Edgars Andersons
17.06.1920 – 05.07.1989
Edgars Andersons (1920–1989) – vēsturnieks, tulkotājs. Specializējies Eiropas, sevišķi Ziemeļu un Austrumeiropas vēsturē, Amerikas, sevišķi Dienvidamerikas vēsturē, vispārīgajā historiogrāfijā, militārajā un diplomātijas vēsturē. Nozīmīgas Edgara Andersona grāmatas par Latvijas vēstures jautājumiem – "Tobago", "Latvijas vēsture, 1914–1920", "Tur plīvoja Kurzemes karogi", "Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija", "Latvijas vēsture, 1920–1940. Ārpolītika" (1–2), tajās sniegts plašs faktu materiāls. Sakārtojis un tulkojis divas ziemeļamerikāņu prozas antoloģijas, sakārtojis Ādolfa Kaktiņa atmiņas "Dzīves opera". Viens no žurnāla "Treji Vārti" redaktoriem un "Latvju enciklopēdijas, 1962–1982" galvenais redaktors. Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS)) dibinātājs.
Dzimšanas laiks/vieta
17.06.1920
Tukums
Miršanas laiks/vieta
05.07.1989
Sanhosē
Gājis bojā autokatastrofā atceļā no Rietumkrasta Dziesmu svētkiem.
Personiska informācija
Dzimis Voldemāra un Emīlijas Almas Andersonu ģimenē.
Profesionālā darbība
Kopš 1957: konsultējis ASV federālo valdību un Kalifornijas štata valdību vēsturē.
Bija arī padomnieks vēsturē, diplomātijā, muzeju un arhīvu jautājumos ASV valdības iestādēm, Hūvera institūtam un vairākām
universitātēm.
Vēstures pētījumi un monogrāfijas
1959: British policy toward the Baltic States 1918–1920.1959: The Couronians and the West Indies.
1962: Tobago (Hirschhheydt).
1967: Latvijas vēsture, 1914–1920 (Daugava, atkārtots izdevums 1982)
1968: Latvia – Past and Present... (Latvju Grāmata).
1969: Die Militärische Situation der baltichen Staaten.
1970: Tur plīvoja Kurzemes karogi (Daugava).
1970: Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija (Daugava).
1981: The United States and the Soviet Union in the 1980s (San José State University).
1981: Die politische Einstellung Englands zu den baltischen Staaten, 1940–1946 (Verlag Herder-Institut).
1982: Finnish-Baltic relations, 1918–1940.
1982–1984: Latvijas vēsture, 1920–1940. Ārpolītika (2 sējumi, Daugava).
1983: Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture (Daugavas vanagu apgāds).
Sastādītājs
1953: Cross Road Country Latvia (Latvju Grāmata).1965: Ādolfs Kaktiņš. Dzīves opera: atmiņu tēlojumi (redaktors, pēcvārda autors).
Galvenais redaktors
1983–2006: Latvju enciklopēdija, 1962–1982 (5 sējumi, Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts).Edgars Andersons ir vairāku rakstu, recenziju un kritisku eseju autors, kas publicēti dažādos izdevumos: "American Historical Rewiew", "Baltic Rewiew", "Baltische Briefe", "Baltische Hefte", "Caribbean Quarterly", "Caribbean Studies", "Ceļa Zīmes", "Church History", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "East European Quarterly", "Hispanic American Historical Review", "History", "Izglītības Mēnešraksts", "Jahrbücher für Geschichte Osteuropas", "Journal of Baltic Studies", "Journal of Central European Studies", "Latvju Domas", "Lituanus", "Mitteilungen aus baltischen Leben", "Revue Canadienne d’étude Slaves", "Russian Review", "Sauksme", "Scandinavian Studies", "Swedish Pioneer Historical Quarterly", "Treji Vārti", "Universitas", "Western Folklore", "Zeitschrift für Ostforschung" u. c.
Tulkojumi no angļu valodas
1946: rediģē Latviešu studentu centrālās savienības Apskatu un Biļetenu (līdz 1949); pirmā publikācija – amerikāņu rakstnieka Servuda Andersona stāstu "Nāve mežā", sarakstot arī apcerējumu par autoru (rakstu krājums "Kalve").1949: Rietumu apvārsnis: ziemeļamerikāņu prozas antoloģija (Hanava: Gaismas Pils; arī sastādītājs, papildinājis ar rakstnieku biogrāfijām un apcerējumiem).
1949: Rietumu pasaule : Ziemeļamerikas prozas antoloģija (Frankfurte pie Mainas: Gaismas Pils; arī sastādītājs, papildinājis ar rakstnieku biogrāfijām un apcerējumiem).
Pagodinājumi
Saņēmis vairākas stipendijas gan no ASV, gan zviedru, dāņu, holandiešu, Trinidādas un Tobāgo iestādēm un organizācijām.1969: izraudzīts par izcilu profesoru Livingstona universitātē, Alabamā.
1972–1973: atzīts par izcilu audzinātāju Amerikā.
1973–1974: atzīts par izcilu profesoru Sanhosē universitātē.
1980–1981: atzīts par prezidenta izcilu zinātnieku.
1982: saņēmis Kalifornijas gubernatora "zelta rokas spiedienu" (profesūru uz mūžu).
Saiknes
Jūlijs Celmiņš - Studiju biedrs
Tamāra Vilsone - Bijusī sieva
Nodarbes
Dalība organizācijās
1945
Piedalījies Čehoslovākijas-Baltijas komitejas dibināšanā.
1946–1949
Vircburga
Latviešu studentu centra savienības vadītājs.
1947–1949
Vircburga
Baltijas studentu centrālās padomes priekšsēdētājs
1957
Studentu korporācija "Talavija"
1968
Baltijas studiju veicināšanas apvienība
Amerikas Savienotās Valstis
Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS)) dibinātājs. Organizējis apvienības pirmās divas konferences 1970. un 1971. gadā. Bijis tās vicepriekšsēdētājs no 1970. līdz 1971. gadam un priekšsēdētājs no 1971. līdz 1972. gadam.
Izglītība
29.08.1934–13.06.1939
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1939–1942
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: vēsture, baltu filoloģija.
1946–1949
Vircburgas Jūlija Maksimiliāna Universitāte
Sanderring 2, Würzburg
Doktorants
1948
Leidenes Universitāte
Leidene
1950–1953
Pensilvānijas universitāte
Filadelfija
1954–1956
Čikāgas Universitāte
Čikāga
Iegūts doktora grāds (PhD) ar promocijas darbu "Kurši un Vestindija" (The Curonians and the Westindies).
Dzīvesvieta
1939
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
1942–1944
Tallinas iela 48, Rīga
Emigrē
1944
Vācija
1949
Amerikas Savienotās Valstis
Darbavieta
1945–1949
Vircburgas Tautas augstskola
Vircburga
Mācību lietu pārzinis un lektors
1949
Laikraksts "Tālos Krastos"
Filadelfija
Redaktors
1953–1957
Leikforestas koledža
555 N Sheridan Rd, Lake Forest
1957–1989
Sanhosē Universitāte
Washington St 1, San Jose
Vēstures profesors, no 1970. gada vadījis Baltijas studiju programmu.
1960–1963
Rediģēja angļu valodā iznākošo latviešu žurnālu "Zintis".
1973
Žurnāls "Treji Vārti" (1967–2011)
Īstlansinga
Viens no žurnāla redaktoriem.
Apbalvojumi
Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonda balva
1971
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture" un "Latvijas vēsture, 1920–1940".
1984