Benedikts Kalnačs
Benedikts Kalnačs (1965) – literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors (1993), habilitētais filoloģijas doktors (1999), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2005). Kopš 1988. gada strādā Zinātņu Akadēmijas, vēlāk – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, paralēli pētniecībai izpildīdams direktora vietnieka zinātniskajā darbā (1994–1999 un 2011–2016), Literatūras nodaļas vadītāja (2011–2019) un institūta direktora (1999–2011) pienākumus. Kopš 1993. gada ir arī pedagogs Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā, vēlāk – Liepājas Universitātē, kopš 2024. gada marta RTU Liepājas akadēmijā. Pirmās publikācijas kopš 1985. gada. Ar 1990. gadu sākumu publikāciju uzmanības centrā ir Mārtiņa Zīverta un Jūlija Pētersona daiļrade, 1990. gadu otrajā pusē – Henrika Ibsena lugas. Monogrāfiju "Jūlijs Pētersons – vērotājs laikmetu maiņās" (1996), "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā" (1998), "Ibsena zīmē" (2000), "Modernās drāmas aizsākumi" (2001), "Modernisma drāma Vācijā" (2002), "Vīnes modernisms" (2005),"Baltijas postkoloniālā drāma" (2011) autors, kopā ar Viktoru Hausmani tapuši divsējumu izdevumi "Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse" (2004) un "Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse" (2006). Pētniecībai raksturīga salīdzinoša ievirze – pēc literatūrzinātnieka rosinājuma, ar tiešu līdzdalību un nereti arī viņa vadībā tapuši nozīmīgi autoru kolektīva izstrādāti pētījumi par skandināvu un somu literatūru "Ziemeļu zvaigznājs" (2002), "Vācu literatūra un Latvija. 1890–1945", nozīmīgi pētījumi par latviešu, lietuviešu un igauņu literārajiem sakariem "We Have Something in Common: The Baltic Memory" (2007),"Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti" (2008) un "Back to Baltic Memory: Lost and Found in Literature 1940–1968" (2008). Pēdējos gados pētnieciskā darbība saistīta arī ar Rūdolfa Blaumaņa daiļradi un postkoloniālisma problemātikas izpēti 19. un 20. gadsimta mijas un 20. gadsimta literatūrā. Izdota monogrāfija latviešu valodā "Baltijas postkoloniālā drāma" (2011) un angļu izdevums: "20th century Baltic drama: postcolonial narratives, decolonial options" (2016). Benedikta Kalnača pētnieciskā apvāršņa nozīmīgs paplašinājums ir saistīts ar vācu noveļu pētnieka Rolfa Fīlmana (Füllmann) iesaistīšanos Rūdolfa Blaumaņa novelistikas izpētē, recepcijā un aktualizācijā. Zinātniskais darbs ir novērtēts ar vairākām balvām un atzinībām.
Dzimšanas laiks/vieta
25.02.1965
Rīga
Personiska informācija
Dzimis dzejnieka Andra Vējāna (īst. v. Donats Kalnačs, 1927–2005) un vēsturnieces Veltas Kalnačas (dzimusi Mieriņas, 1934–2015) ģimenē. Tēva brālēna sieva ir literatūrzinātniece Biruta Kalnača (1930–2010), Benedikta Kalnača otrās pakāpes brālēns – Birutas Kalnačas dēls filologs un mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs (1956).
Precējies ar valodnieci Andru Kalnaču (dzimusi Prauliņu, 1965), meita mākslas zinātniece Ieva Kalnača. Jaunībā, līdzās mācībām un studijām, nodarbojies ar futbola spēli.Profesionālā darbība
1985: pirmā publikācija: raksts "Lai teātris būtu svētki" žurnālā "Karogs" (2. numurā).
Zinātniskās monogrāfijas un rakstu krājumi
Monogrāfijas
2022: Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā (Rīga: LU LFMI).
2016: 20th century Baltic drama : postcolonial narratives, decolonial options. (Bielefeld: Aisthesis Verlag).
