Pēteris Birkerts

Dzimis saimnieka ģimenē. Tēvs Jānis Birkerts (1839–1922), māte Trīne Birkerte. Kad Pēterim Birkertam bija pieci gadi, dzemdībās nomira māte, un tēvs apprecējās otrreiz. Brālis Georgs, Antons (literatūrzinātnieks), māsas – Līna un Emīlija.
1919–1924: laulība ar Mariju Birkerti (Mērija Saule-Sleine; dzimusi Šopa; 1895–1982), kura arī interesējusies par folkloras nozari un folkloras vākšanu skolā. Abu laulībā dēls arhitekts Gunārs Gunvaldis Birkerts (1925–2017).1904–1905: Aktīvi iesaistījies revolucionārajā darbībā – lasījis, tulkojis revolucionāro literatūru, uzstājies ar runām, priekšlasījumiem, piedalījies demonstrāciju organizēšanā. Piedalījies Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresā.
1917: pēc Februāra revolūcijas nokomandēts uz Sanktpēterburgu, piedalās latviešu skolotāju konferences organizēšanā. Ievēlēts Rīgas strādnieku deputātu padomes Juridiskajā sekcijā, ir tās faktiskais vadītājs.
No 1946: asas ideoloģiskas kampaņas Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, Latvijas Valsts universitātē un presē pret Pēteri Birkertu. Viņam tiek pieprasīts atteikties no iepriekš uzrakstītajiem darbiem, agrākos darbus atzīstot par kļūdainiem un maldīgiem.

Publicējis rakstus žurnālā "Domas", "Ritums", "Teātra Vēstnesis", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" u. c. par psiholoģiju, estētikas un literatūras jautājumiem. Publicējis rakstus par folkloru un literatūru žurnālos "Karogs", "Padomju Latvijas Skola" un citur.
Rakstos par Raiņa, Andreja Upīša, Viļa Plūdoņa, Kārļa Skalbes u. c. rakstnieku daiļrades psiholoģiju Pēteris Birkerts balstījies uz rakstnieku izteikumiem par savu darbu.
1933, oktobris: kopā ar brāli Antonu Birkertu pārņēmis Raiņa un Aspazijas arhīvu.

Publicētie pētījumi un grāmatas

Darbība folkloristikā

"Pēteris Birkerts ir īpatns latviešu folkloristikā ar pievēršanos tēmām un žanriem, kur ne pirms viņa, ne pēc viņa nav līdzvērtīgu veikumu: 1) sakāmvārdu un parunu vākšana un to sistematizēšana un interpretācija psiholoģijas, filozofijas, estētikas un ētikas kontekstos, kas apkopota biezās grāmatās, no kurām ne visas izdevās publicēt, un 2) lielākais latviešu tautas anekdošu zinātnisks publicējums četros sējumos (1929–1930). Latvijas kultūras vēsturē viņš nozīmīgs ar savdabīgu devumu vairākās nozarēs – viņš ir pirmo psiholoģijas un socioloģijas mācību grāmatu autors, publicējis pētījumus par daiļrades un mīlas psiholoģiju, kara, šķiru, nacionālisma u. c. grupu un laikmetu psiholoģiju, pētījis marksisma estētiku, ar grāmatu "Ievads latvju tautas prātniecībā" mēģinājis dot ieguldījumu latviešu nacionālās filozofijas attīstībā.
Folkloras vākšanai un izpētei Birkerts pievērsās 1923. gadā – 43 gadu vecumā, kad viņam jau bija pamatīga lektora pieredze vairāku valstu augstskolās, kad aiz muguras bija studijas ASV (1907–1912, jurisprudence, psiholoģija un socioloģija), kur iegūtās zināšanas un pētījumu metodoloģija padarīja viņu atšķirīgu citu pētnieku vidū. Birkerta darbība 20.–30. gadu latviešu folkloristikā norisa visai patstāvīgi un izolēti – viņš netika pieņemts darbā Latvijas Universitātē, viņš izveidoja savu folkloras arhīvu, kas bija otrs lielākais pēc Latviešu folkloras krātuves, folkloras materiālu interpretācijai izvēlējās kontekstus atšķirīgās zinātņu nozarēs, lielākoties strādāja "zinātniskā vientulībā" kopā ar vecāko brāli literatūrzinātnieku Antonu Birkertu (1876–1971). Kopš 1905. gada revolūcijas laikiem mantotie sociāldemokrātiskie un ateistiskie uzskati nebija ērti nevienai no varām, kuru laikā viņam nācās strādāt. Pētera Birkerta īpatnais rakstības stils atpazīstams: 1) pēc materiāla detalizētās klasificēšanas, teksta sadalīšanas pa tēmām un apakšpunktiem, kas parādās arī ļoti izvērstos satura rādītājos; 2) pēc vienkāršas un skaidras izteiksmes, kurā redzama viņa lielā lektora pieredze; 3) pēc tā, ka par "tautas uzskatiem" viņš parasti runā bez aplūkojamā materiāla konkrētākas starptautiski salīdzinošas un vēsturiskas diferenciācijas – vienkārši tiek aprakstīts tas, kas folkloras tekstos redzams. Apbrīnas cienīga ir viņa prasme organizēt savu darbu, talants un pētnieciskais ražīgums vairākās atšķirīgās zinātņu nozarēs."

