Johans Višmanis

VIŠMANIS (Wischmann) Johans (ap 17. gs. v. Jelgavā? - 1703. g. Dundagā) - vācu tautības latviešu garīgās dzejas autors un tulkotājs, pirmais latviešu dzejas teorētiķis.

Sarakstījis pirmo latviešu dzejas poētiku "Der unteutsche Opitz oder kurze Anleitung zur lettischen Dichtkunst" ("Nevācu Opics jeb īss ievads latviešu dzejas mākslā", 1697). Grāmatā teksts vācu, piemēri - latviešu valodā. Poētikā vilktas paralēles starp vācu dzejas sillabotoniskās vārsmošanas sistēmas iedibinātāju M. Opicu un latviešu dzejas sillabotonikas pamatlicēju K. Fīrekeru. Višmanis pamatojis K. Fīrekera jauninājumus un mēģinājis sekmēt tālāko latviešu dzejas attīstību. Viņš aplūkojis galvenos versifikācijas principus, devis dzejoļu konstruēšanas tehnikas un dažādu dzejošanas, tulkošanas un dziesmu pārstrādāšanas veidu piemērus. Teksts ilustrēts ar K. Fīrekera un paša Višmaņa dzejas paraugiem. Grāmatā ietvertā programma laicīgās dzejas veidošanā netika īstenota, tomēr tā kļuva par teorētētisko pamatu garīgo dziesmu darināšanai (B. V. Bīnemanis, S. G. Dīcs, A. Grēvens u.c.).
Višmanis tulkojis un sacerējis garīgās dziesmas. Viņa un B. V. Bīnemaņa dziesmu apkopojums veido pirmo ritmizēto latv. luterāņu dziesmu grāmatu "Mežmuižas un Kukuru draudžu dziesmu grāmatiņa" (1714). Vairākas Višmaņa dziesmas ievietotas baznīcas dziesmu grāmatās: dziesmas "no kristīgās dzīvošanas", rīta un vakara dziesmas visām nedēļas dienām u.c. Dziesmu grāmatā publicēta arī Višmaņa dēla Baldones mācītāja Johana Višmaņa (? - 1734) dziesmas. - Krupt.: J. W. P. D.

L. Bērziņš L. Nevācu Opics. R., 1925; Grudule M."Nevācu Opicam" - jubileja // Karogs, 1997, 11.

dzejnieks
literatūrzinātnieks
tulkotājs

1677–1683
studējisteoloģiju Kēnigsbergas univ.

1683–1696
Bērstele
Mācītājs Bērsteles luterāņu baznīcā. Pēc Mežotnes mācītāja Heinriha Ādolfija sūdzības par nesamērīgu trokšņošanu mācītājmuižas dārzā no amata padzīts. 

1696–1703
Dundagas evaņģēliski luteriskā baznīca
Mācītājs Dungadas baznīcā.