Maija Augstkalna

Roles: film critic, journalist, theater critic, translator

04.01.1932 – 29.11.2007

Maija Augstkalna (1932–2007) – teātra un kino kritiķe, tulkotāja, žurnāliste. Strādājusi par literāro līdzstrādnieci laikrakstā "Padomju Jaunatne"un žurnālā "Dadzis", par teātra un kino nodaļas vecāko redaktori žurnālā "Māksla". Bijusi literārās daļas vadītāja Jaunatnes teātrī, vadījusi televīzijas raidījumu ciklu "Multiplikācijas tēlu pasaulē". Rakstījusi teātra un kino kritikas presē, tulkojusi lugas no krievu, vācu un angļu valodas. Sarakstījusi vairākas biogrāfiska rakstura grāmatas par Latvijas teātra aktieriem, īpaši novērtēta grāmata par režisoru Arnoldu Burovu.

Author (12)

Translator (1)

Compiler (2)

Editor (1)

Author of the comment (1)

Person of reception (2)

Birth time/place

04.01.1932
Rīga

Place/time of death

29.11.2007
Rīgas Pirmie Meža kapi

Personal information

Dzimusi feldšera un medicīnas māsas ģimenē, bet uzaugusi bez tēva. Paralēli darbam laikrakstu redakcijās un teātrī, rakstījusi apceres un kritikas par teātri, lasījusi lekcijas teātra zinātnē un vadījusitelevīzijas raidījumu ciklu "Multiplikācijas tēlu pasaulē". Interese par teātri, īpaši dramaturģiju, veidojusies skolas laikā, nozīmīga persona – Rīgas 2. visusskolas literatūras skolotājs un rakstnieks Jūlijs Sīlis, kas raisījis un veicinājis interesi par dramaturģiju. Visa mūža garumā cieša draudzība ar teātra zinātnieci Liliju Dzeni.

Professional activity

Pirmā kritikas publikācija

1951: ""Aizsprosts" jauna čehoslovaku mākslas filma" (Padomu Jaunatne, Nr. 25, 06.02.1951).

Biogrāfiski darbi

1962: "Vija Artmane" (LPSR Kinematogrāfistu darbinieku savienība).
1969: "Uldis Pūcītis".
1986: "Arnolds Burovs un viņa lelles" (Liesma).
1990: "Edgars Liepiņš" (Liesma), sarakstīta kopā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu.

Quotes

Par Maiju Augstkalni kā teātra un kino kritiķi

"Kā kino, tā teātra mākslā Maija Augstkalna iestājusies par dzīves un daiļrades patiesību jau ilgi pirms tonizējošiem lēmumiem. Kritiķe runā par neizdevīgām tēmām, par kurām mēdz klusēt vai izteikties «nepievienojušos» līmenī. Tāpat par neparocīgiem režisoriem un ak tieriem, piemēram, šoruden par Jāni Streiču, par kuru «neko skaidri nevar zināt» — varbūt viņš atkal kaut ko pavisam savu un savdabīgi gribēs mums pateikt no ekrāna? Un vēl materiāla «aptaustīšana», kas rada īpašu uzticību — mēs jūtam, ka viss, par ko Maija Augstkalna raksta, ir pašas redzēts, dzirdēts, līdzdzīvots un līdzdomāts."

Štosa, Aija. Darbs un vērtējums. Māksla. 15.10.1986.

Par grāmatu"Arnolds Burovs un viņa lelles"

"Kā katrs ar sirdsdegsmi iznēsāts darbs, arī šis apliecina autores kaislību gan uz leļļu (teātra un) kino mākslu, gan vēl jo vairāk — uz šīs mākslas lielmeistara A. Burova neparasto personību. Kompaktajā grāmatas apjomā pausts vērienīgs uzziņas materiāls, parādot, kā un kādos apstākļos veidojusies A. Burova individualitāte, kā caur viņa darba sparu pie mums attīstījās delikātā leļļu māksla. lepriecina, ka autore savai grāmatai radusi saistoša stāstījuma formu, kurā analītiskie secinājumi un vispārinājumi izriet no intriģējošiem un zīmīgiem sadzīviskiem tuvplāniem."

Borgs, Jānis. Bibliogrāfija. Māksla. 15.10.1986.