Arno Teivens
09.03.1905 – 02.12.1995
Arno Teivens (1905–1995) – arhitekts, režisors, lugu rakstnieks.
Dzimšanas laiks/vieta
09.03.1905
Tume
Miršanas laiks/vieta
02.12.1995
Gēteborga
Personiska informācija
Dzimis Tumes pagasta rakstveža Viļa Teivena ģimenē.
1944: 20. decembrī ar sievu, arhitekti un gleznotāju Neldu Teivenu (dzimusi Jēkabsone) un meitiņu bēgļu laivā devās uz Zviedriju, dēls Edgars Teivens dzimis Zviedrijā.
Profesionālā darbība
Arhitekts, līdzdarbojies Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja pilnveidē -
1932–1935: nojauca un pārcēla uz muzeju divas klētis, vējdzirnavas un Usmas koka baznīcu.
Kopš 1951: darbojies Gēteborgas latviešu dramatiskajā kopā, kur uzvestas viņa lugas -
1949: luga "Latvijas krustceļi".
1951: luga "Pirmā skolas diena, atgriežoties dzimtenē".
1954: luga "Pieci ugunskuri".
Līdzdarbojies arī Burosas latviešu dramatiskajā kopā.
Citātu galerija
PAR GRĀMATU "LATVIJAS DZIRNAVAS" (Stokholma, 1985)
"Grāmatai vijas cauri arī visa Latvijas vēsture, un, te atklājasdaudz kas, par ko agrāk zinājām ļoti maz. Piemēram, par Vācu ordeņa,Rīgas pilsoņu un bīskapijas strīdiem un cīņām, kur gan pāvestipiesaukti par šķīrējtiesnešiem, gan arī "taisnība" noteikta ar ieročuvaru. Nereti dzirnavas bijušas strīdus ābols vai arī uzvaras trofeja. Par Teivena apbrīnojami lielo darbu grāmatas sagatavošanā un partās dominējoši zinātnisko raksturu liecina arī beigās pievienotās ap1000 piezīmju avotu norādes, literatūras saraksts, kas aptver vairākkā 350 darbu, visu dokumentos pieminēto Latvijas dzirnavu (ap 1300)saraksts un vēl satura kopsavilkuma tulkojumi angļu un vācu valodā."Zālītis, Herberts. Greznums Latvijas dabas ainavai un nozīmīga sastāvdaļa latviešu tautas dzīvē. Jaunā Gaita, Nr. 164, 1987.
PAR ARNO TEIVENU
"Visu mūžu Arno Teivenu pavadījusi mīlestība uz Latvijas senatni, un viņam ir rūpējusi tās īpatnību saglabāšana nākošām paaudzēm. 1934. gadā iegūst pirmo godalgu (zelta medaļu) par darbu "Senās apkures ierīces Dunikas pagastā Liepājas apriņķī. Viņa entuziasms un ierosme, atbalstot Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, atrod atbalsi studentu organizācijā "Līdums", kur par biedru viņš iestājas jau 1928. gadā, un Latvijas Skautu Centrālā organizācijā. Pašam līdzstrādājot un vadot, 1932. gadā "Līduma" biedri nojauc un uz Brīvdabas muzeju pārceļ Kurzemes Dižliku māju klēti. Skautu organizācijas locekļi 1934. gadā uz Brīvdabas muzeju pārvieto Latgales Zvirgzdienas māju klēti, 1935. gadā Zemgales Bendzoles vējdzirnavas un 1935. gadā Kurzemes Usmas koka baznīcu. Pēc Arno Teivena projekta Mežotnes pagastā uzceļ doktorātu un aptieku un 1939. gadā brīvdabas skatuvi."
Ristameca, Laimdota. Mūžs kā krāšņs ozols. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.10 (06.03.1995)
Nodarbes
Izglītība
Tukuma pamatskola
Tukums
–1926
Bauska
Beidzis Bauskas Valsts ģimnāziju.
1928–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Arhitektūras fakultātē; studiju virziens: arhitektūra.
1950–1952
Zviedrija
Papildināja zināšanās Chalmersa Tehniskajā Augstskolā.
Darbavieta
Zviedrija
Asistents Chalmersa Tehniskajā augstskolā.
1928
Rīga
Paralēli studijās strādāja Zemkopības un Finanču ministrijas būvniecības nodaļās.
1932
Rīga
Darbojas skautu žurnāla "Ugunskurs" redakcijā.
1946–1972
Gēteborga
Strādāja C. Ritzen rūpniecības uzņēmumu projektēšanas birojā, vēlāk Byggnad stekniska Byran projektēšanas kantorī. Projektējis rūpnīcas un privātās celtnes.
1949
Gēteborga
Veidojis latviešu amatieru aktieru izrādes, kopš 1951 darbojies Gēteborgas latviešu dramatiskajā kopā.
Dienests
Latvijas armija
Dienests 3. Jelgavas kājnieku pulkā.
Dalība organizācijās
1922
Latvijas Skautu centrālā organizācija
Latvija
Iestājās Latvijas skautu organizācijā.
1928
Akadēmiskā studentu vienība "Līdums"
Vecbiedrs.
1990
Rīga
Latvijas Arhitektu savienības goda biedrs.
Dzīvesvieta
1944–1995
Zviedrija
Emigrē
12.1944
Zviedrija
Bēgļu laivā no Kurzemes nonācis Zviedrijā.