Anna Lācis

Annas Lāces vēstule (pirmā daļa)
Režisores un teātra pedagoģes Annas Lācis (1891–1979) vēstule aktrisei un kultūras darbiniecei Martai Silai un viņas meitai Dagnijai 1963. gada 29. martā.
Vēstule: RTMM 642857

Teksta atšifrējums:

29/III 63. Maskavā.Mīļā Marta un Dagnija!
Ļoti gribētos personīgi izrunāties, bet drusku pa tālu –
Ļoti priecājos par Tavu vēstuli –
Mīļais draugs, tagad ārstējos – dur visādus vitamīnus sakarā ar acīm un deru zāles. Tagad jau esmu tik tālu, ka Reihs mani vakar aizveda taksī uz Dailes teātri – teātrī “Милый лжец”. Lieliski spēlē aktrise Stepanova ari Ktorovs nav slikts. Māra (mazmeita) ir Maskavā un skrien katru vakaru uz kādu izrādi – dabūju viņai šodien no Māris Liepa – Кремлевском дворце съездов – biļeti uz “Raimondu”. Redzēs brīnišķīgo arhitektūru. Es pate ar Reihu [..]Vēstulē minētās personas un darbi:

* Luga “Милый лжец” (“Mīļais melis”) ir amerikāņu dramaturga Džeroma Kiltija (Jerome Kilty, 1922–2012) 1957. gadā sarakstīta komēdija, kas 20. gadsimta 60. gados arī PSRS guva lielu popularitāti. 1963. gadā Maskavas Dailes teātrī tika iestudēta šī luga Anatolija Efrosa (Анатолий Эфрос, 1925–1987) režijā, lomās bija aktrise Angelīna Stepanova (Ангелина Степанова, 1905–2000) un Anatolijs Ktorovs (Анатолий Кторов, 1898–1980).

* Mazmeita Māra: režisore Māra Ķimele (1943), kura 20. gadsimta 60. gados mācījās Maskavas Teātra mākslas institūtā.

* Latviešu baleta mākslinieks un kinoaktieris Māris Liepa (1936–1989).

* Austriešu ebreju izcelsmes režisors un teātra teorētiķis Bernhards Reihs (Bernhard Reich, 1894–1972) bija Annas Lāces vīrs.

* "Поворот ключа" ("Atslēgas pagrieziens") ir čehu izcelsmes franču rakstnieka Milana Kunderas (Milan Kundera, 1929) 1962. gadā sarakstītā luga. Tika iestudēta Majakovska vārdā nosauktajā Maskavas teātrī Borisa Tolmazova (Борис Толмазов, 1912–1985) režijā. Galvenajās lomās spēlēja aktieris Maksim Štrauhs (Максим Штраух, 1900–1974) un viņa sieva aktrise Judifa Glizere (Юдифь Глизер, 1904–1968).

* Franču dramaturs, rakstnieks, esejists Romēns Rolāns (Romain Rolland, 1866–1944).

* Andreja Upīša (1877–1970) drāma “Mirabo” izdota 1926. gadā komanditsabiedrībā “Daile un Darbs”, pirmoreiz iestudēta tajā pašā gadā Dailes teātrī, pirmizrāde 11. martā, savukārt luga “Žanna D’arka” izdota 1930. gadā Anša Gulbja izdevniecībā, pirmoreiz iestudēta tajā pašā gadā Nacionālajā teātrī, pirmizrāde 8. martā.
Par godu Upīša 85. jubilejai abas izrādes piedzīvo jaunus iestudējumus 1962. gadā: "Žanna D’arka" Drāmas teātrī Alfreda Amntmaņa-Briedīša (1885–1966) režijā un "Mirabo" Dailes teātrī Eduarda Smiļģa (1886–1966) režijā.

* Krievu dzejnieks Jevģenija Jevtušenko (Евгений Евтушенко, 1932–2017), kas 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gados simbolizēja atkusni mākslā un literatūrā.
Informāciju sagatavoja Ruta Kurpniece un Ilze Ļaksa-Timinska

Annas Lāces vēstule (otrā daļa)
Režisores un teātra pedagoģes Annas Lācis (1891–1979) vēstule aktrisei un kultūras darbiniecei Martai Silai un viņas meitai Dagnijai 1963. gada 29. martā.
Vēstule: RTMM 642857

Teksta atšifrējums:

