Jānis Ēvalds Pētersons
16.01.1902 – 06.04.1936
Jānis Ēvalds Pētersons (1902–1936) rakstniecībai pievērsies 20. gadsimta 30. gados, publicēdams humoreskas, feļetonus, īsprozu un dzejoļus periodiskajos izdevumos "Lapsene" un "Svari", bija arī laikraksta "Madonas Ziņas" līdzstrādnieks. Publikācijas pārsvarā parakstītais ar pseidonīmu Garais Pēteris. 1937. gadā, pēc autora nāves, tika izdots vienīgais dzejas krājums "Pie zemes krūts".
Daiļrades pamatā ir humors, ironija, satīra, ar kā palīdzību tiek kritizētas ikdienišķas dzīves reālijas.
Dzimšanas laiks/vieta
16.01.1902
Grašu pagasts
Miršanas laiks/vieta
06.04.1936
Rīga
Personiska informācija
Dzimis saimnieku ģimenē.
1923–1924: dienējis 7. Siguldas kājinieku pulkā.
1934–1936: strādājis Rīgas prefektūras 2. iecirknī par kārtībnieku.
1936. gada 4. aprīlī, pildot dienesta pienākumus, mēģināja aizstāvēt sievieti, kurai uzbruka bruņots laupītājs; viņš izšāva uz Pētersonu, kurš pēc 2 dienām no gūtajiem ievainojumiem mira slimnīcā.
Profesionālā darbība
Publicējis humoreskas, feļetonus, satīriskus dzejoļus izdevumos "Lapsene" un "Svari". Darbojies laikraksta "Madonas Ziņas" redakcijā, publicēdams darbus ar pseidonīmu Garais Pēteris. Publicējies Eduarda Salaiņa sastādītajā humora un satīras krājumā "Sālīti Pipari" (1936).
Dzeja
1937: "Pie zemes krūts".
Pseidonīms
Garais Pēteris
Izglītība
1909–1918
Cesvaines draudzes skola
Cesvaine
Dienests
1923–1924
Sigulda
Dienējis 7. Siguldas kājinieku pulkā.
Darbavieta
1934–1936
Rīgas Pilsētas Policijas Avīze
Rīga
Strādāja Rīgas prefektūras 2. iecirknī par kārtībnieku.
Apglabāts
10.04.1936
Rīgas Otrie Meža kapi