Search

Jēkabs Graubiņš

1 picture
Jēkabs Graubiņš
Avots: Dziesmotā Latgale, http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/?cat=1940&rub=1&id=68
Roles: composer, educator, folklore researcher, music critic, professor, teacher

16.04.1886 – 03.12.1961

Jēkabs Graubiņš (1886–1961) – komponists, mūzikas kritiķis, folklorists, pedagogs. Strādājis Trikātas, Lubānas un Rīgas skolās par skolotāju, Latvijas konservatorijā par pedagogu un profesoru. Radījis 160 tautasdziesmu apdares, 210 oriģinālkompozīcijas, 90 solodziesmas, 5 etnogrāfiskus uzvedumus, 6 kantātes, 7 kamermūzikas darbus, sarakstījis vairākas mācību grāmatas. Kopš 1921. gada bijis viens no aktīvākajiem, arī prasīgākajiem mūzikas kritiķiem, arī šķirkļu autors par mūziku "Latviešu Konversācijas vārdnīcā" (1926–1940). Nozīmīgs arī Jēkaba Graubiņa veikums folkloras pētniecībā, īpaši tautasdziesmu metrikas jautājumos. Viņa devums 1935. gadā atzīmēts ar Krišjāņa Barona prēmiju.

  • Author (3)
  • Translator (1)
  • Editor (1)
  • Person of reception (2)

    • Birth time/place

    16.04.1886
    Līvāni
    Dzimis Līvānu pagasta Preiļu muižā.

    Place/time of death

    03.12.1961
    Rīga

    Personal information

    Dzimis zemnieka Jāņa un Līzes Graubiņu 11 bērnu ģimenē. Audzis pazīstamu tautasdziesmu teicēju un tautas muzikantu dzimtā Iecavas pagastā. Bijis precējies ar skolotāju Olgu Ērgli (1916), Annu Veroniku Dēliņu (1929) un Ēriku Bērziņu (1941).1887–1899: Graubiņu ģimene dzīvo Grienvaldes (Grīnvaldes) pagastā, kur Jēkabs Graubiņš pavada bērnību.
    1899–1902: Graubiņu ģimene dzīvo Rīgā. Jēkabs Graubiņš pirmās skolas gaitas sāk Zīvertes privātajā zēnu elementārskolā, tad
    mācās Klīversalas pamatskolā, pēc tam Rīgas pilsētas Katrīnas otrajā skolā.
    1902: Jēkabs Graubiņš iestājas Valmieras skolotāju seminārā, kur viņam rodas izdevība vingrināties ērģeļu un vijoles spēlē, diriģēt skolēnu orķestri.
    1905: pēc Valmieras skolotāju semināra beigšanas Jēkabs Graubiņš uzsāk skolotāja gaitas Trikātas draudzes skolā, kur vada Trikātas jaukto kori.
    1909–1912: Jēkabs Graubiņš mācās Pēterpils skolotāju institūtā. Šai laikā iesākas draudzība ar komponistiem Jāni Zālīti un Jāni Mediņu. Mācījies arī privāti pie komponista Jāņa Zālīša. Emīļa Melngaiļa panākumu rosināts, sācis pierakstīt savu radinieču teiktās tautasdziesmas, ko vēlāk ietvēris etnomuzikoloģiskā pētījumā "Grievaltas dziesmu lizda".
    1912–1919: strādājis par skolotāju Lubānas augstākajā tautskolā, kur izveidojis teicamu jaukto kori. Šai laikā tapuši arī pirmie mēģinājumi kompozīcijā. Pētera Stučkas valdīšanas sākumā Vecgulbenes revolucionārais tribunāls piespriedis autoritatīvajam skolotājam nāves sodu, ko tik tikko izdevies novērst vietējās sabiedrības protestiem.
    1919–1924: Jēkabs Graubiņš pārnāk uz Rīgu, kur strādā par darbvedi Izglītības ministrijas pamatskolu nodaļā un no 1921. gada ir "Izglītības Ministrijas Mēnešraksta" redaktora palīgs. Uzsāk studijas Latvijas Konservatorijas Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasē. Studijas absolvējis ar brīvmākslinieka diplomu. Viņš rūpējies par jaunās paaudzes audzināšanu: lasījis lekcijas skolotājiem, bijis Rīgas Valsts paraugpamatskolas dziedāšanas skolotājs, publicējis apcerējumus par dziedāšanas metodiku, izstrādājis mācību līdzekļus (Mūzikas elementārteorija, Pirmās notis, Solfeggio I, II ).
    1924–1925: vadījis Rīgas vidusskolu jaunatnes kori.
    1927–1936: mūzikas teorijas skolotājs Rīgas Tautas konservatorijā.
    1926–1940: Latviešu Konversācijas vārdnīcas mūzikas šķirkļu autors.
    1935–1941: Latvijas Kultūras fonda Centrālās nošu bibliotēkas vadītājs.
    1938–1950: pēc Jēkaba Graubiņa iniciatīvas nodibināta Latviešu tautas mūzikas katedra Latvijas Konservatorijā (vēlāk – Latvijas Valsts konservatorija), kur viņš strādājis par folkloras un polifonijas pasniedzēju (no 1947. gada profesors).
    1950–1955: ticis atlaists no darba Latvijas Valsts konservatorijā un izslēgts no LPSR Komponistu savienības, kam sekojis ieslodzījums Soļikamskas un Gavrila Poļanas koncentrācijas nometnēs. Pēc atbrīvošanas, grūtā cīņā ar iemantotajām slimībām Jēkabs Graubiņš atkal nodevies jaunradei, īsajā t. s. atkušņa periodā radot lielu sabiedrības atsaucību guvušos etnogrāfiskos uzvedumus un vokālo dramatisko poēmu "Atraitnes dēls". Viņa daiļrades mantojums glabājas galvenokārt rokrakstos.