2011: Baltijas postkoloniālā drāma. (Rīga: LU LFMI)
2008: Latviešu drāmas vēstures etīdes. (Liepāja: LiePA)
2006: Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse. Kopā ar Viktoru Hausmani. (Rīga: Zinātne)
2004: Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse. Kopā ar V.Hausmani. (Rīga: Zinātne)
2000: Ibsena zīmē. (Rīga: Zinātne)
1998: Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā. (Rīga: Zinātne)
1996: Jūlijs Pētersons - vērotājs laikmetu maiņās. (Rīga: Zvaigzne ABC)
Kolektīvās monogrāfijas
2024: The politics of Literary History: literary historiography in Russia, Latvia, the Czech Republic and Finland after 1990; ed.by Liiisa Steinby, Benedikts Kalnačs, Mikhaio Oshukovs, Viola Parente-Čapkova. (Cham: Palgrave Macmillan).
2022: A New History of Latvian Literature: the long nineteenth century; ed. by Pauls Daija, Benedikts Kalnačs. Berlin: Peter Lang AG.
2017: kolektīvā monogrāfija Fin de siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi . Kopā ar Paulu Daiju, Evu Eglāju-Kristsoni un Kārli Vērdiņu (Rīga: LU LFMI).
2008: kolektīvā monogrāfija Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Sastādītājs, zinātniskais redaktors. Rīga: LU LFMI, 2008.
2005: Kolektīvā monogrāfija Vācu literatūra un Latvija. 1890–1945. Kopā ar Ingunu Dauksti-Silasproģi, Māru Gruduli, Zandu Gūtmani, Janu Vērdiņu. Sastādītājs un zinātniskais redaktors. (Rīga: Zinātne).
Rakstu krājumi
2019: Rūdolfs Blaumanis (1863–1908). Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur.Sastādītājs, zinātniskais redaktors kopā ar Rolfu Fīlmani, AntjiJohanningu-Radžieni, Heinrihu Kaulenu. (Bielefeld: Aisthesis, 2019).
2009: enciklopēdisks izdevums 300 Baltic writers: Estonia, Latvia, Lithuania: a reference guide to authors and their works. Sastādītājs, zinātniskais redaktors kopā ar kopā ar J. Undusku, J. Sprindīti (Vilnius: Institute of Lithuanian Literature and Folklore; Institute of Literature, Folklore and Art, University of Latvia; Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian Academy of Sciences).
2008: Back to Baltic memory: lost and found in literature 1940-1968. Kopā ar Evu Eglāju-Kristsoni (Rīga: LU LFMI).
2008: Latviešu literatūras procesi un personības. Sastādītājs kopā ar Viktoru Hausmani. (Rīga: LU LFMI).
2007: We Have Something in Common: The Baltic Memory. Sastādītājs, zinātniskais redaktors kopā ar Anneli Mihkelevu. (Tallinn: Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian Academy of Sciences; Institute of Literature, Folklore and Art, University of Latvia).
2006: Ibsen Reception in Poland and the Baltic Countries. Sastādītājs, zinātniskais redaktors kopā ar Knutu Brinhilsvollu, Lehu Sokolu (Oslo: Centre for Ibsen Studies)
Daudzu zinātnisku rakstu autors, kā arī izdevumu sastādītājs
2017: kopā ar Rolf Füllmann Rūdolfa Blaumaņa īsprozas izlasi vācu valodāFrost im Frühling: die deutschsprachigen Erzählungen. (Bielefeld: Aisthesis Verlag)
2006: Henriks Ibsens. Izlase. 1.–3. grāmata. (Rīga: Norden AB).
Starptautisku zinātnisku žurnālu numura redaktors
2018: Letonica 37/2018. Literatūras un kultūras sociālā vēsture. Numura redaktors kopā ar P. Daiju.2015: Interlitteraria 20/1. Special Issue: The Changing Baltics. Numura redaktors kopā ar P. Daiju, E. Eglāju-Kristsoni. (Tartu: Tartu University Press).2015: Interlitteraria 20/2. The Changing Baltics. Miscellanea. Numura redaktors kopā ar P. Daiju, E. Eglāju-Kristsoni. (Tartu: Tartu University Press)
Piedalījies un piedalās starptautisku, Latvijas Zinātnes padomes finansētu zinātnisku projektu vadībā un projektu īstenošanā, starptautisku un valsts mēroga zinātnisku konferenču organizēšanā, līdzdarbojies starptautisku zinātnisku izdevumu redkolēģijā.