[..] vēl tikšu uz itāliešiem, kuri iebrauc Maskavā un uz jauno pirmizrādi Majakovska teātrī – “Поворот ключа” чешкого драматурга – Кундере. Galvenās lomās Štrauhs un Glizera. Atļauju uz Berlīni dabūjām – un domājam izbraukt ap 15. aprīli. Reihs šinīs dienās ies pēc pasēm. Martiņ, tad jau Tev vasarā jādzīvo pie manis un jāsāk rakstīt kāda luga vai romāns. Es vienmēr Tev par to esmu runājusi. Bez acīm ir sliktāki, kā bez kājām, es Tev rakstu uz labu laimi, īsti nemaz rindas neredzu. Reihs raksta daudz, lai gan ir stipri noguris – viņam vajadzēja mani izvilkt no tumšās valsts. Es ari sāku lasīt, man jalasa R. Rolana vēsturiskās lugas un Freuhtvangera “Das Haus der Desdemona. Grösse und Grenzen der Historischen Dichtung”. Ļoti interesantas domas par vēsturisko drāmu, es rakstu darbu “Par vēsturisko drāmu” (sakarā ar Andreja Upīša izrādēm “Mirabo” un “Žanna D’arka” priekš “Skatuve un dzīve”). Tā kā man ar acīm ir slikti – tad strādāju ļoti lēnām, bet esmu ļoti ieinteresēta. Labprāt jau gribētu pēc Berlīnes vel padzīvot Murjāņos un ceru ka Tu un Dagnija ari pie mums būsi!Vēstulē minētās personas un darbi:

* Luga “Милый лжец” (“Mīļais melis”) ir amerikāņu dramaturga Džeroma Kiltija (Jerome Kilty, 1922–2012) 1957. gadā sarakstīta komēdija, kas 20. gadsimta 60. gados arī PSRS guva lielu popularitāti. 1963. gadā Maskavas Dailes teātrī tika iestudēta šī luga Anatolija Efrosa (Анатолий Эфрос, 1925–1987) režijā, lomās bija aktrise Angelīna Stepanova (Ангелина Степанова, 1905–2000) un Anatolijs Ktorovs (Анатолий Кторов, 1898–1980).

* Mazmeita Māra: režisore Māra Ķimele (1943), kura 20. gadsimta 60. gados mācījās Maskavas Teātra mākslas institūtā.

* Latviešu baleta mākslinieks un kinoaktieris Māris Liepa (1936–1989).

* Austriešu ebreju izcelsmes režisors un teātra teorētiķis Bernhards Reihs (Bernhard Reich, 1894–1972) bija Annas Lāces vīrs.

* "Поворот ключа" ("Atslēgas pagrieziens") ir čehu izcelsmes franču rakstnieka Milana Kunderas (Milan Kundera, 1929) 1962. gadā sarakstītā luga. Tika iestudēta Majakovska vārdā nosauktajā Maskavas teātrī Borisa Tolmazova (Борис Толмазов, 1912–1985) režijā. Galvenajās lomās spēlēja aktieris Maksim Štrauhs (Максим Штраух, 1900–1974) un viņa sieva aktrise Judifa Glizere (Юдифь Глизер, 1904–1968).

* Franču dramaturs, rakstnieks, esejists Romēns Rolāns (Romain Rolland, 1866–1944).

* Andreja Upīša (1877–1970) drāma “Mirabo” izdota 1926. gadā komanditsabiedrībā “Daile un Darbs”, pirmoreiz iestudēta tajā pašā gadā Dailes teātrī, pirmizrāde 11. martā, savukārt luga “Žanna D’arka” izdota 1930. gadā Anša Gulbja izdevniecībā, pirmoreiz iestudēta tajā pašā gadā Nacionālajā teātrī, pirmizrāde 8. martā.
Par godu Upīša 85. jubilejai abas izrādes piedzīvo jaunus iestudējumus 1962. gadā: "Žanna D’arka" Drāmas teātrī Alfreda Amntmaņa-Briedīša (1885–1966) režijā un "Mirabo" Dailes teātrī Eduarda Smiļģa (1886–1966) režijā.

