Fridrihs Gulbis
19.01.1894 – 21.06.1951
Fridrihs Gulbis (1894–1951) – dzejnieks. Pirmās literārās publikācijas 1920. gadā. Piecu dzejas krājumu: "Vīziju varā" (1929), "Nakts triumfs" (1931), "Baltās strēles" (1935),"Saules tilts" (1938), "Vilkābele" (1942) autors. Pirmajos dzejoļu krājumos brīvāpantā rakstītajiem dzejoļiem raksturīgo ekspresionistisko trauksmi un ilgasvēlākajos krājumos nomaina skumjš dabas vērojums klasiskās kvartās; reizēm dzejā ieskanas arī panteistiski motīvi. Manuskriptā palicisdzejojums "Aizslēgtie vārti" (sarakstīts 1939–1947). Izdots viens stāstu un noveļu krājums "Garāmgājēji" (1937). Rakstījis arī lugas. Ar pseidonīmiem Don Federico un Jukums Svilpe publicējis humoristiskus dzejoļus,prozu, feļetonus. Apceres un recenzijas publicētas žurnālos "Zaļā Vārna", "LatvjuGrāmata", "Sējējs" un citur. Pēc 1944. gada nav publicējies. 2004. gadā izdota grāmata "Rūgtās lāses: dzeja, proza, dienasgrāmata". Viens no rakstnieku un mākslinieku biedrības"Zaļā vārna" dibinātājiem.
Dzimšanas laiks/vieta
19.01.1894
Durbe
Miršanas laiks/vieta
21.06.1951
Rīga
Personiska informācija
Dzimis kurpnieka ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā atradās Krievijā, 1919: atgriezās Latvijā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1920: pirmā publikācija –dzejolis "Rotaļa" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 6. martā.
LITERĀRIE DARBI
Dzejas krājumi
1929: "Vīziju varā" (Rīga: Zaļā Vārna).
1931: "Nakts triumfs" (Rīga: Zaļā Vārna).
1935: "Baltās strēles" (Rīga: Zelta Grauds).
1938: "Saules tilts" (Rīga: Gulbis).
1942: "Vilkābele" (Rīga: Latvju Grāmata).
Manuskriptā palicisdzejojums "Aizslēgtie vārti" (sarakstīts 1939–1947).
Stāstu krājums
1937: "Garāmgājēji": stāsti un noveles (Rīga: Zelta Grauds).
Lugas
1938: "Caur sidraba birzi gāju": dramatiska spēle 3 cēlienos (Rīga: J. Roze; iestudējums Rīgas Mazajā teātrī 1937)
Luga "Krīzes velns"(iestudēta Pārdaugavas teātrī 1932).
2004: izdota grāmata "Rūgtās lāses: dzeja, proza, dienasgrāmata", sastādītāja un priekšvārda autore Marta Balode (Rīga: Valters un Rapa).
Citātu galerija
PAR DZEJAS KRĀJUMU "BALTĀS STRĒLES" (1935)
"Gulbja dzeja tad nu ir tāda, kas izaug no domām, no atziņām, no tieksmju pretējībām un visas tās neskaidrības, kādā savu mūžu pavada nevīrišķīgi gari, kas nespēj ne no kā atteikties un tāpēc nespēj arī ne pie kā pilnīgi pieķerties . Bet tā ir vīrišķības vislielākā gudrība, ka viņa apzinīgi atteicas no nesasniedzamā un nesavienojamā un tā paglābj garu no saskaldīšanas un saplosīšanas. Šī nekādā ziņā nav paviršība vai filistrība, bet sava gara norūdīšana tā, lai viņš top paklausīgs savos lidojumos nevien uz debesīm, bet ari cauri elles uguņiem, tomēr arvien palikdams pats un savs. Fr . Gulbis raujas uz divām pusēm — viņš ilgojas pēc dabiskā, bet nespēj atteikties ari no civilizācijas un tā ir viņa traģika.[..] Gulbja pants pa šiem gadiem, kaut ari nevisai bagāts, kļuvis drošāks, skaidrāks un vingrāka. Savas iemīļotās četrindas viņš raksta pat ar zināmu gulbisku virtuozitāti, šur un tur atskaņu vietā iesprauzdams pa gaumīgi lietotai asonancei. Izteiksmē manāma tieksme uz svaigumu, bet valodā uz tās kuplināšanu ar dzejā vēl pilsoniskās tiesības neieguvušiem vārdiem."
Rabācs, Kārlis. Dzeja un domāšana. Rīts, 1935, 28. nov.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "SAULES TILTS" (1938)
"Fridrichs Gulbis ir dzejnieks, kura vārdam mūsu tagadējās rakstniecības vidējā paaudzē piemīt laba skaņa. Viņa augšana ir lēna, bet noteikta, saistīta ar vārda rūpību un padziļināšanu. [..] No individuāliem pārdzīvojumiem un pesimisma noskaņām dzejnieks pievēršas dzīves atzīšanai un romantizētai dabas un dvēseles impulsu apdzejai. [..] Ar maigumu Gulbis iekļaujas mīlestībā un daba. Dzejnieka mīlestībai "ir vieglums un apskaidrības prieks, gaišums un zemes miers. Tā it kā pacel pāri pasaulei, ļaudama dzīvi sajust kā spožu straumi. Daudz gleznainības un klusa skaistuma apbrīnošanas Gulbja dabas dzejoļos."
Ķelpe, Jānis. Saules tilts - Fridricha Gulbja dzejas. Dzelzceļnieks, Nr. 10, 1939, 15. maijs.
Nodarbes
Pseidonīms
Orions, Don Frederico, Jukums Svilpe
Izglītība
Sanktpēterburga
Beidzis grāmatvedības kursus Petrogradā 1. pasaules kara laikā
Durbes pamatskola
Skolas iela 3, Durbe
Mācījies Lieģes pagastskolā.
Dzērves-Cīravas pamatskola
Cīrava
Liepājas pilsētas skola
Liepāja
1917
Sanktpēterburga
Mācījies vakara ģimnāzijā Petrogradā.
Dalība organizācijās
Darbavieta
Rīga
Grāmatvedis linuun kaņepāju monopola uzņēmumā.
Žurnāls "Zaļā Vārna"
Redaktors.
1913–1915
Liepājas latviešu teātris (1907–1915)
Raiņa iela 2, Liepāja
Dienests
1919–1921
Latvijas armija
Apglabāts
06.1951
Rīga
Apbedīts Torņakalna pareizticīgo kapos.