Juris Rozītis

Juris Rozītis (1951) – Zviedrijas Latviešu apvienības priekšsēdis, rakstnieks, atdzejotājs, teātra režisors un literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors (2005). Divu romānu autors. Romānā "Kuņas dēls" (1995) mitoloģiska romāna formā atspoguļoti latviešu dzīves ceļi trimdā, savukārt romānā "Displaced Person. Kāda latvieša stāja svešumā" (2024) atklāti trimdā dzimušās paaudzes piederības meklējumi.

Author (22)

Atdzejotājs (3)

Person of reception (13)

Birth time/place

20.07.1951
Londona

Personal information

Dzimis rakstnieka Oļģerta Rozīša ģimenē, rakstniecībai pievērsies arī brālis Agnis Rozītis.

Bērnības gadus pavadījis Austrālijā, dzīvoja Melburnā.

1970: pārcēlās uz Adelaidi.
1976: oktobrī pirmo reizi viesojas Latvijā.
Kopš 1977: dzīvo Zviedrijā.

Professional activity

LITERĀRĀ DARBĪBA

1964: publicējies Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas literārā pulciņa žurnāla "Jaunais Absolvents" 3. numurā, kura redaktors bija Jura Rozīša brālis Agnis Rozītis.
1969: īsprozas darbs "Taisne 69" publicēts "Jaunās Gaitas" 76. numurā.
1969: oktobrī Melburnā Austrālijas latviešu rakstnieku 10. dienu literārajā sarīkojumā pirmo reizi publikai lasīja savus dzejoļus, savukārt ar prozas darbu lasījumu jau bija debitējis pirms tam Austrālijas latviešu jaunatnes dienu laikā: "viņš klāt esošos iepazīstināja ar sevi un savu dzeju. Viņš apliecināja, ka arī ārpus Latvijas izaudzis var būt ar labām un vispusīgām latviešu valodas zināšanām." Mūsu Laikmets = Unser Zeitalter, Nr.1 (01.03.1970)
Kopš 1977: iesaistās Zviedrijas latviešu sabiedriskajā, literārajā un kultūras dzīvē.

LITERĀRIE DARBI

1995: Kuņas dēls: romāns (Rīga: Karogs); romāns godalgots mēnešraksta "Karogs" un Raimonda Gerkena rīkotajā romānu konkursā; 1998: romāns dramatizēts un iestudēts studijteātrī "Skatuve" Lūkasa Rozīša režijā.
2024: Displaced Person. Kāda latvieša stāja svešumā: romāns (Rīga: Dienas Grāmata).

1982: literārajā gadagrāmatā "Zari" (Stokholma) publicēts pētījums par pasaku par ķēves dēlu latviešu folklorā (salīdzinājumā ar šādu pašu pasaku motīvu, kādas rodamas arī somiem, lībiešiem, lietuvjiem, čehiem un krieviem.
1983: jūnijā piedalās Stokholmā 7. Baltijas studiju konferencē.

2005: Stokholmas universitātē ieguvis filoloģijas doktora grādu par disertāciju Displaced Literature: Images of Time and Space in Latvian Novels Depicting the First Years of the Latvian Postwar Exile. Disertācija izstrādāta angļu valodā baltu, somu un ģermāņu valodu institūtā profesores Baibas Kangeres vadībā.

Darbojies austrāliešu un latviešu trimdas teātros.
1969: piedalījis Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas absolventu iestudētajā Annas Brigaderes pasaku lugā "Princese Gundega un karalis Brusubārda", tēloja Māri, režisors Vilibalds Štāls.
1969: piedalījās Melburnas Latviešu teātra Riharda Valdesa romāna "Jūras vilki" dramatizējuma iestudējumā.
Kopš 1970: piedalījās Adelaides jauniešu ansambļa izrādēs.
1973: pievērsās arī režijai:Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē 6. jaunatnes kursos Adelaidē (13 zēni, 17 meitenes) mācīja jauniešus par Raini. Juris Rozītis no lugas Kurbada fragmentiem bija sagatavojis interesantu izrādi." Austrālijas Latvietis, Nr.1164 (16.02.1973)
Kopā ar pirmo sievu Māru Rozīti (dzimusi Eihmane) Adelaidē 1975. gadā izveidoja savu teātri "Mālu ansambli", ar kuru 1976. gada augustā-oktobrī viesojās Eiropā, piedalījās DV Globālajās dienās Londonā, apbraukāja Zviedriju un Vāciju.

