Klitija

Dzimusi barona rentnieka četru bērnu ģimenē. Tēva materiālie apstākļi ir grūti, tie vēl vairāk pasliktinās, kad nomirst māte. Sešu gadu vecumā sākusi ganu gaitas, pēc tam strādājusi arī smagākus lauku darbus — klaušas muižā, piemēram, braukusi ar tēvu uz tālo mežu baronam pēc malkas.

1911: pirmā publikācija – dzejolis "Kā sapnis dzīve garām slīd..." ("Jaunā Dienas Lapa" pielikums 12./25.03.1911).

Dramaturģija

1917: drāma "Sulamite" (teātrī 1921). Izdevums grāmatā 1972. gadā.
1923: viencēliens "Komunisma briesmas"
1924: drāma "Steņka Razins" (Prometejs).

Par Klitijas daiļradi

"Savas daiļrades sākuma posmā Klitija redzama kā romantisma pārstāve. Viņu neapmierina skarbā dzīves īstenība. viņa sapņo par citu labāku un pilnīgāku dzīvi. Visi jaunības posma dzejoli ieturēti romantisma garā, un tajos gandrīz pilnīgi iztrūka sabiedrisko motīvu. Vadošais motīvs mīlestība, kā to jau 1921. gadā savā Latviešu jaunākās rakstniecības vēsturē pareizi norādījis Andrejs Upīts: "Mīlestiba ir Klitijas dzejas kardinālais motīvs. Mīlestība kā cilvēka fiziskās un psihiskās dabas apvienots spēks, kas visu būtni ar strauju vilni nes cauri gavilēm un sāpēm neredzamā plašumā."Pāršķirstot veco žurnālu "Druva" un "Domas" lappuses, sākot no 1913. gada, blakus Leona Paegles, Aspazijas, Brigaderes un citu tā laika dzejnieku vārdiem sastopam Klitijas dzejoļus, no kuriem dzirkst dzīves prieks un līdzās jūsmīgam dabas aprakstam un mīlas lirikai pavīd arī reālistiskas gleznas. (..) Savas literārās darbības sākumā viņa rakstījusi vairākas liriskas lugas, pēc tam pārstrādājusi, tomēr tās atstājusi nepabeigtas. Jau minētā Klitijas luga "Sulamīte", kurai viela ņemta no bībeles motīviem, ar savu mīlestības filozofiju tuva Klitijas pirmsrevolūcijas laika intimai lirikai. lespējams ka Klitiju ierosināja pievērsties bībeles motīviem Aspazija un Rainis, ar kuriem Klitija sarakstījās."

Elza Plukša. Mūsu novadnieces Klitijas dzīve un darbs. "Padomju Alūksne" Nr. 124, 18.10.1958.


"Sākumā rakstījusi romantiskus dzejoļus, tajos galvenokārt mīlestības, dabas, nekonkretizētas nākotnes ilgu motīvi. (..) Romantiski poētiskā izteiksmē veidojusi drāmu "Sulamite" (sarakstīta 1917–18, teātrī 1921), kurā pēc Bībeles motīviem attēlojusi Ķēniņa Zālamana un Sulamites romantiskās mīlas traģēdiju. Romantisma elementi arī vārsmās sarakstīta drāmā "Steņka Razins" (sarakstīta 1919, grāmatā 1924) – par konfliktu starp vadoņa pienākumiem un mīlestību; 17. gadsimta zemnieku stihiskā nemieru kustība tēlota kā sociāla revolūcija, Razinam piedēvētas proletariska cīnītāja idejas un atziņas. Sarakstījusi satīrisku viencēlienu "Komunisma briesmas" (1923). Pēc Oktobra apvērsuma publicētajā dzejā dominē kapitālistiskās pasaules nosodījums, revolucionārās cīņas apjūsmojums, izteiksmē – ārišķīgs skaļums, plakātisms."

Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Par lugu "Steņķa Razins" (Prometejs, 1924)

"Luga "Steņķa Razins" iezīmē pavērsienu Klitijas dramaturģijā. Ja ar "Zulamiti" autore stāvēja tālu no reālās dzīves, tad šajā lugā, neatsakoties no mīlas tematikas, viņa pievēršas nozīmīgām sociālām problēmām. Mīlas un revolūcijas tēmas te cieši savijas. Klitijas traģēdija "Steņķa Razins" iekļaujas to sacerējumu skaitā, kurus izcilajam XVII gadsimta otrās puses zemnieku revolūcijas vadonim — Donas kazakam Stepanam Razinam veltījuši daudzi rakstnieki. [..] Klitija Stepana Razina tēlu daļēji modernizējusi, pārvēršot XVII gs. zemnieku stihiskās pretfeodālās kustības vadoni par mūsdienu proletariāta cīnītāja atziņu paudēju."

Plukša, E., Preiss, K. Klitijas dzīve un daiļrade. Steņķa Razins. Rīga: Liesma, 1972.

Alvīne Skuja