Nellija Ozoliņa

Dzimusi 1925. gada 23. februārī Artemivskā, Ukrainā.
Tēvs Boriss Arājs, Jenakijeves metalurģiskās rūpnīcas komercdirektors, nošauts 1925. gadā pirms meitas piedzimšanas. Nelliju adoptējis patēvs Lukjanovs.
Precējusies ar amerikānu žurnālistu Dž. Aikovski.
1950: Maskavā arestēta, ieslodzīta Lubjankas cietumā un izsūtīta uz Komi APSR, Abezu, kur iepazinusies ar t. s. franču grupas lietā notiesāto aktieri Miervaldi Ozoliņu.
1956: augustā līdz ar Miervaldi Ozoliņu atbrīvota no ieslodzījuma, no 1956. gada dzīvojusi Rīgā.
1957: piedzimst dēls Eduards, kuram vārds dots par godu Eduardam Smiļģim.
1961: 30. maijā piedzimst dēls Kārlis, kurš kļūst par ārstu, anesteziologu-reanimatologu.
1972: Ķīšezerā noslīkst dēls Eduards.

PAR LUGAS IESTUDĒJUMU

Jāatrod cilvēks (J. Raiņa Valsts Akadēmiskais Dailes teātris, 1973)

"Lugas centrā iekšēji saskaldīti, neviengabalaini cilvēki, kuros pastāvīgi gruzd kāds konflikts ar sevi, sāp kāda nesadzijusi brūce. Acīmredzot atrisināt šīs nesaskaņas var, tikai pārvarot sevi, iedziļinoties un izprotot tuvu cilvēku, esot godīgam un patiesam. Lugas galvenie varoņi neprot sevi pārvarēt. Tādēļ autore ar rūgtumu runā par garīgu pundurīti, kura iespējas ir visai šauras, aicina uz savstarpēju saprašanos. Apmēram tāds ir problēmu loks Nellijas Ozoliņas skatuviskajā novelē. Tas šķiet interesants un daudzsološs. Nellijas Ozoliņas skatuviskās noveles centrālā konflikta pamatā ir vājas gribas sievietes Annas ilgas pēc mīlestības un bailes no rītdienas. Bailes un gļēvums rada sarežģījumus lugas personu attieksmēs. Taču tas nav pietiekams psiholoģisks pamatojums dramatiskajam konfliktam, tādēļ tas nonāk pretrunā ar lugā attēloto raksturu būtību."

Geikina, Silvija. Par cilvēku un viņa vājumu. Literatūra un Māksla, 1978, 13. oktobris.

Lukjanova

1929–1941
Maskava

1941–1942
Ukraina

1946–1949
Frankfurte pie Mainas

1931–1941
Maskava
Beigusi vidusskolu Maskavā.

1946–1950
Frankfurtes pie Mainas Johana Volfganga Gētes universitāte
Frankfurte pie Mainas
Studējusi četrus semestrus.

1942–1944
Krakova
1942. gadā no Ukrainas vesta uz Vāciju, pa ceļam izbēgusi un ieslodzīta nometnē pie Krakovas.

1950–08.1956
Labošanas-darba nometne Abezā, Intas apgabalā, Komi APSR.Reabilitēta 1990. gadā.

1950
Maskava
Lubjankas cietums. Nellija atgriezās no Frankfurtes Maskavā, lai atvadītos no vecākiem pirms došanās līdzi vīram uz ASV.

1944–1949
Frankfurte pie Mainas
Strādājusi kooperāciju pārvaldē un ukraiņu lauksaimniecības darbinieku nodaļā.