Meklēt

Ingūna Beķere

1 bilde
Inguna Beķere
Aigara Eglīša foto. Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Lomas: tulkotāja

Ingūna Beķere (1965) – tulkotāja, filoloģijas doktore. Tulko daiļliteratūru no angļu un japāņu valodas. Publicējusi literatūrkritiskus rakstus un dzejoļus žurnālā "Avots", "Grāmata", "Kentaurs XXI", "Karogs" u. c. Par ieguldījumu Japānas kultūras popularizēšanā Latvijā, kā arī par Japānas un Latvijas savstarpējās sapratnes veicināšanu saņēmusi Uzlecošās Saules ordeni ar zelta un sudraba zvaigzni.

  • Darba autors (6)
  • Tulkotājs (3)
  • Sastādītājs (1)
  • Redaktors (2)
  • Recepcijas persona (7)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    19.02.1965
    Jēkabpils

    Personiska informācija

    Dzimusi ārstu ģimenē.

    Profesionālā darbība

    Tulkotāja Edgara Kataja skolniece.
    Kopš 1988: publicējusi literatūrkritiskus rakstus, tulkojumus no angļu un japāņu valodas, kā arī dzejoļus žurnālā "Avots", "Grāmata", "Kentaurs XXI", "Karogs" u. c.

    ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI 

    No angļu valodas

    1993: Deivids Herberts Lorenss "Saule. Stāsti" (kopā ar citiem).
    1994: "Burvju kimono: japāņu tautas pasakas" (kopā ar Gunu Eglīti).
    1995: Dīns Rejs Kūncs "Čuksti".
    1995: Kellija Čerija "Izsūtītā sirds".
    1996: Deivids Herberts Lorenss "Varavīksne".
    1996: Mārgareta Atvuda "Līgava laupītāja".
    1997: Agate Nesaule "Sieviete dzintarā".
    1997: Deivids Mērdoks "Ziemeļamerikas indiāņi".
    1998: Virdžīnija Vulfa "Deloveja kundze".
    1998: Nikolass Evanss "Zirgu vārdotājs".
    1999: Arturs Goldens "Geišas atmiņas".
    1999: Džons Lenčesters "Parāds baudai".
    1999: Ians Makjuans "Melnie suņi".
    1999: Džons Snelings "Budisms".
    2000: Salmans Rušdi "Pusnakts bērni".
    2001: Josifs Brodskis "Ūdenszīme".
    2001: Anita Naika "Noticēt sev".
    2001: Ērvings Gofmanis "Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē".
    2002: Flens O’Braiens "Trešais policists".
    2002: Lūiss de Bernjērs "Kapteiņa Korelli mandolīna".
    2003: Stīvens Kings "Zvēru kapiņi".
    2004: Kadzuo Išiguro "Dienas atlikusī daļa".
    2005: Pols Barels "Karaļnama noslēpumi: ...es kalpoju Diānai".
    2005: Mārgareta Atvuda "Pēnelopiāde".
    2006: Alans Hollinghērsts "Dailes līnija".
    2006: Pols Osters "Ilūziju grāmata".
    2008: Virdžīnija Vulfa "Esības mirkļi".
    2009: Salmans Rušdi "Sātaniskās vārsmas".
    2009: Andžela Kārtere "Gudrie bērni".
    2011: Inta Ezergaile "Raksti: sievišķais / vīrišķais un feminisms" (kopā ar Dagniju Dreiku).
    2013: Šinrjū Sudzuki "Zen prāts, iesācēja prāts".
    2013: Salmans Rušdi "Lūka un dzīvības uguns".
    2013: Deivids Mičels "Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi".
    2016: Guntis Šmidchens "Dziesmu vara: nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā".
    2023: Kadzuo Išiguro "Klāra un Saule".
    2024: Ernans Diass "Paļāvība".

    No japāņu valodas

    1997: Jukio Mišima "Zelta templis".
    2004: Haruki Murakami "Aitas medīšanas piedzīvojumi".
    2005: Haruki Murakami "Aituvīra Ziemassvētki".
    2008: Haruki Murakami "Dejo, dejo, dejo".
    2012: Haruki Murakami "Kafka liedagā".
    2012–2013: Haruki Murakami "1Q84".
    2014: Haruki Murakami "Bezkrāsu Cukuru Tadzaki un viņa svētceļnieka gadi".
    2015: Haruki Murakami "Par ko es runāju, runādams par skriešanu".
    2017: Haruki Murakami "Savādā bibliotēka".
    2018: Haruki Murakami "Vīrieši bez sievietēm".
    2020: Haruki Murakami "Nogalēt Komandoru. 1. daļa, Idejas parādīšanās"
    2020: Haruki Murakami "Nogalēt Komandoru. 2. daļa, Gaistošā metafora"
    2022: Haruki Murakami "Vienskaitļa pirmā persona"
    2023: Sosuke Nacukava "Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas"
    2024: Haruki Murakami "Par ko es runāju, runādams par skriešanu"

    Tulkojumi teātrim

    2010: Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs" (Jaunajā Rīgas teātrī).

    Citātu galerija

    "Viens no maniem nozīmīgākajiem literārajiem piedzīvojumiem 2023. gadā bija Nobela prēmijas (kā arī Bukera, Vitbreda un vēl vairāku nozīmīgu literāro balvu laureāta un nominanta) ieguvēja Kadzuo Išiguro romāns “Klāra un Saule”. Turpretī viņa vismaz tikpat slavenā tautieša Haruki Murakami daiļrade – ar ļoti retiem izņēmumiem – mani atstājusi vienaldzīgu. Ingūna Beķere gan aizrāda, ka tas nav neparasti – Murakami lasītāji lielākoties ir vai nu kvēli viņa atbalstītāji, vai, tieši pretēji, nespēj rakstnieka radītajā pasaulē iejusties, turklāt tam nav sakara nedz ar vecumu, ne dzimumu, pat īsti ne izglītības līmeni." (Ingūna Beķere)

    Kusiņa-Šulce, Linda. Ingūna Beķere: Valoda ir kā dzīvs organisms. lasi.lv, 2024, 22. janv.

    Nodarbes

    tulkotāja

    Izglītība

    1987
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Svešvalodu fakultātes Angļu valodas nodaļa (ar kvalifikāciju – angļu valodas pasniedzējs, filologs, tulks).

    1993
    Kobe
    Trīs mēnešus mācījusies japāņu valodu Kobē.

    1993
    Latvijas Universitāte
    Visvalža iela 4a, Rīga
    Ieguvusi filoloģijas doktora grādu. Disertācija "Postmodernā ironija". Džona Barta daiļrade".

    Darbavieta

    1992
    Žurnāls "Kentaurs XXI" (1992–2010)
    Rīga
    Redakcijas kolēģijas locekle.

    Dalība organizācijās

    28.03.1995
    Latvijas Rakstnieku savienība
    Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
    Uzņemta par biedri. Bijusi Latvijas Rakstnieku savienības Ārlietu daļas vadītāja.