Harijs Heislers

Dzimis tramvaja vadītāja ģimenē.

Pirmā publikācija

1947.27.12.: dzejoļi “Ust-Kulomā” un “Vorkutas dzelzceļa malā” laikrakstā “Padomju Jaunatne”.

Dzeja

1957: “Kāda būsi, sirds?” (Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: “Gadi steidzas tālāk” (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: “Ceļā” (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: “Atzīšanās” (Latvijas Valsts izdevniecība).
1968: “Tālums un tuvums” (“Liesma”).
1970: “Sīkstums” (“Liesma”).
1973: “Otrā elpa” (“Liesma”).
1976: “Dienu mozaīka” (“Liesma”).
1985: “Sarmas raksti” (manuskriptā).
1982: “Rudens atspulgi” (“Liesma”).
1986: “Atstāj vienu labu vārdu” (“Liesma”, izlase).
2006: “Laimes putns” (“Zvaigzne ABC”, izlase).

Literatūra bērniem

1957: “Priekos un bēdās” (LVI).
1964: “Skola gaida” (LVI).
1970: poēma “Šīs takas neaizaugs” (“Liesma”).
1971: makšķernieka dienasgrāmata “Jurēna vasara” (“Liesma”).

Dramaturģija

1975: drāma “Kad ledus iet” (manuskriptā)
1975: viencēliens “Vienam vakaram par daudz” (manuskriptā).

Humors un satīra

1964: kopkrājumā “Cipari un pipari” (LVI) iekļautas viņa humoreskas un “Mazas pasaciņas lielajiem lasītājiem”.
1971: kopkrājumā “13+2 mērcētas rīkstes” (“Liesma”) – humoristiski dzejoļi.

Cittautu autoru darbu tulkojumi

1960: sastādījis un daļēji atdzejojis Sergeja Jeseņina dzejoļu krājumu “Lirika” (Latvijas Valsts izdevniecība).
1962: tulkojis poēmu “Anna Sņegina” (“Liesma”).
Atdzejojis un periodikā publicējis arī Aleksandra Puškina, Aleksandra Tvardovska, Roberta Roždestvenska, Sergeja Jeseņina un citu krievu dzejnieku darbus.

Par Harija Heislera dzeju

“Harijs Heislers audzis un veidojies līdzīgi Vidzemes jūrmalas kadiķim, – visu debess pušu vēju šaustīts, izturības un spīta tikumā. Patiesi Harija Heislera dzeju var pielīdzināt zaļoksnīgam paeglim: tā ir paskarba, ziemeļnieciska rakstura, reizē atklāta, vaļsirdīga saruna ar lasītāju, ko pareizi uztvēris arī Vitolds Valeinis. Netrūkst tajā arī smalkāku nianšu, intimitātes (savdabīgā mīlestības lirika), bet tas viss ieslēpts kaut kur dziļāk, sajaušams, rūpīgāk pārlasot dzejnieka grāmatas. Tad nu jāatzīst: Hariju Heisleru droši varam pieskaitīt redzamākajiem latviešu padomju dzejas pārstāvjiem.”

Damburs, Edgars. “Uzticīgs sev un dzīvei”. Karogs. Nr. 3, 01.03.1977.

“Hariju Heisleru literatūrā ienes tas pailgi gaidītais uzviļņojums, kāds latviešu padomju dzejā iešaujas 50. gadu vidū, raudams sev līdzi jaunus un atkal jaunus sekotājus. Bet Heislers pirmās grāmatas iznākšanas brīdī ne bija vis pabikls 23 gadus vecs jauneklis ar nule pabeigtas augstskolas diplomu kabatā (pirms tam vidusskola, vēl agrāk – pamatskola). Nē, viņam jau bija pāri par trīsdesmit un aiz muguras – nepabeigta vidējā izglītība, gandrīz desmit gadi sīvos ziemeļu apstākļos, smags fizisks darbs, cīņa dēļ pārtikas kumosa. Agri un līdz cilvēciskās būtības dzi|umiem tiek iepazīts gan drauga vārda un atbalsta spēks, gan smaržojoša rupjmaizes rieciena vērtība. [..] Heislera lirikas pievilcīgāks daļa man allaž šķitusi viņa intīmā dzeja, konkrēti mīlas un ar to saistīto jūtu izpausme dzejā. Taču teiktais nenozīmē, ka Heislera dzejas idejiski tematiskais diapazons jau būtu izsmelts. Abās pirmajās grāmatās autors nereti iziet no mīlestības, ģimenes vai dabas ietvariem un ietiecas visai mūsu zemei un pasaulei vitāli svarīgās problēmās – tādās kā karš un miers, dzīvība un nāve, jauncelsme un iznīcība. Turklāt par izejpunktu palaikam tiek izmantots personiski ģimeniskais izjūtu un reāliju loks.”

Čākurs, Jānis. "Optimists dzīvē un dzejā." Karogs. Nr. 4, 01.04.1976.

journalist
poet

D. Liniņš