Jānis Plēpis

Dzimis ormaņa ģimenē.

Apguvis pulksteņmeistara amatu un vakaros apmeklēja Rīgas amatniecības skolas zīmēšanas kursus. 

1944: rudenī devās bēgļu gaitās; nokļuvis Tornā, strādāja kādā rūpnīcā. Kad fronte sāka strauji pārvietoties uz rietumiem, atradās slimnīcā un palika Polijā. Pēc tam visticamāk, ka deportēts atpakaļ uz Latviju.

Kopš 1930: piedalījās izstādēs; darināja ex librus, grāmatu ilustrācijās.

1936: pirmā ilustrētā grāmata: Jāņa Akuratera "Kalpa zēna vasara".

PAR JĀŅA PLĒPJA PROFESIONĀLO DARBĪBU

"Nākdams no kādas populāras Rīgas prlvātstudijas, kur galvenā kārtā kopa zīmēšanu, Jānis Plēpis sāka ap 30-tajiem gadiem parādīties izstādēs ar sēpijas mazgājumiem, linoleja griezumiem un nelielām figurālām kompozīcijām temperā. Tajā laikā izdevniecība "Zelta ābele" iesāka savu darbību ar plašiem nodomiem grāmatu izdaiļošanā un meklēja piemērotus grafiķus. Tādus atrast izrādījās neparasti grūti — tie bija jāizaudzina. Pēc garām apspriedēm ar konsultantiem, izdevniecība nolēma piedāvāt Plēpim ilustrēt ar kokgrebumiem Akurātera "Kapa zēna vasaru", kaut gan viņš līdz tam bija mēģinājies vienīgi linogriezumos. Izvēle izrādījās laimīga. Izdevās ne tikai ilustrācijas, kurās jau tūdaļ parādījās visas Plēpja mākslas raksturīgās iezīmes, bet arī pats mākslinieks bija atradis savu īsto tehniku. Turpmākos gados Plēpis ilustrēja Zelta ābelei un arī citām izdevniecībām garu virkni grāmatu, kas gandrīz visas pieskaitāmas mūsu grāmatniecības labākajiem paraugiem. [..] Plēpja grafika, būdama tehniski visvirtuozākā un precīzākā, veidoja mūsu kādreiz tik daudzveidīgā kokgrebuma, jā tā varētu izteikties, uz klasicistiku tiecošos centru. Plēpim piemita teicamas spējas dzīvi iejusties tēlojamos laikmetos, kas ilustratoram-grebējam, sakarā ar ierobežotajiem izteiksmes līdzekļiem ir sevišķi svarīga lieta, kā arī prasme labi tēlot dzīvniekus, kas nevien mūsu grafiķu, bet arī gleznotāju vidū ir visai reta parādība. Būdams tipisks figurālists, Plēpis allaž tuvojās saviem uzdevumiem grūtākās pretestības virzienā, nekad neizvairīdamies, no sarežģītām kompozīcijas un apdares problēmām. Tas arī izskaidro viņa straujo un nemitīgo attīstību."

Eglītis, Anšlavs. Jāņa Plēpja piemiņai. Latviešu Ziņas: Latvian News, Nr.77 (08.10.1947)

Zeltmata Latvju dramatiskie kursi
Rīga

1928–1934
Rīgas Tautas augstskola
Mācījās zīmēšanas un gleznošanas studijā.