Rūdolfs Šulcs

17.08.1807 – 08.03.1866

Rūdolfs Šulcs (1807–1866) –vācu tautības latviešu žurnālists, literāts. Konrāda Šulca dēls. Mācījies Jelgavas ģimnāzij;a (1823–1826), studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1827–1830). Strādājis par mājskolotāju, no 1833. gada palīgmācītājs Birzgales, no 1840. gada – mācītājs Lipaiķu, no 1849. gada –Jelgavas latviešu draudzē. Laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1849–1866), Latviešu literārās (draugu) biedrības Kurzemes nodaļas direktors (1851–1854), šīs biedrības priekšnieks (1854–1864). Rūdolfa Šulca darbības laikā biedrība kļuva par laikraksta "Latviešu Avīzes" izdevēju (1857). Sarakstījis darbus "Panteniuss Vilhelms.." (1850), "Pasaules stāstu grāmata" (1861) un citus darbus, kuros vērsies pret latviešu tautas nacionālās apziņas mošanos un tautskolu izveidi, pret laikrakstu "Pēterburgas Avīzes". Tulkojis "Kristīgas baznīcas stāstu grāmata" (1853), "Māju dakters" (1859), izdevis vairāku pasaules daļu ģeogrāfiskās kartes un to aprakstus.