Teātrī izrādītas lugas "Kurbads" (1973), "Varbūtības" (1976: ""Varbūtības" ir 'mitoloģisks rituāls', kuram vielai ņemtas latviešu pasakas un folklora. "Varbūtības" ir mēģinājums latviešu folkloru atdzīvināt, un atklāt viņas ietekmi mūsu tagadnējā dzīvē. "Varbūtības" apskata latviešu folkloru kā 20. gadsimteņa filozofijas un domāšanas izpausmi"), pēc Rūdolfa Blaumaņa un Annas Brigaderes darbu motīviem veidota luga "Raudupiete" (1982, kur Matīsiņa lomu pirmajos iestudējumos spēlēja dēls Lūkass Rozītis).

Par "Raudupietes" veidoto dramaturģisko materiālu Juris Rozītis saka:
"No jauna dramatizēdams Blaumaņa noveli, esmu daudz izmantojis viņa epizodisko, kinematogrāfisko stilu, bet arī vairākus skatus patapinājis no Brigaderes lugas. Blaumaņa epizodes ir drāmatiski pateicīgas — dialogus bieži varēja pārņemt vārdu pa vārdam. Blaumanis ir patiesi un veikli uztvēris dažādo tēlu sarunas tās nesamākslodams. Katrā dialogā, lai gan, virspusē šķiet, ka tas noris ikdienišķā līmenī, atrodams dziļš un spēcīgs zemteksts. Esmu, dabīgi, šim materiālam daudz ko pierakstījis klāt, visu sakārtojot un apstrādājot pēc sava pasaules uzskata. Cita paaudze "Raudupietes" temu droši vien apskatīs citādi. Tā tam vajadzētu būt." Latvija, Nr.18 (02.05.1983)

Angliski tulkojis Vizma Belševicas, Imanta Ziedoņa, Aleksandra Čaka, Jura Kronberga, Knuta Skujenieka, Dzintara Soduma dzeju.

Mācījies Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolā, piedalījies skolas teātra iestudējumos.
1967: janvārī piedalījās Melburnas latviešu draudzes rīkotajā latviešu bērnu nometnē Dailesfordā Sprīdīšos.
1968: janvārī piedalījās Latviešu apvienības Austrālijā (LAA) rīkotajos 1. Jaunatnes kursos.

Quotes

Savulaik Aleksandrs Zariņš atzina: "Juris ir cilvēks ar lielisku zināšanu krājumu, spējam skaidri formulēt, idejām un iekšēju spēku."
LARA'S Lapa (Latviešu Rakstnieku Apvienība), Nr.10-11 (01.12.1977)

PAR ROMĀNU "KUŅAS DĒLS" (Rīga: Karogs, 1995)

