Zinta Aistara

Dzimusi gleznotāja Viestarta Aistara un Veltas Aistaras ģimenē, vecaistēvs – rakstnieks Ernests Aistars.
Beigusi Garezera latviesu vasaras vidusskolu.
1974: strādājusi par skolotāju Gaŗezera Vasaras vidusskolā.
1975: ievēlēta par Kalamazū latviešu Jauniešu pulciņa priekšsēdi.
Dziedājusi korī "Dziesmu Vairogs".
1977. gada 14. maijs: Kalamazū(ASV) mācītājs A. Piebalgs salaulā Zintu Viju Aistari ar Imantu Robertu Rūtenu.
1979: beigusi Mičiganas universitāti Flintā, iegūstot bakalaura grādu angļu valodā un literatūrā.

Literārā darbība

Pirmais stāsts iespiests žurnālā "Mazputniņš" 13 gadu vecumā.
1972: pirmā publikācija – īsprozas skice "Viņš, viņa un es" laikrakstā "Latvija Amerikā" 29. martā.

Kopš 1973: piedalās literāros sarīkojumos, paneļos ar savu darbu lasījumiem un referātiem. Literārie darbi publicēti latviešu trimdas periodikā – "Latvija Amerikā", "Mazputniņš", "Treji Vārti", "Laiks", "Latvija", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts".
Prozas darbi angļu valodā publicēti "American Anthology" un "Live Writers", angļu valodā tapis arī romāns.

"Nevaru iedomāties rakstīt dzeju angļu valodā. Man liekas, ka latviešu valoda daudz labāk padodas dzejai nekā angļu. Latviešu valoda var būt tik skanīga! Rakstot dzeju, mācījos par vārdu skanīgumu. Tas palīdzēja rakstīt prozu, ne tikai aprakstīt kaut ko, bet aprakstīt ar tādiem vārdiem, kas kaut ko izsaka ne tikai ar savu no zīmi, bet arī ar savu skaņu, savu muzikalitāti. [..]Valoda vairāk nekā kas cits mani ir pieturējusi pie latviešiem un latviešu kultūras. Savu valodu visvairāk kuplināju, lasot latviešu grāmatas."Londonas Avīze, Nr.1892 (14.10.1983)

1999. gada septembris: Jelgavas bibliotēkā Zintu Aistaru godināja un ar viņas darbiem iepazīstināja plašāku publiku Latvijā.

Literārie darbi

1983: dzejas krājums "Māla kausā".
1983: novele "Viens, viens, vēl viens uzņēmums" (autorizdevumā mašīnrakstā "Zinpress").
1984: grāmata bērniem "Oliņa".
1985: stāstu krājums "Ievainots zelts".

Par Zintas Aistaras literāras jaunrades pirmsākumiem

"Zinta Aistare arī jau raksta vairākus gadus, pie tam ne vien dzejoļus, bet arī prozas darbus, kas publicēti Latvija Amerikā un Mazputniņā. Zintas dzejoļi ļoti liriski, ar plašas skālas dabas pārdzīvojumiem. Tanīs izskan vienotība ar zemi, stādiem, lietu. Zinta [..] ir ciemojusies Latvijā, tāpēc viņas izjūtas pret dzimteni tiešākas nekā tādiem, kas to pazīst tikai pēc nostāstiem. Viņai bagāta valoda, dažs dzejolis rakstīts ar skaistām alliterācijām."
Ruņģe, Valija. Trešā paaudze. Latvija Amerikā, 1976, 13. marts.

Daiļrades galvenās iezīmes, uzskati, nostādnes

Dzeja rakstīta brīvās vārsmās. Darbos dominē psiholoģisku izjūtu fiksējumi, to reālistiska atveide.

Par stāstiem "Ievainots zelts" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1985)

"levainotajā zeltā ir tāda viela, kādu laikam gan var dabūt gatavu tikai gados jauns autors. [..] stāstā Viens, viens, vēl viens izņēmums. Vētras un dziņu gadi 40 lappusēs te kūsā un virmo: te ir zvaigžņotas naktis, milzu enerģija un tieksme pēc "pasaules iekarošanas", pēc panākumiem, sasniegumiem un slavas, te ir ķermeniskums un sensualitāte un ilgu, ilgu bez gala... Atmosfaira, raksturojumi, fabula te saskaras skaisti līdzsvarotā mijiedarbē. Otrs stāsts, ko sevišķi gribētos uzslavēt, ir Sieviete gaida. Tas ir lielā mērā nerunāta, izdomāta jaunas sievietes saruna ar bērnu, ko viņa patlaban iznēsā un gaida. Darbiņš uzrakstīts ar tādu iejūtu, ka gribas domāt tas ir nevien autobiogrāfisks, bet tas būs radies pašas autores gaidību laikā. Ja nupat runājām par padsmitnieka kvintesenci, tad šeit savukārt būtu jārunā par topošas mātes kvintesenci. Kam tādam latviešu rakstos, liekas, precedenta nav. [..] Zintai Aistarai vēl daždažādas virziena iegemšanas iespējas paliek vaļā. šis apstāklis gaidīšanu uz viņas nākamo grāmatu padarīs sevišķi interesantu."
Silkalns, Eduards. Zinta Aistara, Ievainots zelts. Austrālijas Latvietis, Nr.1807 (06.12.1985)

Rūtena

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
1983

Jāņa Jaunsudrabiņa balva
Ievainots zelts
Balva piešķirta par stāstu un noveļu krājuma "Ievainots zelts" manuskriptu.
1984