Jēkabs Ozoliņš

06.02.1860 – 13.03.1915

JēkabsOzoliņš (1860–1915) – mācītājs un literāts. Mācījies Vējavas pagasta pamatskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā, Tērbatas skolotāju seminārā, kā arī studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē . Strādājis par skolotāju. No 1894. gada bija mācītāja palīgs, no 1896. gada līdz mūža galam mācītājs Jaunpiebalgā. Pirmās publikācijas iespiestas periodikā bez paraksta. No 1906. līdz 1911. gadam publicēti raksti par Latvijas 17., 18. gadsimta vēsturi un Vidzemes draudžu vēsturi. Vairākkārt ticies ar dzejnieku Jāni Poruku, bijis viņa skolotājs, šie iespaidi atklājas rakstā "Atmiņas par Poruku Jāni" (publicēts 1911. gadā laikrakstā "Rīgas Avīze").

Author (2)

Birth time/place

06.02.1860
Vietalvas pagasts
"Dieču" mājās.

Place/time of death

13.03.1915
Jaunpiebalga

Personal information

Dzimis zemnieku ģimenē. Precējies ar Lūciju Augusti Šancbergu. Ģimenē deviņi bērni.

Professional activity

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmās publikācijas iespiestas periodikā bez paraksta. Laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis", "Rīgas Avīze" un citviet.

Izdevis brošūru "Jaun-Piebalgas baznīcas simtgadu svētki 4. jūlijā 1904. g." (1904), kur īsi aprakstīta Jaunpiebalgas draudzes vēsture un ievietoti baznīcu dziesmu panti.

Apcerējums "Skati pagātnē. Ziņas par Jaun-Piebalgas draudzes likteni "Ziemeļu kara" laikā" (1908) balstīts uz vēsturiskiem faktiem, ierakstiem senās baznīcu grāmatās, tajā aplūkoti Ziemeļu kara rašanās cēloņi un sekas.

Dienējis Pēterburgas gvardes pulkā.

Strādājis par skolotāju Liezēres draudzes skolā, kur tolaik mācījās Jānis Poruks.

MĀCĪTĀJA DARBĪBA

Mācītāja kandidāta gadu kalpoja Trikātas draudzē pie mācītāja Šillinga, 1893: novembrī ordinēts par mācītāju.
1894–1896: pildīja vikāra pienākumus Cēsu apriņķī.

Kopš 1896: 12. marta līdz pat nāvei mācītājs Jaunpiebalgas draudzē.

Aktīvi piedalījies vietējā sabiedriskā dzīvē, veicinājis izglītības attīstību.

1908: bijis Jaunpiebalgas krājaizdevu kases priekšnieks.

Quotes

PAR JĒKABU OZOLIŅU

J. Ozoliņš pieder pie pirmajiem latviešu censoņiem-lettoņiem, kas saviem spēkiem izlauza ceļu uz zinību kalniem un vēlāk savas tautas vidū lika “vārdiem darbos atspīdēt”. Cik neatlaidīgi un uzmanīgi J.O. aizstāv savu tautību, ko rāda viņa paša curriculum vitae, ko viņs iesniedz kādai ķeizara valdības iestādei. [..] J.O. pazīstams arī kā zinātnisku rakstu sacerētājs, “kas ievietoti šur tur laikrakstos, bez kāda paraksta”, kā viņš saka minētā c.v. Pazīstama viņa grāmatiņa “Skati pagātnē”, kur attēlota Jaunpiebalgas draudzes dzīve pēc ziemeļu kara. Rakstījis arī atmiņas par Jāni Poruku, kas ir viņa skolēns Liezerē.”

J. O. Mācītāju Jēkabu Ozoliņu pieminot. Latvis, Nr.2531 (29.03.1930)

“Pirmā skola, ko Poruks apmeklē, ir vietējā pagasta skola, kur toreiz par skolotāju darbojās Jēkabs Ozoliņš (vēlāk mācītājs Jaun-Piebalgā). Tas savus skolēnus ļoti prata ieinteresēt ar vēsturi. Lai vēstures notikumus skolēniem darītu saprotamākus un labāk prātā paturamus, viņš tiem dzīvās bildēs tēloja atsevišķus gadījumus, kamēr skolēni paši dažkārt iedomājās seno vēstures varoņu lomās un spēlēja attiecīgas rotaļas. Poruks par to vēlāk sarakstīja skaistu stāstu: "Romas atjaunotāji", jo tāda "atjaunota Roma" tiešām pastāvējuse, skolēnu ierīkota, mežā, skolas tuvumā.”

Līgotņu Jēkabs. Jānis Poruks. Jaunības Tekas, Nr.8-9 (01.08.1921)