Turp

Amandas Aizpurietes dzejas krājums ir nākamais pieturpunkts viņas dzīves un dzejas ceļā, kurā viens no centrālajiem personāžiem – laiks. Tas ir ne tikai laiks kā sākums un beigas, bet laiks, kas veido un maina pasaules vaigu, un tajā izaug "pamestā pilsēta", liekot sākt pavisam citas sarunas ar mīļajiem un tuvajiem. Tas ir laiks, kas kļūst par mūsu visu kopīgo pieredzi. Sāpīga un skumja, joprojām spriega un kaislīga dzeja. Gan atmiņu ziedi, gan akmeņos sastingušie mirkļi, gan neatturamās, mūžīgās straumes. Turp – ne tikai attālināšanās vai aiziešana, bet arī arvien lielāks tuvums.