Jūlijs Madernieks
27.02.1870 – 19.07.1955
Jūlijs Madernieks (1870–1955) – gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis. Ieviesa metodisku un organizētu zīmēšanas pasniegšanu. Mācību pamatā bija kompozīcijas apgūšana. Darbojās arī stājgrafikā un grāmatu grafikā. Pievērsās latviešu žurnālu un grāmatu mākslinieciskās apdares jomai.
Dzimšanas laiks/vieta
27.02.1870
Vecgulbenes pagasts
Dzimis Vecgulbenes pagasta Maderniekos.
Miršanas laiks/vieta
19.07.1955
Rīga
Personiska informācija
Dzimis Vecgulbenes muižas "Madernieku" mājās rentnieka Ernesta Madernieka un viņa sievas Dores ģimenē.
No 1900. līdz 1902. gadam dzīvoja Pēterburgā, gleznojot studijas un pelnoties ar lietišķās grafikas darbiem ― plakātiem un pastkartēm.
No 1902. līdz 1905. gadam Rīgā projektēja dzīvokļu interjera dekoratīvo noformējumu un darināja mēbeļu projektus uzņēmēja Kristapa Berga, advokātu Fridriha Alberta un Frīdriha Grosvalda, ārstu Kārļa Meņģeļa un citu dzīvokļiem.
Kopš 1903: aktīvi studēja etnogrāfisko mantojumu. Jaunrades meklējumus laikmetīga, latviska ornamenta jomā; 1913. gadā iznāca oriģinālzīmējumu krājums “Ornaments”.
1904: Rīgā izveidoja "Jūlija Madernieka zīmēšanas un gleznošanas darbnīcu" (atradusies iepretim Vērmanes dārzam), kurā mācījušies Romans Suta, Niklāvs Strunke un citi latviešu mākslinieki. Darbnīca, dēvēta arī par Madernieka studiju, darbojās līdz 1914. gadam.
1915: devās bēgļu gaitās uz Krieviju.
1920: atgriezās Latvijā.
Profesionālā darbība
Pašmācības ceļā apguva vairāku mūzikas instrumentu spēli.
Citātu galerija
PAR JŪLIJU MADERNIEKU
"Piederēdams mūsu rotājuma un lietu mākslas celmlaužiem, Madernieks izkopa savu patstāvīgo stigu, savu īpato pasauli ornamenta novadā, kam kā vadītājam uzdevumam veltīja visu savu mūžu. Sava šaurība, bet toties ievērojama mērķtiecība piemīt Madernieka mākslinieciskai personībai un viņa darbam. Stūraino, no kvadrātiņiem veidoto plaknes rakstu motīvos viņš prot atrast aizvien jaunas skaņas un variācijas. [..] Spalvas zīmējumā darinātie ornamentu, vinješu un alfabēta paraugi vēl ir krustceļos starp jugendstila atskaņām un individuāliem latviskiem meklējumiem. Nobriedumu, skaidrību, meistarību Madernieks sasniedz Latvijas patstāvības gados. [..] savās krāsainās un melnbaltās dekoratīvās kompozīcijā meistars ir atradis pats sevi. [..] Šie raksti ir kā līnijās, laukumos un krāsās izteikta mūzika. Gan abstraktās, tīri ģeometriskās, gan stilizētās dzīvnieku vai augu valsts formās Madernieks ir teiksmains, vērdams savdabīgu pasakainu izjūtu, dažreiz brīvā veidu sacerē pietuvinādamies modernās glezniecības problēmām. [..] Viņš ierosinājis arī mūsu daiļkrāsotājus sienu rotājumiem, griestainēm, mācījis arī daiļkrāsotāju skolā. [..] Madernieks modināja audzēkņos interesi par sadzīves un kultūras jautājumiem, par glezniecību un mūziku."
Siliņš, Jānis. Jūlijs Madernieks. Latvju Žurnāls, 1955, Nr. 4.
Saiknes
Jēkabs Kazaks - Skolnieks
Kārlis Baltgailis - Skolnieks
Niklāvs Strunke - Students
Romans Suta - Students
Nodarbes
Dalība organizācijās
Konkordija "Valdemārija"
Rīga
Goda filistrs.
Sanktpēterburga
Latviešu mākslinieku pulciņš "Rūķis".
Mākslinieku biedrība "Sadarbs"
Sanktpēterburga
Izglītība
–1889
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
1891–1892
Rīgas Vācu amatnieku biedrības skola
Rīga
1892–1898
Sanktpēterburga
Mācījās Štiglica Centraljā tehniskās zīmēšanas skolā Dekoratīvās glezniecības nodaļā.
1899–1900
Eiropa
Ieguva stipendiju studijām ārzemēs un papildinājās Berlīnē, Drēzdenē un Parīzē.
Darbavieta
Valda Zālīša pirmā pamatskola
Kalpaka bulvāris 8, Rīga
Skolotājs.
Rīga
Skolotājs Rīgas Latviešu daiļkrāsotāju palīdzības un veicināšanas biedrības zīmēšanas un daiļkrāsošanas vakara skolā.
Maskava
Pirmā pasaules kara laikā skolotājs Larinas sieviešu ģimnāzijā.
1904
Rīga
Sāka strādāt par skolotāju Almas Birģeles lietišķās mākslas skolā.
1926–1936
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Redakcijas darbinieks
Apglabāts
1955
Rīgas Pirmie Meža kapi