Pakalns, Guntis. Pēteris Birkerts. Latviešu folkloristika starpkaru periodā. Rīga: Zinātne, 2014, 485.–486. lpp.

P. Gints, P. Torreks, P. Briks

Žurnāls "Vārds"
Rīga

1913
Žurnāls "Domas"
Rīga

1914
Maskava
Strādājis par angļu valodas skolotāju.

1916
Krievija
Dažus mēnešus veic Viskrievijas darba biroja instruktora pienākumus, apbraukā Volgas rajonu no Ņižņijnovgorodas līdz Kazaņai.

1918
Sociālistiskā sabiedrisko zinātņu akadēmija
Maskava
Lasījis sociālās psiholoģijas kursu.

1919–1920
Smoļenskas valsts universitāte
Ulitsa Przhevalskogo 4, Smolensk
Lasa lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju un daiļrades psiholoģiju.

1919–1920
Smoļenskas Pedagoģiskais institūts
Smoļenska
Lasa lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju un daiļrades psiholoģiju.

1920–1928
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Lasījis lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju, daiļrades psiholoģiju, marksisma un sociālisma filozofiju.

1925–1927
Jelgavas Valsts centrālais pedagoģiskais institūts
Jelgava
Lasījis lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju, daiļrades psiholoģiju, marksisma un sociālisma filozofiju.

1945–21.06.1949
Jāņa Raiņa Valsts literatūras muzejs
Rīga
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

14.06.1945–28.04.1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Lasījis folkloristikas kursus (speckurss par vāciešiem latviešu folklorā, Latviešu brahiloģismi) Filoloģijas fakultātē. 1946, 4. jūlijs: ievēlēts par profesoru.

01.09.1945–05.09.1953
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.No 1946, 10. septembris: Materiālu vākšanas un kārtošanas sektora vadītājs.

1889–1893
Franksesavas pagastskola
Jaunsvirlauka

1893–1896
Jaunsvirlaukas ministrijas skola
Jaunsvirlauka

1897–1900
Baltijas skolotāju seminārs
Liepājas iela 31, Kuldīga
Izslēgts par marksisma propagandu.

1902
Mācoties patstāvīgi, ieguvis tautskolotāja tiesības.

1907–1911
Valparaiso Universitāte
1100 E 55th St, Chicago
Juridiskā fakultāte. Iegūts tiesību zinātņu bakalaura grāds.Apmeklējis arī lekcijas psiholoģijā, uztveres (kognitīvajā) filozofijā un ētikā.

1911–1912
Columbia University of the City of New York
Ņujorka
Studējis filozofiju un psiholoģiju.

1904
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Jelgava
Biedrs. Aktīvi darbojies Jelgavas organizācijā.1905: piedalījies Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas 2. kongresā, par revolucionāru darbību vairākkārt apcietināts.

1940–1956
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

04.1904

1905

12.1905
Šveice

08.1906–1913
Amerikas Savienotās Valstis

1906–1913
Amerikas Savienotās Valstis

1917
Sanktpēterburga
Pēc Februāra revolūcijas nokomandēts uz Sanktpēterburgu, piedalās latviešu skolotāju konferences organizēšanā. Ievēlēts Rīgas strādnieku deputātu padomes Juridiskajā sekcijā, ir tās faktiskais vadītājs.

12.1917–06.1918
Valka

1940
Bulduri

10.1916–1917
Dienējis latviešu strēlnieku bataljona II brigādes štābs.

Lielupes kapi

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1945