Arnolds Grants
24.09.1906 – 03.1942
Arnolds Grants (īstajā vārdā Arnolds Ikals, 1906–1942) latviešu rakstnieks un dzejnieks. Pusaudžu gadu vecumā iesaistījās Latvijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības darbībā, pagrīdē izdevis žurnālu "Jaunā Komunāra Cīņas Sauciens" (1922–1924), iesaistījies Latvijā nelegālajās komunistiskajās kustībās, darbojies ar pseidonīmu Arnolds Paegle.
1925. gadā apcietināts; cietumā sācies rakstīt dzeju, ko publicēja ieslodzīto žurnālos. 1926. gadā politieslodzīto apmaiņas rezultātā nonāca Maskavā.
Maskavā izdoti dzejoļu krājumi "Asfalts" (1931) un "Plakātains vējš" (1933), kuros atspoguļotas Centrālcietumā ieslodzīto revolucionāru izjūtas, sociālisma celtniecības patoss, citzemju strādnieku revolucionārā cīņa. Periodikā publicētājos stāstos tematiski dominē bezdarbs, bads 20. gadsimta 20.–30. gadu Latvijā; nepabeigtajā garajā stāstā "Maskavas aģents" (1932) attēlota Latvijas mazpilsētas zēna iesaistīšanās komunistiskajos jaunatnes pagrīdes pasākumos. 1937. gadā "nacionālo operāciju" aizsegā arestēts; 1942. gadā mirs. Reabilitēts pēc nāves.
Dzimšanas laiks/vieta
24.09.1906
Skārberģi
Miršanas laiks/vieta
03.1942
Krasnojarskas novads
Personiska informācija
Dzimis 1906. gadā Sēļu pagasta "Skarberģos" lauku mūrnieku ģimenē.
Skolas laikā iesaistījies Latvijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības darbībā. 1925. gadā par iesaistīšanos komunistiskajā kustībā ticis apcietināts, 1926. gadā politieslodzīto apmaiņas rezultātā nonācis PSRS.
Strādājis Kominternes latviešu sekcijā un bijis Sarkanās Armijas dienestā, ticis sūtīts uz dažādiem uzdevumiem gan PSRS, gan ārzemēs.
1937. gadā "nacionālo operāciju" aizsegā apcietināts; izsūtīts un miris Krasnojarskā 1942. gadā. Pēc nāves reabilitēts.
Profesionālā darbība
Bijis Latvijas Komunistiskās Jaunatnes Savienības žurnāla "Jaunā Komunāra Cīņas Sauciens" izdevējs un redaktors, kur publicējis politiskus un ideoloģiskus uzsaukums un rakstus.
Pirmie daiļliteratūras darbi publicēti Rīgas Centrālcietuma žurnālos "Nemiera Domas" un "Cauri Tumsai" 1925. gadā.
Publicējis dzeju un īsprozu padomju latviešu periodikā 20. gadsimta 20.–30. gados. Stāstos tematiski dominē bezdarbs, bads 20. gadsimta 20.–30. gadu Latvijā, kā arī patoss par sociālisma jauncelsmi. 1932. gadā žurnālā "Celtne" publicēts garais stāsts "Maskavas aģents" (nav pabeigts), kurš vēsta par Ziemeļvidzemes jaunieša iesaistīšanos komunistiskajās jauniešu kustībās; stāstā autobiogrāfiski elementi.
Dzeja
1931: "Asfalts".
1933: "Plakātains vējš".
Izlases
1963: "Tērauddzirkstis" (sastādījusi Paulīne Olmane).
Citātu galerija
"Arnolda Granta mākslinieciskais kredo izpaužas uzsaukumā "Par dzeju". Pēc Granta domām ir divas dzejas. Viena "tās tēlos un atskaņās mirgo", "Tās pantmēru dzejritmā ieritmo jūtas" – jūtiski emocionāla, un otra – "tā dzīve, – bez gleznainiem tēliem, salauztos ritmos" – jēdzienu, loģiskā.
Par pirmo pēc dzejnieka pārliecības stāv tie, ka sirdis vakardienā, par otro – kam viņas rītdienā. Vai citiem vārdiem – par pirmo dzeju stāv buržuāzija, par otro – proletariāts."
Eiduks, Jānis. Arnolds Grants – "Plakātains vējš". Komunāru Cīņa. Nr. 207. 08.09.1933.
"A. Granta prozas devums ir ne vien bagātāks, bet arī nozīmīgāks par ieguldījumu dzejā. Kaut arī īsais un trauksmainais mūžs neļāva pilnīgit atplaukt Granta prozaiķa dotībām, viņa atstātie stāsti saista ar dzīves patiesības dziļi reālistisko notēlojumu. Sevišķi jāatzīmē kāda tēma, kas dominē vairākos Granta prozas darbos ("Tēzes par cūcību Nr. 2", "Maskavas aģents", arī "Tranzītvīza"). Pretēji buržuāziskās iekārtas aizstāvju apgalvojumiem, ka revolucionāri 20. gados Latvijā ir Maskavas spiegi un aģenti, Arnolds Grants parāda, kā un no kurienes izaug jaunie pagrīedes cīnītāji. Tā ir beztiesīgā, trūcīgā dzīve, kas strādnieku jaunatni ierindo revolucionāru vidū. Autors pats ļoti labi pazīst vidi un cilvēkus, kurus tēlo, tāpēc viņa stāsījums ir visai pārliecinošs."
Čākurs, Jānis. Mūsu novadnieks Arnolds Grants. Liesma (Valmiera). Nr. 107, 05.09.1963.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Arnolds Ikals
Pseidonīms
Putenis, Akmens
Papildu vārdi
Augusts Paegle
Izglītība
1912–1918
Mazsalacas vidusskola
1918–1920
Rūjienas vidusskola
Rūjiena
1924
Rietumtautu komunistiskā universitāte
Maskava
mācās īsu brīdi; tiek aizsūtīts atpakaļ uz Latviju
1926–1927
Rietumtautu komunistiskā universitāte
Maskava
atsāk 1924. gadā nepabeigtās studijas
Apcietinājums
1925–1926
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Apcietināts par iesaistīšanos komunistiskajā pagrīdes darbībā; 1926. gadā pēc politieslodzīto apmaiņas ar PSRS nonāk Maskavā.
Dienests
1930–1937
Sarkanā armija
darbojas ar valsts drošību saistītās misijās gan PSRS, gan ārzemēs