    Professional activity

    Skaņdarbi

    Simfoniskā mūzika
    Romantiska dziesma mežragam un orķestrim (1934)
    Vītola kokle svīta simfoniskam orķestrim (1934)
    Terases, simfonisks rondo (1935)
    Gatavs biju karavīrs , partičella (1950)
    Pūt, vējiņi! , pasaka stīgu orķestrim ar mežraga solo (1956)
    Staburadzītes stāsts , simfoniska teika (1956)

    Vokālinstrumentālā mūzika
    Ciprese sērule , leģenda (kantāte) soprānam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1932, Vilis Plūdons)
    Līksmības dziesma , kantāte basam, jauktajam korim un simfoniskam orķestrim (1937, Jānis Medenis)
    Viena roze, viena meita, rapsodija tenoram, soprānam, jauktajam korim un simfoniskam orķestrim (1937, dainas)
    Grāmatu putenis , kantāte soprānam, jauktajam korim un simfoniskam orķestrim (1938, Edvarts Virza)

    Mūzika skatuvei
    Saulgrieži, etnogrāfisks uzvedums (1956)
    Sērdieņi, etnogrāfisks uzvedums (1957)
    Atraitnes dēls , vokāli dramatiskā poēma korim un solobalsīm (1957)
    Dziedot dzimu, dziedot augu , etnogrāfisks uzvedums (1958)

    Instrumentālā kamermūzika
    Variācijas par tautasdziemu Tumša nakte, zaļa zāle divām vijolēm un altam (1930)
    Sudraba vakars    , klavieru kvintets (1946)
    Klavieru kvintets nr. 2 (1954)

    Klavierēm
    Sonāte (1923)
    Spēlmanītis, tautasdziesma jauniem pianistiem, 3 burtnīcas (1927–1930)
    Graznas dziesmas , variācija par tautasdziesmām (1938–1952)
    Vāverīte, svīta bērniem (1949)
    Vēstules labākajam draugam (1951–1954)
    Vasaras ūdeņi , svīta (1958)

    Balsij un klavierēm
    Ap 16 tautasdziesmu apdares, ap 50 oriģināldziesmas, t. sk. cikliMīlestība balsij un klavu kvintetam (1943–1958, Elīna Zālīte); Zilzaļie lauki (1942, Jānis Akuraters); Aglajas dziesmas (1953–1954, Z. Madžiņa)

    Koriem     a cappella
    Ap 100 latviešu tautasdziesmu jauktajam korim, t. sk. Tek saulīte tecēdama (1926); Grieziet ceļu (1925); Kas tur kliedza (1936); vīru koriem ap 25, bērnu un /vai sieviešu koriem ap 150

    Oriģināldziesmas
    Ap 90 jauktajiem koriem, t. sk. Mežā nakts ir ienākusi (1932, Jānis Jaunsudrabiņš); Nāves ējas (1935, Kārlis Skalbe); vīru koriem: ap 50, t. sk.Saules lēkts (1930, Jānis Jaunsudrabiņš); Lāčplēšu dziesma (1934, Vilis Plūdons), Bite (1934, Edvards Vulfs); Ballīte (1936, Anšlavs Eglītis); ap 90sieviešu vai bērnu koriem

    Citi darbi

    Mūzikas kritika
    Vairāk kā 2000 kritikas un apcerējumi no 1920. līdz 1945. gadam laikrakstos Brīvā Zeme, Latvis, Jaunākās Ziņas, Tēvija, žurnālā Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Latvju Mūzika, Mūzikas Nedēļa, Mūzika, Daugava, Mūzikas Apskats, Burtnieks, Laikmets , Latvju Mēnešraksts u. c.

