Ernestīne Poruka
04.04.1875 – 01.03.1956
Ernestīne Poruka (arī Erna Poruka) (1875–1956) – atmiņu autore. Jāņa Poruka sieva. Mācījusies Cēsīs un Tērbatā. Rīgā apmeklējusi dažādus kursus, kādu laiku vēlējusies kļūt par aktrisi, tad atgriezusies Cēsīs, kur piedalījusies pašdarbībā. Sarakstījusi "Atmiņas par Blaumani" ("Latvju Grāmata", 1930, 1), "Atmiņas par Jāni Poruku" ("Latvju Mēnešraksts", 1943, 3–4).
Dzimšanas laiks/vieta
04.04.1875
Cēsis
Miršanas laiks/vieta
01.03.1956
Rīga
Personiska informācija
Mācījusies Cēsīs un Tērbatā. Ieguvusi izglītību ģimnāzijas kursa apmērā.
Rīgā apmeklējusi dažādus kursus, kādu laiku vēlējusies kļūt par aktrisi, tad atgriezusies Cēsīs, kur piedalījusies pašdarbībā.
Mātes mājās Cēsu "Lāčos" viesojušies daudzikultūras darbinieki: Rūdolfs Blaumanis, Emīls Melngailis, Emīls Dārziņš u.c.
1901. 22. marts: Cēsīs iepazinusies ar Jāni Poruku.
1901. decembris: saderinājusies ar Jāni Poruku.
1902. 9. augusts: salaulājusies ar Jāni Poruku.
1903: 21. aprīlī piedzimst meita Karmena Tatjana (mirusi 1954. gada oktobrī Grieķijā), kura vēlāk apprecas ar grieķi Spiridonu Valavanidesu, viņu ģimenē ir dēls Jānis (dzimis 1928. gadā).
Profesionālā darbība
1930: "Atmiņas par Blaumani" ("Latvju Grāmata", Nr. 1)
1943: "Atmiņas par Jāni Poruku" ("Latvju Mēnešraksts", Nr. 3-4).
2002: publicētas Rimanta Cepļa publikācijai sagatavotās "Ernestīnes atmiņas par Jāni Poruku laikrakstā "Literatūra un Māksla Latvijā" (28. marts – 25. aprīlis).
2003: 14. un 21. septembrī Austrālijas Latviešu teātra iestudējumā Melburnā izrādīja Alda Linē lugu "Jāņa Poruka pēdējā nakts". Režisors Andris Klauss, Ernestīnes lomu atveidoja Judīte Šmite. Austrālijas Latvietis, Nr.2674 (08.10.2003)
Saiknes
Astrīda Beināre - Krustmeita
Jānis Poruks - Vīrs
Dzimtais vārds
Ernestīne Pētersone
Papildu vārdi
Erna Poruka
Izglītība
Cēsis
Ieguvusi izglītību ģimnāzijas kursa apmērā.
Tartu
Ieguvusi izglītību ģimnāzijas kursa apmērā.
Rīga
Apmeklējusi dažādus kursus.
Darbavieta
1905
Cēsis
1905. vai 1906. gadā ar māsasvīra, Cēsu grāmatnieka un vēlākā pilsētas galvas V. Bērzona atbalstu atvērusi grāmatveikalu, lai iegūtu līdzekļus slimā dzejnieka ārstēšanai un uzturētu sevi un meitu Karmenu.
Apglabāts
Rīgas Otrie Meža kapi
Apglabāta t. s. Poruka kalniņā Otrajos Meža kapos.