Jānis Grīziņš
12.03.1900 – 27.06.1941
Jānis Grīziņš (1900–1941) – rakstnieks. Rakstniecībai pievērsies jau studiju laikā. Sākot ar 1925. gadu, žurnālā "Domas" parādījās stāsti, liroepiski darbi un romānu fragmenti. Mākslinieciski nozīmīgākais un pazīstamākais darbs ir grāmata "Vārnu ielas republika", kurā ar dziļām simpātijām un bez izskaistinājuma tēlota proletariāta Rīgas nomales bērnu dzīve Pirmā pasaules kara priekšvakarā.
Dzimšanas laiks/vieta
12.03.1900
Rīga
Miršanas laiks/vieta
27.06.1941
Rīga
Personiska informācija
Dzimis strādnieku ģimenē.
1908–1910: mācījies Pāvila draudzes skolā, t. s. Valtera elementārskolā.
1910–1918: mācījies Aleksandra ģimnāzijā, kuru beidzis ar zelta medaļu evakuācijā Saranskā.
1919: iestājies
Maskavas Ceļu inženieru institūtā. Dienējis Sarkanajā armijā, bijis Turkestānas
frontē.
1921: atgriezies Latvijā un sācis studēt Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē, no 1922. gada – Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Juridiskajā nodaļā.
Līdz 1923: paralēli studijām strādājis par atslēdznieka mācekli. Aktīvi piedalījies kreisi noskaņoto studentu un strādnieku organizāciju darbā.
1926: beidzis universitāti un ticis
komandēts uz Sorbonnas universitāti Francijā, kur 1928. gadā nokārtojis doktora eksāmenu pirmo
daļu. Pārslodze un līdzekļu trūkums noveda JāniGrīziņu pie nervu slimības saasināšanās.
1929: ievietots psihiatriskajā slimnīcā Parīzē, bet 1931. gadā pārvests uz Rīgu,
Sarkankalna psihiatrisko slimnīcu, kur miris.
Profesionālā darbība
1924–1928: izdevumā "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis"
ar uzvārdu J. Griķis publicējis vairāk nekā 10 rakstu par juridiskiem jautājumiem.
LITERĀRĀ DARBĪBA
Rakstniecībai pievērsies jau studiju laikā. Par neapšaubāmu autoritāti viņam kļuvis Andrejs Upīts, kura vadītajā žurnālā "Domas", sākot ar 1925. gadu, parādījās Jāņa Grīziņa stāsti, liroepiski darbi un romānu fragmenti.Mākslinieciski nozīmīgākais un pazīstamākais Jāņa Grīziņa darbs ir grāmata "Vārnu ielas republika", kurā ar dziļām simpātijām un bez izskaistinājuma tēlota proletariāta Rīgas nomales bērnu dzīve Pirmā pasaules kara priekšvakarā. Savukārt nepabeigto romānu "Sēnas arodbiedrību divīzija" var uzskatīt par kādreizējo Vārnu ielas republikāņu cīņas turpinājumu pilsoņu kara frontēs. Šai tematikai veltīti liroepiskie darbi – poēmas "Sāls fronte" un "Strēlnieku Mariannas Ziemsvētku stāsts" (no cikla "Tērauda strēlnieki"), dzejolis "Streļķa kāzas" (visi žurnālā "Domas", 1928).
Jāņa Grīziņa publicistiskie un kritiskie raksti publicēti žurnālā "Domas" un "Latvju Grāmata". Viņa publicistika aptver plašu un intriģējošu faktu materiālu, literatūras, kultūras dzīve kopumā vērtēta no pārliecināta reālista, strādnieku interešu paudēja un aizstāvja viedokļa.
LITERĀRIE DARBI
Stāsti
1925: "Vārnu ielas republika" (žurnālā "Domas").
1926: "Trīs plakani zukseri" (žurnālā "Domas").1928: "Rajona komitejas sardzē" (žurnālā "Domas").
1929: "Vārnu ielas republika" (visi trīs stāsti– "Vārnu ielas republika", "Trīs plakani zukseri", "Rajona komitejas sardzē" – grāmatā, būtiski īsināts pēdējais stāsts).
