Augusts Bračs

1889: 23. maijā dzimis saimnieka ģimenē.
No 1915: dzīvojis Vecpiebalgas "Vecgropiņos" un nodarbojies ar lauksaimniecību un rakstniecību.
1945: apcietināts, apvainots neziņošanā par latviešu nacionālajiem partizāniem, 11 mēnešus bijis ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. Pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots.

1898: pirmā publikācija – Ivana Turgeņeva stāsta "Satikšanās" tulkojums laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (13./25. jūnijs).
1899: pirmā stāsta – satīriskas alegorijas "Divi suņi" publikācija almanahā "Jauna raža".
1899–1904:Raunas draudzes skolā dibinājis un vadījis muižas skolnieku kori, bijis Grotes Dziedāšanas biedrības diriģents, Lauksaimniecības biedrības bibliotekārs.
20. gados: bijis vietējās izglītības biedrības priekšnieks.
Pēc Otrā pasaules kara: vadījis Leimaņu pagasta kori un teātra pulciņu, izveidojis Leimaņu pagasta bibliotēku.

Augusta Brača darbi

Dzeja
1913: Domas pusnaktī
1914: Drupas

Proza
1905: Aukstā ēnā
1926: Pasaku un stāstu izlase

Dzeja un proza
1910: No atzīšanas koka
1921: Augusta Brača dzejiski raksti (dzeja, proza)

Darbi literatūras teorijā, kritikā un ortoepijā (pareizrunā)
1905: Rakstniecības teorija
1906: Rakstniecības teorija
1911: Nost ar rakstniecību! (ar pseidonīmu V. Krauklis)
1920: Rakstniecības teorija (pilnīgi pārstrādāts pirmais izdevums)
1921–1922: Īsa rakstniecības mācība
1922: Pareizrunas mācība

Populārzinātniski darbi
1905: Jutekļu vilšanās (apcere psiholoģijā)
1905: Ziniski raksti (Elektrība, Vispārējs pārskats)

Par Augusta Brača dzeju un prozu

"Bračs ir un paliek tas pats dziļais skeptiķis, man liekas – lielākais pesimists mūsu XX. g. s. rakstnieku paaudzē, kurš visā radībā un savā apkārtnē noraugās aukstu – pētnieka-anatoma un vērotaja-domātaja skatu. Viņu nevaldzina emocionāli pārdzīvojumi, neaizrauj dvēseliski uzņemtais, bet viņu nodarbina un vada vienmēr stingra noteikta doma. Pie kam šī doma bieži vien nospiedoši drūma, dziļu nedziedējamu atziņas sāpju pārpilna, kas to sadraudzē ar vislielāko vienaldzību. [..]
Brača radošā darba stāvoklis tātad skaidrs. Viņa lirika nav jūtu lirika parastā nozīmē, bet tajā izteicas domātaja prātnieciskās atziņas pievilcīgā dzejas formā, tāpat kā dzejiskā proza nav episks tēlojums vai stāstījums, bet gan lielāko daļu prātnieciska dzīves mērķa vai cilvēka likteņa traģēdijas analizēšana. Viss tas padara gan Brača dzejisko rakstu baudīšanu smagu, kas prasa stingru intelektuelu piespiešanos un nodziļināšanos, krietnu erudīciju, bet, nopietni sekojot, neatstāj lasītāja smadzenes bezdarbībā. Izteiktais pavedina uz pārdomāšanu, modina simpātijas vai antipātijas pret slēdzieniem."

Egle, Kārlis. Augusts Bračs. Dzejiskie raksti. Ritums, 1922, Nr. 5.

Par Augustu Braču

“Bračs paslēpies provincē – Vecpiebalgā, kas devusi veselu rindu savdabīgu figūru, – un nejaucas nekādās galvaspilsētas darīšanās. Viņš nepieglaimojas nevienam, neviena priekšā neklanās. Viņa teorētisko un kritisko rakstu atklātais tiešums un nelokāmība liek viebties slimīgi pašapzinīgiem spalvas biedriem. Viņš uzticīgs latviešu zemei, bet nejūt nekādus sentimentus pret tās trūkumiem [..]. Viņš sarkastiski reģistrē šī Leviatāna – Valsts labdarības un ļaundarības: likums nav tas pats, kas taisnība, patstāvība nenozīmē brīvību, konservatīvais biedrojas ar visa noliedzēju. Dzīvē viņš jūtas kā tuksnesī. Vecais, stiprais, lepnais koks spītīgi iztaisnojas vējā, no visiem tā zariem pil rūgtums.”

Sudrabkalns, Jānis. О том, как экономический кризис превратил землевладельца в коммуниста, о том, как шли латышские стрелки в бой, и о новой эпохе латышского возрождения. Сегодня, 1933, № 192.

V. Krauklis, Redzīgais Indriķis, Abbe-Vega, Vega