Juris Helds

Dzimis 1942. gada 20. jūlijā aktiera Jāņa Ķikuļa (1904–1970) un Apolonijas Ķikules (dzimusi Dobelē) ģimenē.
Līdz 1965: uzvārds – Ķikulis.

1967: pirmā publikācija – dzejoļu kopa ("Es meklēju sevi pretrunu ceļā...", "Manas sāpes var saprast ievainots zvērs...", "Ir tikai nakts") laikrakstā "Literatūra un Māksla" 29. jūlijā.

Dzejoļu krājumi

1977: Naktsputna testaments
1980: Sirmās atslēgas
1987: Atmiņas lauskas
1994: Absinta laiks
2000: Uz aizmūžiem
2003: Lombards
2007: Septiņi putni pār ceturtdienu
2011: Tumsas krīts
2014: Viņpus
2016: Mirkļa vējainais pieskāriens
2020: Svētījiet maldugunis

Par Jura Helda dzeju

"Helda dzejas ceļā nav vērojama vētraina evolūcija vai radikālas pārgrozības. Mainoties niansēs un atsevišķos vērtējumu parametros, dzejas kodols palicis ļoti stabils. [..]
Helda dzejā realizējas romantisma, simbolisma un sirreālisma trejsavienība, īpaši aktuāls ir romantisma un sirreālisma tandēms, kur pirmo vijoli tomēr spēlē sirreālā poētika. Jūtamas arī eksistenciālisma un impresionisma papildiezīmes. Romantisms visjūtamāks kā garadzīves akcentējums, brīvības patoss, kā pagātnes aktualizācija un sapņa aktivitāte, kā noslēpumainības aura ap lietām un būtnēm un kā protests pret merkantilo pasauli. Simbolisma klātbūtne jaušama spēcīgajā estētismā, tieša – naturāla atspoguļojuma noliegumā, augstas pakāpes simbolizācijā, vēlmē tvert būtību, ne parādību vien.Helda dzejas dominante ir sirreālisms."

Lāms, Edgars. Klusā daba ar Juri Heldu. Latviešu dzejnieku portreti: Robežu šķērsotāji, robežu sargi. Rīga: Zinātne, 2007, 75. lpp.