Fricis Arvīds Lasis
08.03.1915 – 11.02.2004
Fricis Arvīds Lasis (1915–2004) – literāts, žurnālists, pedagogs. Intensīva literārā darbība saistās ar 90. gadiem, kad klajā nākuši trīs noveļu un stāstu krājumi, romāns un dzejoļu krājumu. Savus literāros darbus publicējis ar pseidonīmu “Arvīds Pagars”. Žurnālista darbā, sākot no 30. gadu sākuma, aizritējuši vairāk nekā 60 gadi, publicējies Latvijas centrālajos un reģionālajos, kā arī trimdas preses izdevumos. Latvijas Valsts universitātē, ieguvis vēsturnieka kvalifikāciju, strādājis skolās Rīgā, Salacgrīvā, Slokā, Preiļos, Balvos.
Dzimšanas laiks/vieta
08.03.1915
Vietalvas pagasts
Toreizējā Madonas apriņķa Vietalvas pagasta "Balodēnos".“Mūsu "Balodēnu" mājas atradās
pakalnā, 5 km no Vietalvas pa lielceļu gar Lejaskrogu vai 3 km taisni pāri
Vesetai – netālu no Vietalvas – Jāņu kalna ceļa. Pēc manā rīcībā esošajiem dokumentiem
iznāk, ka mājas no Vietalvas barona Vilhelma fon der Palēna ieguvis mans
vecvectēvs Juris Lass. Tāds arī mūsu uzvārds bija gandrīz līdz trīsdesmitajiem
gadiem, kad to sāka "latviskot" un ielika starpā burtu "i" –
iznāca Lasis.” (Lasis, Fricis Arvīds. Vietalvas "Eldorado". Laiks, 1997, 9. augusts.)
Miršanas laiks/vieta
11.02.2004
Balvi
Personiska informācija
Dzimis 1915. gada 8. martā Pētera un Emmas (dzimusi Auziņa) Lašu ģimenē. Pirmais vārds – Fricis – "dots par godu krusttēvam, Vietalvas baronam Frīdriham fon der Pālenam, kurš atbraucis ar četriem baltiem zirgiem karietē un turējis bērnu, kamēr mācītājs Andrievs Niedra viņu nokristījis. Rakstnieks! Otro vārdu viņš lietoja skolā [..]". (Millere, Antonija. Laba lasāmviela. Neatkarīgā Cīņa, 1993, 11. novembrī.)
Dzīvojis Preiļos, sagatavojis un izdevis brošūru "Preiļu rajonu vēsture un daba".
Dzīvojot Balvos, nodibinājis Tūrisma klubu, kuru vadījis 20 gadus, Balvu pionieru namā ilgus gadus vadījis Novadpētniecības pulciņu, publicējies laikrakstā "Vaduguns".
Atmodas laikā bijis Balvu Pilsoņu komitejas priekšsēdētājs, darbojies Latviešu neatkarības partijas Balvu nodaļā.
Publicējies laikrakstos "Brīvā Latvija", "Latvija Amerikā", "Austrālijas Latvietis", "Laiks" un Latvijas presē.
Profesionālā darbība
1932: Pļaviņās sācis darboties žurnālistikā, pirmais raksts – informācija par Pļavinu vidusskolā notikušajām sporta sacensībām. Bijis laikraksta "Vidzemes Vēstnesis" Vietalvas novada redaktors.
1933: Pļaviņu "Vietējās Avīzes" redaktors.
1939: pirmā publikācija – stāsts "Piens un četras ogas" žurnālā "Stāsti un Romāni" (Nr.27).
Literāros darbus izdevis ar pseidonīnu Arvīds Pagars.
ARVĪDA PAGARA (FRIČA ARVĪDA LAŠA) DARBI
PROZA
1993: Trīs meitenes un pavasaris (stāsti un noveles)
1995: Līčupes dumpinieki (romāns)
1999: Saules pievārtē (stāsti)
1999: Atmiņu stāsts (atmiņas)
DZEJA
1998: Tai, kuras nav
Citātu galerija
PAR ARVĪDA PAGARA (FRIČA ARVĪDA LAŠA) DAIĻRADI
“Arvīda Pagara [Friča Arvīda Laša] talants īpaši atraisījies pēc Atmodas, prozā dominē galvenokārt mazi, tēlaini likteņstāsti, liriski zīmējumi. Simpātiskas ir Pagara arabeskas ar teiksmainu satura ievirzi. Dzejoļos daudz izjustu, nesamākslotu rindu, kas gaidīt gaida kāda skaņraža ielūkošanos, lai taptu kāda dziesma.”
Namsone, Ingrīda. Žurnālista un rakstnieka 85 gadu jubileja. Latvija Amerikā, 2000, 26. augusts.
Saiknes
Leonards Latkovskis - Skolotājs
Pēteris Lasis - Radinieks
Nodarbes
Pseidonīms
Arvīds Pagars
Darbavieta
Salacgrīvas vidusskola
Pērnavas iela 31, Salacgrīva
Skolotājs. Strādājis pēc Otrā pasaules kara.
Rīgas 4. vidusskola
Mācību daļas vadītājs, skolotājs
Slokas 1. vidusskola
Skolas iela 3, Jūrmala
Direktors
Preiļi
Izglītības nodaļas skolu inspektors
Rīgas 19. vidusskola
Miglas iela 9, Rīga
Direktors
Rīgas pedagoģiskā skola
Skolotājs
Balvi
Maizes kombināta direktors
1939–1939
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Rīga
Strādājis redakcijā.
Izglītība
1922–1925
Vietalvas pamatskola
Vietalva
1925–1928
Vietalvas un Odzienas II pakāpes pamatskola
Vietalva
1928–1933
Pļaviņu ģimnāzija
Pļaviņas
“Te uz viņu lielu iespaidu atstājis
klases audzinātājs, latviešu valodas un literatūras skolotājs, vēlākais
profesors Lusvielē, Ky, ASV, Leonards Latkovskis, kas devis viņam lasīt no
savas bibliotēkas klasiķus: Sigridas Unsetes, Selmas Lāgerlefas, Augusta
Strindberga, Knuta Hamsuna, Romēna Rolāna un citus darbus. Šis skolotājs
mācījis viņam arī vēsturi, latīņu valodu un arī sengrieķu valodu. Ar profesoru
Leonardu Latkovski ASV viņš sarakstījies līdz pat tā nāvei, saņēmis padomus un
uzdevumus latīņu valodā, lai to neaizmirstu.”Millere, Antonija. Žurnālista un
rakstnieka jubileja. Latvija Amerikā,
1995, 11. marts.
1934–1937
Rīgas Komercinstitūts
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Valsts zinātņu nodaļa
1946–1951
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Filoloģijas un vēstures fakultāte, studējis vēsturi.
Dienests
1938
Latvijas armija
7. Siguldas kājnieku pulks, pulka štāba rakstvežu vecākais
Dalība organizācijās
1991–2004
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga