenes pagasta "Sīkatās".

Miršanas laiks/vieta

17.04.1963
Jūrmala

Personiska informācija

Dzimis lauksaimnieka ģimenē.
Mācījies Auļukalna pagastskolā, Drustu draudzes skolā pie Antona Tullija un Cēsu pilsētas skolā. Beidzis Jelgavas reālskolu un zobārstu skolu Maskavā.
1914–20: strādājis par zobārstu Cēsīs.
1920–22: strādājis par zobārstu Līgatnē.
1922–35: strādājis par zobārstu Rīgā, u. c.
1919–20: bijis Cēsu apriņķa valdes priekšēdētājs.
No 1935: pensijā, dzīvojis Asaros.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā literārā publikācija
1903: stāsts "Hektors fon Zilberšteins" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 4./17.X.

Romānu diloģija
1928: "Dzīves mērķi"
1933: "Ideālisti"

Periodikā publicējis atmiņas par Antonu Tulliju (1934), Reini Kaudzīti (1937).

Citātu galerija

PAR ROMĀNU "IDEĀLISTI"

"Viss tas nu materiāls labs, bet — kā padevusies pati romāna celtne? Un vai jel maz tur vēl atlika autoram spēku romāna celtnei, ja viņam citi nolūki, ne mākslinieciski? Tad arī jāsaka, ka panākumi še tikai vidēji. Mākslinieciskais līmenis nav visai augsts. Īpaši pats svarīgākais — saimniecības izveidošanas darbs — vairāk aprakstīts nekā parādīts. Ainas vienmuļas, bez raksturīguma; lasītājs savu acu prekšā daudz neko neredz, viņam jāpieliek daudz spēku, lai iedomātos aiz protokola pašu tiesas un nozieguma ainu. Cilvēku tipi, tiklab pašu ideālistu, kā viņu pretinieku — barona, mācītāja — gan vēsturiski pareizi līdz pārspīlējumam, bet pārāk stīvi, bez individuālajām īpašībām. Interesi modina skats pie Pobedonosceva, bet jo sevišķi 1905. gada notikumi. Reakcijas trakošana, lai arī varbūt pārspīlēta, bet tomēr ticama, jo pilnīgi iederas tai laikā. Un vācu muižnieku sašutumu arī varam iedomāties, ja tikai nepiemiedzam acis pret latviešu revolūcionāru darbību. Vācu baronu un krievu kazāku rīkošanās Celmiņa muižā un tās apkārtnē katra latviešu lasītāja dvēselē uzvandīs lielāko sašutumu, bet arī domas: kas latvietim darāms, lai tas neatkārtotos, lai svešnieks ar šādiem nolūkiem nespertu kāju uz Latvijas zemes?"

Goba, A. Kārlis Jannau's. Ideālisti. Daugava, nr. 3, 01.03.1933.