"... rodas patīkami kņudinoša un, jācer, maldinoša patiesības atklājēja sajūta, kurā lieliski iederas gan autora dīvainā valoda, gan pretenzijas it kā uz mītu, it kā uz pasakas (romāna virs un apakšvirsraksts ir Pasaka par suņiem un latviešiem (lasāma skaļi)) radīšanu. Tas varbūt nudien nebūtu nekas īpašs, ja vien romāns tik tiešām nebūtu par Kuņas bērnu kuņas zīdītu puisieti, kurš, izmisīgi kārpīdamies pa dzīvi, cenšas kļūt jeb romāna gaitā teju teju klasiski attīstīties par īstenu latvi; ja vien romānu tik tiešām negribētos ik pa brīdim visiem klātesošajiem priekšā lasīt skaļi. Lai gan situācijas, nākošos un ejošos personāžus var itin viegli izmudzināt no senākas vai nesenākas Latvijas vēstures, romānā ar mitoloģisku vai alegorisku drisku palīdzību autoram izdevies tos ne tikai distancēt no konkrētā laika un telpas, bet iekrāsot krāsās, kas nozīmīgas varētu likties ne tikai noslēpumainajam Kuņas dēla ideālam latvjiem. Tomēr centīgais lasītājs pamanīs, ka dažām lappusēm gribētos ar acīm pārskriet pāri ātrāk, nekā iespējams izlasīt tajās ietverto tekstu. Tas laikam varētu liecināt par romāna nevienādo dabu, par to, ka gaužām asprātīgas un veiklas vietas mijas ar fragmentiem, kuru pamatotību romāna kopumā lasītājam grūti izdomāt. Lai gan beigu beigās lasītājs atrod attaisnojumu pat Kuņas dēla mistiskajai un it kā ar romāna notikumiem nesaistītajai cīņai ar daudzgalvu mošķiem kautiņiem laikam nav citas nozīmes kā romāna virzības atzīmēšana (gluži kā bērna attīstību dažādos vecumos iezīmē atšķirīgs apģērbs u. tml.)."
Bankovskis, Pauls. Pamācība tapšanā par latvi. Diena, Nr.136 (12.06.1995)

"Autora tvertā viela mums daudziem pašu pārdzīvota un pieredzēta, ko Juris Rozītis daļēji ieloka mitoloģiskā veidolā, kurā kā patīkamas vai nepatīkamas īstenības parādās mūsu kopējās "vakardienas" un "šodienas", kas viegli uztveramas un pārbaudāmas pret sava paša dzīves fonu. Grāmatu "Kuņas dēls" var dēvēt arī par sava veida uzvaru, ko autors izcīnījis kā savas audzes pārstāvis, pretojoties svešzemju liktajiem šķēršļiem, uzmācībām, vilinājumiem: izniekot, noplicināt, saduļķot un pat pamest aizmirstībai latviešu valodu. Viņš, četrdesmitgadnieks svešzemē, to ne vien spodrina arvien par jaunu, bet pat bagātina no savas puses ar drošprātīgi darinātiem jaunvārdiem, kur izmantota agrākā un jaunveidotā fonētiskā saderība, visu to it kā smaidā pavadot. [..] Jura Rozīša grāmata "Kuņas dēls" dalīta trijās daļās, un tā izved lasītāju cauri 320 lappusēm gan uz pāris trimdas zemēm, gan uz okupēto Latviju. Viņa šķēlums aplūkotajā vidē ir pa laikam ass un dziļš, dažbrīd līdz pat serdes puvei, ko sevišķi izjūt lasītājs, kopā ar autora varoni nokļūstot "vecajā zemē" – okupētajā Latvijā. [..] ar savu godalgoto grāmatu "Kuņas dēls" nolicis mums priekšā vērienīgu laikmeta, dokumentu, kam nenoliedzam literāra vērtība, personīgās atklāsmes drosmes zīmogota."
Gulbītis, Jānis. Juris Rozītis –pats pirmais! Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.29 (24.07.1995)

PAR DOKTORA DISERTĀCIJU "DISPLACED LITERATURE: IMAGES OF TIME AND SPACE IN LATVIANM NOVELS DEPICTING THE FIRST TEARS OF THA LATVIAN POSTWAR EXILE" (Stokholma, 2005).

