Search

Kārlis Pētersons

Roles: ethnographer, folklore researcher, teacher, writer

30.01.1855 – 16.04.1917

Kārlis Pētersons (1855–1917) – folklorists, etnogrāfs un literāts. Savācis vairākus desmitus tūkstošus tautasdziesmu, ieražu, ticējumu, kuru lielākā daļa gājusi bojā Pirmā pasaules kara laikā. Ap 5000 savākto tautasdziesmu publikācijas Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājumos un "Latvju dainās".

  • Author (4)
  • Atdzejotājs (1)
  • Person of reception (2)

    • Birth time/place

    30.01.1855
    Līvbērze

    Place/time of death

    16.04.1917
    Sanktpēterburga
    Tolaik – Petrograda.Saslimis ar ļaundabīgu baltasinību.

    Personal information

    Dzimis skolotāja ģimenē kā piektais bērns 10 bērnu ģimenē. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Pēc tēva nāves 1878. gadā pārņēmis tēva amatu un strādājis par skolotāju Līvbērzē, pēcāk Raņķos un citviet, arī vairākās vietās Krievijā, galvenokārt Pēterburgā.

    Professional activity

    Publikācijas

    1891: pirmā publikācija – tautasdziesmu stilizācija "Paģiru dziesma" žurnāla "Austrums" 6. numurā.
    1892: rakstu sērija "Druskas iz rakstnieķeļa valodas vāceles" žurnālā "Austrums", kur dzēlīgi vēršas pret valodas kropļotājiem.
    1898: dzejolis "Bet cik daudz to, kas vaid" laikrakstā "Latviešu Avīzes".
    1899: skice "Pie tiesas" laikrakstā "Latviešu Avīzes".
    1912: raksts "Latviešu kāzas" Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas 16. rakstu krājumā (59.–266. lpp.).
    1922: raksts "'Ķekatās iet (lēkt)", kas publicēts "Filologu biedrības rakstu" II sējumā pēc Kaŗļa Pētersona nāves.

    Publicējis vērtīgas etnogrāfiskas apceres Rīgas Latviešu biedrības Zinātniskās komitejas Rakstu krājumā – "Putnu dzīšana un putnu šaušana" (1901, Nr. 13), "Latviešu kāzas" (1912, Nr. 16), "Par miežvilkiem" (1914, Nr. 17), Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas Rakstu krājumā "Latviešu māte ar bērnu" (1901, Nr. 6) u. c., kā arī rakstus par latviešu literāro valodu 19. gadsimta 90. gados.
    Laikrakstā "Latviešu Avīzes", žurnālā "Austrums" u. c. izdevumos iespiesti Kārļa Pētersona dzejoļi un tēlojumi, arī nedaudzi F. Sologuba, M. Ļermontova u. c. autoru atdzejojumi.
    Savācis vairākus desmitus tūkstošu tautasdziesmu, ieražu, ticējumu, kuru lielākā daļa gājusi bojā Pirmā pasaules kara laikā. Ap 5000 savākto tautasdziesmu publikācijas Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājumos un "Latvju dainās".

    Quotes

    Par Kārļa Pētersona darbību

    "Latviešu valodas un etnografijas laukā Pētersons ir attīstījis tik rosīgu un sekmīgu darbību, ka mūsu kultūras dzīvē viņš ieņemtu it izcilu vietu, ja nelabvēlīgie laika apstākļi nebūtu mums laupījuši viņa pūliņu augļus."

    “Nezinu nevienu citu sacerējumu, kas Pētersona “Latviešu kāzām” būtu blakus stādāms. Mūsu etnografijas laukā šīs “Kāzas” būs paliekams piemineklis, īpaši tāpēc, ka autors mazāk kavējas subjektīvos prātojumos, bet vairāk sniedz objektīvus, tautā konstatētus datus.”

    Bērziņš, Ludis. Etnogrāfs Kārlis Pētersons. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 7.–8., 1938.

    Affinities

    Kārlis Mīlenbahs - Like-minded
    Ludis Bērziņš - Like-minded

    Occupations

    ethnographer
    folklore researcher
    teacher
    writer

    Pseudonym

    Auziņu Kārlis, Līvbērznieks

    Additional names

    Kārlis Alberts Pētersons

    Education

    Jelgavas ģimnāzija
    Akadēmijas iela 10, Jelgava

    Working place

    Laidzes pagasta skola
    Laidzes pagasts
    Skolotājs.Atklāti paustās latvietības dēļ pēc inspektora Orlova iniciatīvas tiek būtiski samazināta alga, kas Kārlim Pētersonam liek aiziet no pagasta skolas.

    1878
    Līvbērzes pagastskola
    Līvbērze
    Barons Firkss Pētersonu atstādina no skolotāja amata par pretošanos laikmeta normām.

    1891–1896
    Raņķu pagasts
    Skolotājs Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta Savenieku muižā.

    Buried

    1917
    Sanktpēterburga
    Apbedīts Smoļenskas kapos Pēterpilī (Sanktpēterburgā).