Jōņs Salinīks

Audzis zemnieku ģimenē. Lielāko daļu mūža nodzīvojis Ozinīku ciemā, kur bija ieprecējies un kur viņam bija saimniecība.

Bieži aicināts dažādās viesībās, kurās stāstījis pasakas, kā arī dziedājis, t.s. paša sacerētās, dziesmas. Pārzinājis tautasdziesmas un garīgās dziesmas. Nekas no Salinīka stāstītā un dziedātā netika pierakstīts.

"Jys beja lobs dzīdōtōjs, ar lobu muzikalū dzērdi un lobu bolsu. Tautā beja pazeistams kai lels pōrsoku stōsteitōjs un grōmotu laseitōjs. Jū vodōja pa vīseibom – vysvairōk pi rodim – kuru jam beja lels skaits – kai laika kavātōju. Un šymā nūzarē jys bejis napōrspāts. Nu dobas apdōvynōts ar takūšu volūdu, kas beja dzidra kai olūteņš, un ar lobu atmiņu leidz pat vacumam, jys sevī apvīnōja eista kristīša vīnkōršeibu un pazemeibu. [..] Par jō literarū erudiciju līcynoj fakts, ka jys tautai stōsteja Fausta motivu un minēja Mefistofeli. [..] Jō tautas dzīsmu un pōrsoku krōjums beja lels. Jo uzraksteitu vysu, kū jys izstōstēja vīnā vokorā, sanōktu vasals sējums. [..] Lels ir bejis Salinīka dzīsmu krōjums, kas dzīdotas dažaidos vīseibos un dažaidūs dzeives gadejumūs. Nav ari ni mozōkū šaubu, ka daļu dzīsmu jys ir pats sacerējis. [..] Salinīku Dzedeņa atmiņā beja vairōki myusu vēstures un folkloras sējunu un daļa tur beja jō originaldorbs, kū jys pajēme sev leidza, jo nabeja, kas tū uzroksta."

Latkovskis, Leonards. Tautas dzejnīki. Kulturvēsturiski materiali. Minhene: Latgaļu izdevnīceiba, 1955, 139.–143. lpp.

Salinīku Dzedeņš

Varakļānu pagastskola

1890–1899
Varakļānu pagasts
Pagasta vecākais

1900–1909
Rēzekne
Tiesnesis Rēzeknes apgabaltiesā.

1919
Ozinīki [uo]