"Par mērķi savam pētniecības darbam Rozītis izvēlējies trimdniecības temu latviešu romānos pēckara trimdas sākuma posmā. Šo posmu Rozītis sadala divās daļās - 1) bēgšana no Latvijas un pagaidu uzturēšanās Vācijā bēgļu nometnēs (1944–1950), 2) pārcelšanās uz pastāvīgām dzīves vietām (no 1950. g. līdz 60. gadu sākumam), kad notika masveidīga bēgļu izceļošana uz jaunām mītnes zemēm – ASV, Kanādu, Austrāliju. Rozītis apskata romānus, ne autobiogrāfijas, kuru autori paši šādu trimdu ir piedzīvojuši. Šie darbi, kopskaitā 73, ir publicēti starp 1945. un 1996. gadu. Savu romānu korpusu Rozītis ir izvēlējies analizēt kā vienas kopējas balss izteiksmi, nevis kā atsevišķu autoru individuālu vēstījumu. Savu izvēli viņš pamato tādējādi, ka šiem romāniem esot zīmīgs kopsaucējs, viengabalains trimdas tēlojums. Savu darbu Rozītis ir izstrādājis kā tematisku analīzi, speciāli nepievēršoties atsevišķiem autoriem, bet gan savas analizēs argumentācijā pamatojoties uz viņu darbu citātiem. [..] Jēdzienu trimdniecība Rozītis definē kā piespiedu atšķirtību laikā un telpā. Šie divi jēdzieni kļūst par Rozīša piedāvātā trimdniecības modeļa divām asīm. Tālāk viņš šo atsvešinātību sadala dažādās sfairās, kas saistītas ar individu, – privātā laika-telpas sfairā, kā ari sociālā un ārpusējā, eksternā sfairā. Šo modeli viņš lieto, analizējot izvēlētos romānus. Viņš cenšas parādīt trimdinieka priekšstatu par pasauli, kādā tas atrodas, – trimdniecības topogrāfiju. Pievēršoties laika komponentam, viņš mēģina saskarat trimdniecības "hronotopu", tās attiecību ar laiku. Romāni sadalīti divās galvenās grupās – Vācijas nometņu romāni (DP novels) un romāni par dzīvi jaunajās zemēs. Katrā no šīm grupām tiek izvērtēta attiecība ar laiku un telpu, piemēram, pirmās grupas darbos trimdinieka apziņu aizņem galvenokārt pagātne, dzīve Latvijā, un tas tiek parādīts izsmeļošos citātos. Otras kategorijas darbos vairāk var saskatāt telpas nozīmi tēlojumos par trimdinieku integrēšanos jaunajā vidē. [..] Rozītis ir pirmais, kas pieskāries mūsu trimdas literātūrai ar tik nopietnu pētniecisku pieeju, tomēr izstrādājot savu īpašu trimdniecības jeb eksila modeli."

Cielēna, Izabella. Ievērojama doktora disertācija Stokholmas universitātē. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.42 (22.10.2005)

Affinities

Emīra Rozīte - Grandmother
Māra Krēsliņa - Wife
Māra Rozīte - Ex-wife
Oļģerts Rozītis - Father

Occupations

author
literary scholar

Participation in organisations

Zviedrija
Zviedrijas latviešu apvienība.

Zviedrija
Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) Skandināvijas nodaļas, bijis arī priekšsēdis.

Raiņa un Aspazijas fonds
Zviedrija

Zviedrija
Zviedrijas Latviešu Centrālā padome.

1969
Austrālija
Austrālijas Latviešu jaunatnes apvienība.Kādu laiku vadīja apvienības Melburnas nodaļu.

1989
Latvijas Tautas fronte
Zviedrija
LTF Stokholmas nodaļa.

Residence

1952–1970
Melburna

1970–1977
Adelaida

1977 until now
Stokholma

Education

1957–1968
Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skola
Melburna

1969–1970
The University of Melbourne
Melburna
Studēja tieslietas.

1970–1974
The University of Adelaide
Adelaida
Flindersa universitātē Adelaidē studēja drāmu.