1947: "Vārnu ielas republika" (izdevumā visi trīs stāsti pilnībā publicēti; teātrī 1958, ekranizēts 1970).
Romāni
1929: "Sēnas arodbiedrību divīzija" (nepabeigts; žurnālā "Domas")."Iedragātā proletariāta pilsēta" (manuskripts krievu valodā).
Darbs "Vārnu ielas republika" Voldemāra Sauleskalna dramatizējumā un Osvalda Krēsliņa režijā 1960. gadā pieredzējis uzvedumu Radio teātrī; darbs ekranizēts, Adas Neretnieces režijā tapusi piedzīvojumu filma bērniem ar tādu pašu nosaukumu (1970), kā pēc darba motīviem tapis Laura Gundara dramatizējums, kas 2011. gadā iestudēts Dailes teātrī.
Citātu galerija
PAR "VĀRNU IELAS REPUBLIKA"
"Grīziņa pirmā grāmatā, uzņemti trīs tēlojumi no Grīziņkalna (no tā arī pseudonims) apkārtnē noritošās strādnieku bērnu dzīves. Laiks – pēdējie pāris gadi priekš pasaules kara. Tā ir īpatnēja pasaulīte, un viņas attēlojumam tiešām reiz bija jānāk un jāstājas blakus lauku bērnu dzīves attēlojumiem, kādu mūsu rakstniecībā ir vairāki. Grīziņa tēlotie zēni ir droši un uzņēmīgi. Viņu intereses grozās ap kino, dēku romāniem, Grīziņkalna balagāniem. [..] Grīziņa tēlojumos vietvietām pavīd arī pieaugušo – tēvu un māšu – siluetes. Ticam, ka Grīziņš spētu attēlot īstu strādnieku dzīvi. Kopš Deglava mums patiesībā nav strādnieku dzīves pazinēja un tēlotāja, jo tie, kas labprāt stājas par strādnieka Aroniem, ir tipiski inteliģenti, pa lielākai daļai uz laukiem uzauguši saimniekdēli. Viņu tēlotie strādnieki tad arī ir tikai no papes izgriezti hampelmaņi. Bet Grīziņā tiešām jūtam patiesu strādnieka pazinēju. Lai manis nepārprot. Es jaunajā autorā redzu vēl tikai apdāvinātu iesācēju, kam gribu novēlēt tālu attīstības ceļu un panākumu pilnu nākotni. Viņa "Vārnu ielas republikā" vēl diezgan trūkumu: par daudz izstiepts, sīkumiem pārlādēts stāstījums (raksturīga jau minētā steiga), pārmērīgi šķaidītās krāsas, gudru svešvārdu jaukšana puikas stāstījumā u. t. t. Ir laba tiesa pārspīlējumu. Un tomēr – blakus J. Sārtam – mūsu priekšā stājies jauns prozaiķis, nenoliedzams talants."
Grīns, Jānis. Jānis Grīziņš. Vārnu ielas republika. Daugava, Nr.6 (01.06.1929)
Nodarbes
Dzimtais vārds
Jānis Voldemars Griķis
Pseidonīms
Kalts
Izglītība
Rīga
Pāvila draudzes skola
1908–1910
Rīga
Valtera elementārskola
1910–1918
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Saranska
Mācījies Aleksandra ģimnāzijā, kuru beidzis ar zelta medaļu evakuācijā Saranskā.
1919
Maskava
Iestājies Maskavas Ceļu inženieru institūtā.
1921–1922
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Inženierzinātņu fakultāte
1922–1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Juridiskā nodaļa
1926–1928
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Pēc Latvijas Universitātes beigšanas ticis komandēts uz Sorbonnas universitāti, kur 1928. gadā nokārtojis doktora eksāmenu pirmo daļu.
Dienests
1919–1921
Sarkanā armija
Turkistāna
Bijis Turkestānas frontē.
Darbavieta
1922–1923
Rīga
Atslēdznieka māceklis