Johans Vilhelms Zakranovičs

Johans Vilhelms ZAKRANOVIČS (Sakranowicz, 1836-1908) ir dzimis muižas pārvaldnieka Georga Zakranoviča un viņa sievas ģimenē. Pirmās zinības apguvis pie mātes mājās, viņš vēlāk mācījās Baldones ķestera Feizena skolā. Tā kā vecāki darba dēļ pārcēlās uz Bruknas muižu, Zakranovičs izglītību turpināja Bauskas elementār- un apriņķa skolā. 

Ernests Blese norāda, ka uzvārds cēlies no latviskā Sarkanaušķis jeb `cilvēks ar sarkanām ausīm`. 

No: E.Blese. Maza valodnieciska piezīme. Latvija Amerikā, nr. 70 (2.09.1959). 

Saviem vecākiem Z. bija pateicīgs dēls. Abus vecākus viņš ataicināja uz Lutriņiem pie sevis dzīvot. Ar kādu prieku un mīlestību uzņēma viņš šos vienkāršos, vecos ļaudis! Katru vēlēšanos viņš lūkoja novērot tiem no acīm. Tēvs viņam mira Lutriņos, māte Lielaucē. Abus viņš paglabāja Baldones kapos. Māsai Z.bija mīļš brālis, skoloja to un palīdzēja kā varēdams. 1871. gadā Z. Lutriņos pārveda savu dzīves biedreni, ar ko 38 gadu laikā dalīja priekus un bēdas. Trīs bērni dzima iz šīs laulības, un tēva prieks bija tos audzināt un ceļu tiem līdzināt dzīvē. 

Mācītājs J.V. Zakranovics. Lielauces baznīcas kalendārs. Jelgava: K.Beldau, 1909, 33.-34.lpp.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1862: Kārlis Odupricis. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1866: Gavēņu spieģelis [sprediķis]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1883: Dieva kalps Mārtiņš Luters. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1893: Sprediķu grāmata [redaktors]. jelgava: Stefenhāgens un dēls, atk.izd. 1897, 1902.

Kurzemes dziesmu grāmatas komisijas loceklis

Mācītājs Beldaus [Zakranoviča pēcnācējs Lielauces draudzē] atnesa beidzamo sveicinājumu no Lielauces draudzes, kura aizgājēju dēļ viņa vienkāršās, laipnās dabas un nenogurstošās darbības pie draudzes kopšanas tik ļoti cienījuse un mīlējuse. Tam bijuse vienāda sirsnība tiklab pret visaugstāko un viszemāko. Tādēļ Lielauces draudzē valdījuse tik jauka saskaņa dažādo šķiru starpā. Lielaucnieki nožēlojot, ka viņu vecs draudzes gans netiek glabāts Lielauces kapos, kur sakrātos ļaužu jūra pēdējās ardievas teikt. (..) aizgājējs sevišķi priekš latviešu zemkopjiem strādājis, nevien kā dvēseļu gans, bet arī gādājot par viņu gara attīstību kā "Latviešu Avīžu"redaktors un Literāriskās Biedrības priekšnieks, un rūpējoties par latviešu lauksaimnieku laicīgu labklājību caur pie "Latviešu Avīžu" nodibināto lauksaimniecības pielikumu. 

K. Zemkopis. nr. 45 (5.11. 1908).

Kur vien Zakranoviczs gāja, visur viņš nesa līdz modru darba garu un dzīves spirgtumu. Būdams reti piemīlīgas, saticīgas un turklāt jautras dabas cilvēks, viņš visur bija ļoti labi ieredzēts un katru sabiedrību, katru sapulci pušķoja ar sava atjautīgā gara dzirkstelēm. Būdams latviešu vecāku dēls, viņš savā studiju laikā stāvēja tuvu tam latviešu pulciņam, kurš vēlāk attīstītjās par spēcīgu latviešu studentu sabiedrību. Vēlāk ar visu sirdi savam draudzes gana amatam nododamies, viņš gan pie latviešu tautiskajiem centieniem neņēma darbīgu līdzdalību, taču viņš tos saprata, par tiem vienmēr dzīvi interesējās un tos ne vienu reizi vien silti aizstāvēja pret nepelnītiem uzbrukumiem. 

Mācītājs J. Zakranoviczs. Latviešu Avīzes, nr. 85 (22.10.1908).

Zakranovics un Veide nāca no zemnieku un amatnieku aprindām, pirmējais bij vēl turklāt bijis Valdemāra pulciņa biedrs Tērbatā. Bet Kurzemes konservatīvā aristokrātiskā vācu atmosfēra viņus vienu īsākā, otru garākā laikā tādā mērā piesātināja ar vācisko garu, ka viņi nemaz vairs neapzinājās par latviešu tautisko centienu līdzdalībniekiem, bet ieturēja viscaur noteiktu vācisku orientāciju un uzstājās kā Dieva iecelti mazāko brāļu aizbildņi un rīkotāji. Interesanti būtu sekot šim lūzumam Zakranovica psihē, kas vispār, liekas nekad nav arī noslīdējusi tādā allažībā, kā to redzam pie viņa biedriem. 

Ludvigs Adamovičs. Grāmatu un žurnāalu pasaulē [par Āronu Matīsa monogrāfiju, veltītu Latviešu Literārajai biedrībai]. Burtnieks, nr. 6 (1930). 

literāts
mācītājs
žurnālists

Johann Wilhelm Sakranowicz

Sakranowitsch, Sakranovicz, Zakranovics

Bauskas vācu elementārskola
Bauska
mācījies Bauskas elementār- un apriņķa skolā, iestāšanās gads nav noskaidrots

1851–1854
Jelgavas vīriešu ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
mācījiesJelgavas ģimnāzijā

1855–1859
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis teoloģiju

1855–1859
Kurzemes studentu korporācija "Curonia"
Tartu
Korporācijas dalībnieks, 1858. gadā pāriet uz Fraternitas Academica Dorpatensis, bet iespējams saiknes ar Kurzemnieku korporāciju saglabā mūža garumā, jo pēdējā drīz beidz pastāvēt. Sīkāk par to: Vitauts Kalniņš. Veca lappuse latviešu studentu korporāciju vēsturē. Universitas, nr. 10 (1962)

1858–1859
Fraternitas Academica Dorpatensis
Tartu
Viens no pirmajiem dalībniekiem, viens no 15 latviešiem kroporācijas sastāvā.

1870–1879
Laikraksts "Latviešu Avīzes" (1822–1915)
Jelgava
Laikraksta redaktors

1889–1908
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Jelgava
Biedrības biedrs, precīzs iestāšanās datums nav noskaidrots. Kopš 1889 biedrības Kurzemes direktors, kopš 1895. gada decembra - prezidents. 

1898–1905
Kurzemes konsistorija
Jelgava
Konsistorijas piesēdētājs, garīgais loceklis.

1859–1863
Jelgava
mājskolotājs Jelgavas virstiesas prezidenta fon Hovena namā.

1863–1866
Dobele
Mājskolotājs ģenerālsuperintendenta Lamberga namā.

27.10.1908
Bērzmuiža
Apglabāts 27.10. pēc vecā stila Kroņa Bērzmuižas kapos.