    Kultūrvēsturiski apcerējumi
    Mana laika sejas (1927–1950)
    Atmiņas par Jāni Zālīti (1947)

    Folkloras pētniecība
    Latviešu tautasdziesmu mūzika (1935)
    Talsu novada tautas melodijas (1935)
    Intervālu virzieni tautas melodijās (1942)
    Dainu metrikas jautājumi (1942–1943)
    Paralēles starp latviešu un krievu tdz. (1946)
    Grievaltas dziesmu lizda (1948–1957).

    Pedagoģiskie darbi
    Mūzikas elementārteorija (1921)
    Pirmās notis (1931)
    Solfeggio ( I, kopā ar J. Cīruli, 1932; II, 1933);

    Krājumu sastādīšana, rediģējumi
    Jāzeps Vītols. Kopotas dziesmas (1933)
    Jurjānu Andrejs. Kopotas dziesmas (1939)
    Rakstu krājums Jāzeps Vītols (1944).

    Diskogrāfija

    LP, Jēkabs Graubiņš. Latvijas Radio T. Kalniņa koris, diriģents E. Račevskis [13 latv. tdz. apdares], 33D-026521-2, Melodija, 1970, Rīgā;
    LP, J. Vītols, J. Graubiņš. Vīru koris „Dziedonis”, diriģents I. Kokars [8 tdz. apdares], 28281-2,Melodija, 1989, Rīgā;
    CD, J. Graubiņš. Atraitnes dēls [Mežā nakts ir ienākusi; Dziedātāja līgaviņa; Smagi liecu to lazdiņu; Neviens mīļi tā nebrauca. Radio koris, dir. E. Račevskis ];
    CD, Latviešu kora mūzikas izlase. Latvijas Radio koris,[G. latv. tdz. apdares:Tek saulīte tecēdama,S. Kļavas vad.; Alutiņš, bāleliņš, K .Putniņa vad.], Remix Production, R. 1993;
    LP, V.Vismane, P.Sīpolnieks. Ērģeles,[G.: Fantāzija par latviešu tdz. tēmu - P.Sīpolnieks], 33SM-02058,Melodija, R. bg.;
    LP, [13] Latviešu tautasdziesmu apdares,[LRd T.Kalniņa koris, E.Račevska vad.], 33D-026521-2,Melodija, R. bg.
    CD, Dainu zemē. Rīgas kamerkoris „Ave Sol”, diriģents I. Kokars [tdz. apd.: Tek saulīte tecēdama; Alutiņš – bāleliņš; Silmala trīcēja dancojot], 521 AG9502 LR03, 1995, Rīgā;
    CD, Sieviešu koris „Dzintars”. Diriģente Ausma Derkēvica [tdz. apd.: Tek saulīte tecēdama; Silmala trīcēja dancojot], RS 004, Rīgas Skaņu ierakstu studija, 1995, Rīgā

    Pagodinājumi

    Viņa vārdā nosaukta Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skola, kas sadarbībā ar Līvānu novada domi rīko Jēkaba Graubiņa Jauno pianistu konkursus.

    Quotes

    "Jaunrades intereses vispirms izpaudušās a capella kora mūzikā. Pirmie skolu koriem adresētie krājumi no bērnu koru trīsbalsības aizvada līdz pirmajiem klasiskiem Jēkaba Graubiņa jaunrades paraugiem (Laimiņai pavaicāju, Grieziet ceļu, Trīcēj’ kalni) četrbalsīgam jauktam korim. Koru mūzika arī turpmāk palikusi par galveno Graubiņa jaunrades gultni, visspilgtāko izpausmi rodot tautasdziesmu apdarē. Dibinoties Melngaiļa izkoptajos principos, Graubiņš atradis savu savdabīgu pieeju tautasdziesmām, kam raksturīga homofoni polifona, vietumis tīri kontrapunktiska rakstība un centieni atsevišķus pantus saliedēt plašākā caurviju formā. Tādējādi apdare tuvinās oriģināldziesmai, kur tautas meldijai nereti vairs tikai inspiratīva aizdzieta nozīme (V. Bērzkalns). Graubiņa mūzikai bijuši atsaucīgi labākie tā laika kori (Reitera koris, LU, LU P!K! vīru un sieviešu kori, Dziesmuvara, Daina, u. c.), kopš 7. Dziesmu svētkiem (1931) tā skanējusi arī svētku kopkorī. Paliekošas vērtības Graubiņš atstājis arī instrumentālajā mūzikā, īpaši tur, kur par rosinātāju bijusi tautasdziesma (Spēlmanītis, Graznas dziesmas, Sudraba vakars u. c.). Mazāk raksturīgi izrādījušies mēģinājumi pievērsties lielākām simfonisko un vokālo simfoniju formām. Kā izņēmums minami 30. gados bieži atskaņotais simfoniskais rondo Terases un Romantiska dziesma mežragam ar orķestri. Nozīmīgs arī Graubiņa veikums folkloras pētniecībā, īpaši tautasdziesmu metrikas jautājumos. Viņa devums 1935. gadā atzīmēts ar Krišjāņa Barona prēmiju. Pētniecību Graubiņš turpināja arī padomju okupācijas laikā, taču neviens no darbiem (Paralēles starp latviešu un krievu tautasdziesmām u. c.) savu publikāciju vēl joprojām nav pieredzējis."

