Benita Smilktiņa

17.12.1932 – 05.11.2019

Benita Smilktiņa (1932–2019) – literatūrzinātniece. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1957), strādājusi Valodas un literatūras institūtā (tagad Literatūras, folkloras un mākslas institūts) (1955–2005).

Pētījusi latviešu īsās prozas, īpaši noveles, vēsturi un teoriju, uzmanību saistījušas stila problēmas, rakstnieku stila savdabība. Nozīmīgākie darbi – monogrāfijas “Latviešu novele” (1981), “Novele” (1999) un “Ilūzijas un spēles” (2005), kurās raksturota noveles un stāsta žanra būtība, tā vēsture un poētika. Līdzautore darbiem “Latviešu literatūras vēsture” (2, 1963, 6, 1962), “Literārā dzīve” (1966), skolu mācību grāmatām, arī krājumiem “Tautas dzejnieks Rainis” (1965), “Par prozas mākslu” (1974), grāmatai “Prozas žanri” (1991), “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (1992, 2003), “Latviešu literatūras vēsture”, 2. sējums (1999). Krājumu “Latviešu rakstnieku portreti" sastādītāja un līdzautore, tajos rakstījusi apceres par Knutu Lesiņu, (1996), Pāvilu Klānu (1999), Jāni Plaudi (2001), Rihardu Bērziņu-Valdesu (2002). Rakstījusi arī par Aivaru Kalvi, Jāni Poruku, Frici Bārdu, Kārlu Skalbi, Aleksandu Grīnu, Anšlavu Eglīti u. c. Presē publicējusi rakstus par prozu.