Pētniecisko un zinātnisko pieredzi bagātinājis Vašingtonas Universitātē Sietlā (ASV, Fulbraita stipendija, 2012), Lielbritānijas Karaliskajā Zinātņu akadēmijā (2001), Slovākijas Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūtā (2001), Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpidisciplināro studiju institūtā Minsterē (Vācija, 1999, 2010, 2014, 2020, pētnieciskam darbam izmantota arī DAAD stipendija), Henrika Ibsena centrā Oslo (Norvēģija, 1996, 1997), Viskonsina Universitātē Madisonā (ASV, 1995, IREX/USIA stipendija), Minsteres latviešu ģimnāzijā (Vācija, 1991) un citi.
Liepājas Universitātē, kopš 2024. gada 1. marta RTU Liepājas akadēmija docē bakalaura un maģistra studiju programmās šādus studiju kursus: "Baltijas literatūra", "Drāmas teorija un analīze", "Pasaules literatūra un kultūra", "Pasaules un Baltijas teātra vēsture", "20. gadsimta literatūras kritikas skolas".
Dalība starptautiskās organizācijās
2017–2019: Eiropas Salīdzināmās literatūras asociācijas valdes loceklis
2008–2009: Baltijas Asamblejas Balvas literatūrā, mākslā un zinātnē Latvijas Nacionālās žūrijas komitejas ekspert
2005–2007: Baltijas Asamblejas Balvas literatūrā, mākslā un zinātnē Latvijas Nacionālās žūrijas komitejas priekšsēdētājs
kopš 2008: dalība starptautiskā pētniecības tīklā The European Network for Avant-Garde and Modernism Studies
Apbalvojumi un pagodinājumi
2016 un 2012: Liepājas pilsētas Gada balva zinātnē2016: LU Mēneša pētnieks
2015: Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļa par ilggadēju un sekmīgu Baltijas jūras valstu literāro kontaktu izpēti
2007: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Gada balva zinātnē par Henrika Ibsena daiļrades pētījumu ciklu
2006: Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinība par 2005. gada sasniegumu zinātnē, iekļaujot pētījumu “Vācu literatūra un Latvija 1890–1945” (sast. un zin. red. B. Kalnačs) desmit Latvijas zinātnes gada izcilāko sasniegumu sarakstā
2003: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Atzinības raksts par ieguldījumu LPA zinātniskā darba veicināšanā
Citātu galerija
BENEDIKTS KALNAČS PAR PĒTNIECISKO DARBU UN INTERESĒM
"Mani interesēja, kā Ibsens varējis ietekmēt gan Eiropas, gan arī Latvijas drāmas attīstību. Viņš ir bijis krustpunktā, drāmai pārejot no naturālisma uz simbolisma teātri. Kāpēc Ibsens tik ļoti spējis uzrunāt arī savu laiku, visai grūti atbildēt. Ibsens savulaik reizē bija gan klasiķis, kura vārds skanēja jau Eiropā, un reizē cilvēks, kurš ļoti intensīvi vēl strādā. Norvēģi kā neatkarīga nācija nav pārāk seni un arī nacionālā kultūra ir ļoti jauna. Reizē forma kļuva par zināmu pašvērtību. Un tā arī viena bieži daudz ko spēj pateikt."
Benedikts Kalnačs intervijā Ditai Eglītei. Dramaturģija, 10/11 (2000), 8. lpp."Pētniecībā svarīgs faktors ir sava materiāla, savas metodoloģijas apzināšana. Arī pēc tik ilga literatūrzinātnē pavadīta laika es uzskatu, ka joprojām turpinu mācīties. Cenšos pielietot jaunas idejas un meklēt jaunus ceļus. Iepazīstoties ar jaunu metodoloģiju, rodasizaicinājumi - kā to izmantot darbā ar saviem, latviešu literatūras, pētniecības materiāliem. Izmantoju pētnieciskās teorijas, kas lielākoties nāk no Rietumu literatūrzinātnes, tās iepriekš parasti tikušas plaši izmantotas, piemēram, angļu vai vācu literatūras analīzē. Rodas jautājums, es tās varu piemērot saviem pētījumiem latviešu un salīdzināmajā literatūrā? Ir jāapzinās atšķirības, mūsu kultūras specifika, vēsturiskā, sociālā, estētiskā."
