Vladimirs Piguļevskis

Dzimis kalpotāja ģimenē.

Pirmā pasaules kara laikā četrus gadus bijis frontē, pēc tam demobilizējies un strādājis par pedagogu līdz 1950. gadam, kad aizgājis pensijā.

Kopš 1922: strādājis Latvijā, galvenokārt baltkrievu jaunatnes izglītības laukā.
1924: uzsācis literāta gaitas, pārtulkodams baltkrievu valodā Rūdolfa Blaumaņa lugu "Pazudušais dēls".
Pēc 1945: pārtulkojis baltkrievu valodā virkni latviešu rakstnieku darbu, kuri Baltkrievijā publicējās gan atsevišķā stāstu krājumā "Латышскiя апавяданнi" (Minskā 1956, Piguļevskis arī sast. un biogr. izziņu aut.), gan periodikā.
1949: Dailes teātrī izrādīta Vladimira Piguļevska tulkotā Jankas Kupalas komēdija "Pauļinka".

Latviešu periodikā iespiesti baltkrievu rakstnieku stāsti: T. Zaharenko "Tīģera bojāeja" (1948), T. Hadkeviča "Vasiļinas posms" (1949). Laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicējis teātra recenzijas, almanahā "Teātris un dzīve" – apcere "Šekspīra traģēdijas mūsu teātros" (1956, 1), "Baltkrievu padomju teātris" (1958, 3).

Daugavpils
Baltkrievu vidusskolas skolotājs

Ludza
Vidusskolas direktors

1925–1927
Rīga
Strādājis Kooperatīvajā Tranzītbankā

1927
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Rīga
Baltkrievu skolu pārvaldes priekšnieks

1928–1931
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
Deputāts, pārstāvēja Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju

1912
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Vēstures un filoloģijas fakultāte

1914–1918
1. pasaules kara laikā četrus gadus bijis frontē

1923
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvija
Biedrs

1957–1958
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1958
Raiņa kapi