* Krievu dzejnieks Jevģenija Jevtušenko (Евгений Евтушенко, 1932–2017), kas 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gados simbolizēja atkusni mākslā un literatūrā.
Informāciju sagatavoja Ruta Kurpniece un Ilze Ļaksa-Timinska

Annas Lāces vēstule (trešā daļa)
Režisores un teātra pedagoģes Annas Lācis (1891–1979) vēstule aktrisei un kultūras darbiniecei Martai Silai un viņas meitai Dagnijai 1963. gada 29. martā.
Vēstule: RTMM 642857

Teksta atšifrējums:

Sirsnīgi sveicieni Tev un Dagnijai no Reiha un daudz skūpstu no mums.
Reihs jau iet daudzām sapulcēm “Rakstnieku Savienībā”.
Dzīve ir interesanta – vajaga tikai strādāt. Evtušenko tomēr ir izgāzies ārzemēs, jo viņš vienā reakcionārā žurnālā ir rakstījis savu autobiogrāfiju (es domāju drusku par agru) un sarunājis daudz muļķību.
Vel reiz sveicieni no Maskavas. Jūsu vecais draugs
Anna Lācis.
Sveicini Mildu, saki, lai uz manu būdu ari paskatās! [rakstīts ar kājām gaisā]
Vēstulē minētās personas un darbi:

* Luga “Милый лжец” (“Mīļais melis”) ir amerikāņu dramaturga Džeroma Kiltija (Jerome Kilty, 1922–2012) 1957. gadā sarakstīta komēdija, kas 20. gadsimta 60. gados arī PSRS guva lielu popularitāti. 1963. gadā Maskavas Dailes teātrī tika iestudēta šī luga Anatolija Efrosa (Анатолий Эфрос, 1925–1987) režijā, lomās bija aktrise Angelīna Stepanova (Ангелина Степанова, 1905–2000) un Anatolijs Ktorovs (Анатолий Кторов, 1898–1980).

* Mazmeita Māra: režisore Māra Ķimele (1943), kura 20. gadsimta 60. gados mācījās Maskavas Teātra mākslas institūtā.

* Latviešu baleta mākslinieks un kinoaktieris Māris Liepa (1936–1989).

* Austriešu ebreju izcelsmes režisors un teātra teorētiķis Bernhards Reihs (Bernhard Reich, 1894–1972) bija Annas Lāces vīrs.

* "Поворот ключа" ("Atslēgas pagrieziens") ir čehu izcelsmes franču rakstnieka Milana Kunderas (Milan Kundera, 1929) 1962. gadā sarakstītā luga. Tika iestudēta Majakovska vārdā nosauktajā Maskavas teātrī Borisa Tolmazova (Борис Толмазов, 1912–1985) režijā. Galvenajās lomās spēlēja aktieris Maksim Štrauhs (Максим Штраух, 1900–1974) un viņa sieva aktrise Judifa Glizere (Юдифь Глизер, 1904–1968).

* Franču dramaturs, rakstnieks, esejists Romēns Rolāns (Romain Rolland, 1866–1944).

* Andreja Upīša (1877–1970) drāma “Mirabo” izdota 1926. gadā komanditsabiedrībā “Daile un Darbs”, pirmoreiz iestudēta tajā pašā gadā Dailes teātrī, pirmizrāde 11. martā, savukārt luga “Žanna D’arka” izdota 1930. gadā Anša Gulbja izdevniecībā, pirmoreiz iestudēta tajā pašā gadā Nacionālajā teātrī, pirmizrāde 8. martā.
Par godu Upīša 85. jubilejai abas izrādes piedzīvo jaunus iestudējumus 1962. gadā: "Žanna D’arka" Drāmas teātrī Alfreda Amntmaņa-Briedīša (1885–1966) režijā un "Mirabo" Dailes teātrī Eduarda Smiļģa (1886–1966) režijā.

* Krievu dzejnieks Jevģenija Jevtušenko (Евгений Евтушенко, 1932–2017), kas 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gados simbolizēja atkusni mākslā un literatūrā.
Informāciju sagatavoja Ruta Kurpniece un Ilze Ļaksa-Timinska

Anna Lāce
Anna Lāce studiju gados. Ap 1912.–1914. gadu. Fotogrāfija no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, RMM 400814.

Annas Lācis un Bernharda Reiha atdusas vieta Raiņa kapos
Annas Lācis un Bernharda Reiha atdusas vieta Raiņa kapos.
Fotogrāfs: Vilnis Reguts

Režisore, aktrise, skatuves mākslas teorētiķe Anna Lāce
Režisore, aktrise, skatuves mākslas teorētiķe Anna Lāce (varianti: Anna Lācis, Asja Lācis, dzimusi Anna Liepiņa). Portrets. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma. Identifikators LNA_KFFDA_F1_4_65143N

Annas Lācis un Bernharda Reiha atdusas vieta Raiņa kapos
Annas Lācis un Bernharda Reiha atdusas vieta Raiņa kapos.

Fotogrāfe: Signe Raudive