Kārlis Rabācs

Dzimis zemnieku ģimenē.

1919–1920: piedalījies Latvijas Brīvības cīņās, cīnījies pie Juglas un Cēsīm.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1923: pirmās publikācijas humoristiski dzejoļi.
1925: pirmā liriskās dzejas publikācija laikrakstā "Latvis".
1928: mēnešraksta "Daugava" 10. numurā publicēts pirmais īsprozas darbs "Zemes urķis".

1933: 2. aprīlī Ziemeļlatvijas teātrī izrādīta komēdija "Ādama ābols".

LITERĀRIE DARBI

Dzejas krājums

1931: Vasara (Rīga: Zaļā Vārna).

Tulkotājs
1929: Tetmajers, Kazimirs. Pana Merija: romāns (Rīga: Grāmatu Draugs).
1937: Dostojevskis, Fjodors. Spēlmanis. Mūžīgais vīrs. Krokodīls. Kopotu rakstu 10. sējums; tulkojums no krievu valodas.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "VASARA" (Rīga: Zaļā Vārna, 1931)

"Kārlis Rabācs ar savu krājumu – Vasara – nav pieskaitāms šīs savas paaudzes dzejnieku vairumam, viņš nav pesimists. Taisni otrādi – tas ir no galvas līdz kājām optimists. Pie kam šis viņa optimisms nav nekāds neapzinīgi spontānais, bet gan pilnīgi apjausts, apzināts, gribēts, pat dažubrīd taisīts. Brīžiem, liekas, ka Rabācs par varu, par katru cenu grib būt gaišs, priecīgs. Ja kāds viņam iedod dūri sānos, viņš tomēr sakož zobus un saka ar sāju smaidu uz lūpām – Draugi, es tomēr esmu laimīgs. Es nupat minēto negribēju teikt kā pārmetumu – pasarg' Dievs – es vēlējos to tikai konstatēt un vēl piezīmēt, ka tā ir zināmā mērā varonība. Bet vai tad varonība, raksturs mūsu mīkstčauļu laikā peļams? Kārlis Rabācs slavējams vēl arī ar to, ka viņš savā grāmatā ļoti dabīgs. Šo dabīgumu es saprotu tādā nozīmē – Rabācs nāk no laukiem, viņš ir zemnieka dēls un ari raksta par laukiem. No šejienes rodas Rabāca dzejā pilnskanīgums, tematu svaigums un lielā nozīmība, kā arī izjūtas un Izteiksmes pārliecība. Visa Rabāca dzeja sakopota vai nu ap lietām, kas sastopamas uz laukiem, vai arī ap parādībām, kas atrodamas vienīgi tur, kur zaļo meži un lauki. Savā izjūtā un izteiksmē Rabācs nepieder tiem dzejniekiem, kas atšķiras ar savu subjektīvismu, viņš ir samērā diezgan episks. No šejienes viņa dzejā bieži sastopami – mierīgums un nosvērtība un, runājot tieši no šauri formālās puses – klasiskās formas. Savu izteiksmi, formu, Rabācs pārvalda labi, ja atskaita dažas negludības. Savā iztēlē viņš ir skaidrs, valodā vienkāršs un zīmīgs. Pārējos izteiksmes līdzekļus – gleznas, epitetus, salīdzinājumus – dzejnieks lietā ar atzīstamu atturību."
A. Kārlis Rabācs. Vasara. Students, Nr.178 (24.04.1931)

PAR KĀRĻA RABĀCA RADOŠO DARBĪBU

"Dzejoļos Rabacs savā laikā ir paspējis izdot pat krājumu Vasara (1931), un, kaut liriskā mūza nu jau sen apklusināta, mūsu plašākās antoloģijas nemēdz iet garām viņa labi slīpētajiem, izteiksmē krāsainajiem un pārdomās pievilcīgajiem pantiem. Rabāca stāsti izkaisīti periodikā, tāpat apceres par literatūru. Grāmatās vēl parādījušies tikai viņa raksti jaunatnei – Tēvzemei un brīvībai (1936), Granīta un, ezeru zemē (1937). Visumā ir noticis tā, ka jau kopš 30-to gadu otras puses talantīgais dzejnieks un rakstnieks arvien vairāk nodevies žurnālistikai, beidzot ziedodams tai sevi gandrīz vai bez atlikuma."
Rudzītis, Jānis. Avīzēs pazudušais dzejnieks. Latvija, Nr.3 (20.01.1962)

PAR KĀRĻA RABĀCA DARBU ŽURNĀLISTIKĀ

"Ilgajās avīžnieka gaitās viņš guvis plašu erudīciju avīzes vadības darbā un izcilu veiksmi, formulējot savu pārliecību un uzskatus ievadrakstos un apcerēs, tāpat ievērojamu notikumu aprakstiem un reportāžām dodot interesantus komentārus. Darbam viņš pieiet ar lielu rūpību un pienākuma apziņu. Viņš ir skarbs pretinieks daudzu ieskatam, ka trauksmes un steigas dēļ, kādā parasti norit žurnālista darbs, ir attaisnojama un pieļaujama arī zināma paviršība. Rūpība un atbildīga žurnālista un redaktora darbs šais gadu desmitos ir iezīmējis Rabāca ceļu latviešu avīžniecībā. Tāpat ir apbrīnojama rosmīgā vērība, ar kādu Rabācs seko sadzīves notikumiem, līdzīgi kā uzmanīgs ārsts sava pacienta sirdspukstiem, lai uztvertu laikmetīgās problēmas un fiksētu un dokumentētutās laikraksta slejās. Viņa uztverē presei jābūt dzīves atspoguļotājai, bet preses darbiniekiem jāizjūt liela cieņa pret faktiem. Pēdējos nedrīkst ne noklusēt, nesagrozīt, bet tiem var gan tuvoties ar dažādu uztveri."
Čaks, Raimunds. Pagodinājums trimdas presei. Latvija Amerikā, Nr.42 (30.05.1962)

journalist
poet

Kārlis Rabācis

Ed. Arājs, Arājs, J. Noleja, Ed. Ķikulis, Periskops

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem avīzē "Laiks".
1961