No: Dinijas Jemeļjanovas intervijas ar mēneša pētnieku Benediktu Kalnaču. 29.02.2016. https://www.kultura.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/44462/ [sk.22.02.2020]
Rakstnieku savienības kopsapulcē “Māmuļā” ierodamies abi ar Benediktu. Viņš pirmo reizi šādā saietā, es – ko par to.. Dēls turpinās rakstīt grāmatas. Viņš ir uzņēmīgs, mērķtiecīgs. Lai tikai vispār rakstiem, mākslai, humanitārajām zinātnēm (un pašam humānismam) būtu atsaucība, vajadzība, nepieciešamība dzīvē, sabiedrībā, visā cilvēces nākotnē.
Andris Vējāns 2000. gada 6. maijā. No: Sāp aizgājušais skaistums. Andra Vējāna piemiņas grāmata. Rīga: Pils, 2009, 213. lpp.
"Man šķiet, ka daudzas lietas, apzināmies mēs to vai nē, notiek cikliski, arī mākslā. Mūsdienās tā lielā mērā ir atgriešanās pie spektra definēšanas, veidojot identitāti, mēs skaidri redzam, ka 90. gados tika pārpublicēts daudz kas no tā, kas bija sarakstīts 20. gados. Un arī teātra ceļš ir tieši tāds. Arī šobrīd redzam pieaugošu interesi par latviešu materiālu, ne tikai lugām, – ir sākusies padomju realitātes restaurācija, kas ir gan atskats pagātnē, gan mēģinājums kritiski izvērtēt."
No: Marijas Leščinskas intervijas ar literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču.https://lvportals.lv/viedokli/285281-literaturzinatnieks-benedikts-kalnacs-par-postkolonialismu-literaturu-un-meginajumiem-sevi-ideologiski-definet-2017 [sk.22.02.2020]
PAR MONOGRĀFIJU "LATVIEŠU DRĀMA: 20. GADSIMTA PIRMĀ PUSE"
"[..] divi mūsdienu ievērojamākie latviešu drāmas vēstures pētnieki - V. Hausmanis un B. Kalnačs. Abi zinātnieki ir monogrāfiju autori par 20. gadsimta pirmās puses dramatiķiem - V. Hausmanis par Ādolfu Alunānu, Rūdolfu Blaumani, Raini, Mārtiņu Zīvertu, B. Kalnačs lielāku uzmanību veltījis Mārtiņam Zīvertam un Jūlijam Pētersonam. V. Hausmanis un B. Kalnačs pārstāv divas zinātnieku paaudzes, bet zinātnē šim apstāklim ir maza nozīme, būtiska ir zinātnisko interešu kopība un pētījuma metožu līdzsvarotība. Abus autorus raksturo rūpīga teksta analīze, drāmas specifikas apzināšanās, galveno drāmas attīstības tendenču un novitāšu izcēlums. V.Hausmanis vairāk akcentē lugu filozofisko, ētisko vai sabiedrisko problemātiku, brīvi orientējas un rod tēlu, motīvu paralēles un asociācijas latviešu drāmas vēsturē [..] B. Kalnačs plašāk meklē paralēles Rietumeiropas dramaturģijā un analizē drāmas formas elementus. Vienojoša abu autoru iezīme ir korektā attieksme pret autoru meklējumiem, neveiksmēm un kompromisiem."
Kalniņa, Ieva. Latviešu drāma kā latviešu identitātes zīme. Letonica, 12 (2005), 124.-125. lpp.