1977
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Saņēmis stipendiju, uzsāka latviešu valodas studijas pie valodnieces Veltas Rūķes-Draviņas.

2005
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Ieguvis filoloģijas doktora grādu par disertāciju Displaced Literature: Images of Time and Space in Latvian Novels Depicting the First Years of the Latvian Postwar Exile. Disertācija izstrādāta angļu valodā Baltu, somu un ģermāņu valodu institūtā profesores Baibas Kangeres vadībā.

Travelled

1971
Londona
Dalība 2. pasaules latviešu jaunatnes kongresā.

08.1976–10.1976
Eiropa
Ar "Mālu ansambli" viesojās ar izrādēm Eiropā; augusta beigās piedalījās DV Globālajās dienās Londonā, no 1.-12. septembrim apbraukāja Zviedriju, no 13.-26. septembrim apbraukāja Vāciju, no 27. septembra līdz 3. oktobrim atkārtoti atgriezās Anglijā. Izrādīja eksperimentālo Erika Ādamsona "Mālu Ansis" iestudējumu un savas lugas "Varbūtības" iestudējumu.

04.1977
Stokholma
Ar referātu "Anšlava Eglīša drāma" piedalās ELJAs Skandināvijas nodaļas Jaunatnes dienās.

07.1978
Amerikas Savienotās Valstis
Piedalījās Amerikas latviešu dziesmu svētkos Bostonā rakstnieku cēlienā un arī lugas "Godo gaidot" iestudējumu, kā arī 4. Pasaules latviešu jaunatnes kongresā.

11.1979–01.1980
Pērta
Ar "Mālu ansambļa" iestudēto lugu "Māja", bufonādi "Par tabakas kaitīgumu" un tautas mūzikas uzdevumu piedalās Austrālijas Latviešu 30. Kultūras dienās.

1980
Austrālija
Ar teātra trupu turnejā pa Austrāliju.

08.1981
Anglija
DVF īpašumā "Straumēni" piedalījās 5. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā ar referātu "Jauns latviešu trimdas kultūras definīcijas meklējums" un kopā ar aktrisēm Andru Lasmani, Dainu Šleieri, Raunu Cekuli-Leijiņu un Māru Krēsliņu izrādīja "Mālu ansambļa" lugu "Māja" un bufonādi "Par tabakas kaitīgumu".

08.1982
Līdsa
Ar Stokholmas Latviešu teātra iestudēto "Raudupieti" piedalās Anglijas latviešu dziesmu dienās Līdsā.

05.1983
Minstere
Piedalās Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības sēdē.

07.1983–08.1983
Vācija
Piedalās folkloras seminārā Viblingsverdē, referē par tautasdziesmu saturu, pantmēru un ritmu

12.1983–01.1984
Austrālija
Ar "Mālu ansambli" viesizrādēs ar "Raudupietes" iestudējumu. Piedalījās arī 6. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā pie Melburnas, kā arī piedalījās Austrālijas latviešu 33. Kultūras dienu rakstnieku cēlienā Melburnā.

1986
Toronto
Ar Stokholmas Latviešu teātri viesizrādēs ar iestudējumu "Raudupiete".

08.1987
Minstere
Ar Stokholmas Latviešu teātri izrādīja pēc Annas Brigaderes pasaku lugas "Lolita brīnumputns" veidoto Jura Rozīša izrādi "Brīnumputns".

1988
Toronto
Ar Stokholmas Latviešu teātri viesizrādēs ASV un Kanādā ar lugas "Brīnumputns" iestudējumu.

07.1991
Latvija
Stokholmas Latviešu teātris viesojas ar "Raudupietes" iestudējumu.

Working place

1981–2019
Stokholma
Strādāja Zviedrijas Patentu valdes dokumentācijas nodaļā.

Awards

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Par disertāciju Displaced Literature: Images of Time and Space in Latvian Novels Depicting the First Years of the Latvian Postwar Exile.
2008