    Occupations

    composer
    educator
    folklore researcher
    music critic
    professor
    teacher

    Additional names

    Arnolds

    Working place

    University of Latvia
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Lektors skolotājiem dziedāšanas metodikā

    1905–1909
    Trikātas draudzes skola
    Trikāta
    Skolotājs. Izveidojis jaukto kori.

    1912–1919
    Lubānas augstākā tautskola
    Lubāna
    Skolotājs

    1919
    Latvijas Republikas Izglītības ministrija
    Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
    Strādā par darbvedi Izglītības ministrijas pamatskolu nodaļā.

    1921
    Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (1920–1939)
    Rīga
    Redaktora palīgs

    1921–1923
    Rīgas Valsts paraugpamatskola
    Rīga
    Dziedāšanas skolotājs

    1921–1922
    Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
    Rīga
    Mūzikas recenzents

    1922–1926
    Laikraksts "Latvis"
    Rīga
    Mūzikas recenzents

    1924–1925
    Rīga
    Vadījis Rīgas vidusskolu jaunatnes kori.

    1926–1927
    Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
    Rīga
    Mūzikas recenzents

    1927–1936
    Rīgas Tautas konservatorija
    Rīga
    Mūzikas teorijas pasniedzējs

    1935–1941
    Latvijas Kultūras fonds
    Rīga
    Latvijas Kultūras fonda Centrālo nošu bibliotēkas izveidotājs un vadītājs

    1938–1944
    Latvijas Konservatorija
    Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
    Pēc viņa iniciatīvas 1938. gadā Latvijas Konservatprijā nodibināta Latviešu tautas mūzikas katedra, kurā strādā par folkloras un polifonijas pasniedzēju.

    1941–1944
    Rīga
    Mākslas lietu departamenta Mūzikas referents

    1944–1950
    Latvian Conservatoire
    Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
    Latviešu tautas mūzikas katedras folkloras un polifonijas pasniedzējs, no 1947. gada – profesors.

    Residence

    1887–1899
    Grienvalde
    Graubiņu ģimene dzīvo Grievaltas(Grienvaldes, Grīnvaldes) pagastā, kur Jēkabs Graubiņš pavada bērnību.

    1899–1902
    Rīga

    Education

    1896
    Zīvertes privātā zēnu elementārskola
    Rīga

    1896
    Klīversalas elementārskola
    Rīga

    1897–1902
    Rīgas pilsētas Katrīnas otrā skola
    Rīga

    1902–1905
    Valmieras skolotāju seminārs
    Leona Paegles iela 40, Valmiera
    Apguvis skolotāja profesiju

    1909–1912
    Pēterburgas skolotāju institūts
    Sanktpēterburga

    1919–1924
    Latvijas Konservatorija
    Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
    Absolvējis Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi ar brīvmākslinieka diplomu.

    Detention

    01.1919
    Vecgulbenes pagasts
    Jēkabu Graubiņu apcietināja Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas varas iestādes un kā "baltās gvardes organizatoru" nosūtīja uz Vecgulbenes koncentrācijas nometni revolucionārajam tribunālam. Lubānas sabiedrība panāca sava skolotāja attaisnošanu.

    17.10.1950–03.1955
    Soļikamska
    Ieslodzīts Usoļjes labošanas darbu soda nometnē (Usoļlags) Soļikamskā, vēlāk Gavrila Poļanas koncentrācijas nometnē.

    Participation in organisations

    1924–1939
    Latvijas skaņražu kopa
    Rīga
    Biedrs, sekretārs līdz 1937. gadam.

    1944–1950
    Latvijas PSR Komponistu savienība
    Rīga
    Biedrs

    Memorials

    24.04.1986
    Rožupe [uo]
    Pie Rožupes pamatskolas uzstādīts piemiņas akmens.

    Buried

    Rīgas Otrie Meža kapi

    Awards

    Krišjāņa Barona prēmija
    Prēmija par rakstu "Latviešu tautasdziesmu mūzika".
    1936