PAR MONOGRĀFIJU "20th CENTURY BALTICS DRAMA: POSTCOLONIAL NARRATIVES, DECOLONIAL OPTITIONS"
Paši būtiskākie Benedikta Kalnača monogrāfijas starptautiskās dimensijas nodrošinātāji ir nacionālās literatūras un drāmas pētniecības maksimāli plašā kontekstualizācija un teorētiskais pamats (..) izvērtējums veidots plašā vēsturiskā atvēzienā, drāmas estētiskās un idejiskās transformācijas saistot ar izvērstu iepriekšējo gadsimtu un mūsdienu sociāli politiskās situācijas un kultūras analīzi ne tikai Baltijas, bet arī bijušās Padomju Savienības teritoriju un Centrālaustrumeiropas, kā arī pasaules koloniālās pieredzes un tās izvērtējuma iespēju kontekstā. Šo plašo skatījumu saturošā pamatass ir pētījumā izvēlētā metodoloģija - postkoloniālisma kritika.
Gūtmane, Zanda. Eiropas apklusušo balsu pētniecība. Letonica, 32 (2016), 161.-162.lpp.
Saiknes
Andris Vējāns - Tēvs
Nodarbes
Dzīvesvieta
1965
Rīga
Izglītība
1972–1983
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
Mācījies, beidzis vidusskolu
1983–1988
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Studējis, beidzis LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu
1990–1993
Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Doktorantūra, disertācijas "Jūlijs Pētersons – vērotājs laikmetu maiņās" izstrāde. Filoloģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. philol.) 1993.
25.06.1999
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Literatūrzinātnes, bibliotēkzinātņu, folkloristikas un mākslas promocijas padome.Habilitētā filoloģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. habil.philol.), disertācija "Tradīcijas un novatorisms M. Zīverta drāmas struktūrā"
Darbavieta
1988
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Mūkusalas iela 3, Rīga
2012–2020: Zinātniskās padomes priekšsēdētājs; kopš 2011: vadošais pētnieks; 2011–2019: Literatūras nodaļas vadītājs; 1999–2011: direktors; 1994–1999 un 2011–2016: direktora vietnieks zinātniskajā darbā; kopš 1994: Zinātniskās padomes loceklis, pētnieks; 1988–1993: jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.
1993
Liepājas Universitāte
Lielā iela 14, Liepāja
Kopš 2004: profesors; 2001–2004: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas asociētais profesors; 1998–2001: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas docents; 1993–1998: Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vieslektors.
1993–1994
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Atbildīgais sekretārs.
Dalība organizācijās
1999 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
biedrs
1999 līdz šim
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Biedrs.
2000 līdz šim
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Promocijas padomes Literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs loceklis; kopš 2006: padomes priekšsēdētāja vietnieks; 2000–2006: padomes priekšsēdētājs; 2001: Filoloģijas fakultātes filoloģijas bakalaura studiju programmas kvalifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs; filoloģijas maģistru studiju programmas kvalifikācijas eksāmenu komisijas eksperts.
2001–2005
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Korespondētājloceklis; kopš 2005: īstenais loceklis.
2002
Latvijas Zinātnes padome
Latvijas Zinātņu akadēmija
Kopš 2002: eksperts literatūrzinātnē; 2002–2010: loceklis; 2007–2010: Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisijas loceklis; 2000–2006: Valodniecības, literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātņu ekspertu komisijas priekšsēdētājs.
2002–2004
Valsts Kultūrkapitāla fonds
Krišjāņa Valdemāra iela 20, Rīga
Literatūras nozares padomes eksperts
2002–2004
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
2002–2004: maģistra studiju programmu kvalifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētājs; 2001: starptautiskās akreditācijas komisijas eksperts.
Apbalvojumi
LZA Viļa Plūdoņa balva
Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā
Balva piešķirta par monogrāfiju "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā" (1998).
2000
LZA nozīmīgākie sasniegumi zinātnē
- Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Pateicības raksts par 2016. gada sasniegumu teorētiskajā zinātnē
2017
LZA nozīmīgākie sasniegumi zinātnē
Balva piešķirta par starptautisku kolektīvu monogrāfiju "A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century" (Berlin: Peter Lang AG), kurā atklāta latviešu modernās sabiedrības veidošanās un rakstniecības saskarsme.
Teorētiskā zinātne
2022
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2022. gada 17. oktobra lēmumu.
IV šķira
2022
Latvijas Literatūras gada balva
Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā
Balva piešķirta par monogrāfiju "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā".
Spilgtākais darbs literatūrzinātnē
2023