Biruta Senkēviča-Ziemane

Dzimusi Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagasta Lanceniekos.Lancinieku saimnieka ģimene bērniem (3 brāļi un 2 māsas) svētīta, to starpā Biruta izceļas ar savu sparu, drosmi un zinātgribu.

Vēlāk dzīvojusi un darbojusies Rīgā un arī savās lauku mājās Tērvetes Zelmeņos.
Izšķirīgs brīdis viņas dzīvē bijis, kad frontei tuvojoties, nepilnas stundas laikā vajadzējis atstāt savas lauku mājas Zelmeņus, lai kopā ar vīru, agronomu Voldemāru Ziemani, dotos trimdā. Dzimtenē dzejniecei palikušas daudzas vērtīgas latviešu mākslinieku gleznas, mīļas grāmatas un citas vērtības.

Precējusies ar agronomu Voldemāru (Valdi) Ziemani.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1930: pirmā publikācija – raksts "Jaunatnes audzināšana" laikrakstā "Kurzemes Vārds" 20. novembrī.

Laikrakstā "Brīvā Zemē" iespiesti 28 stāsti. Viņas darbi lielāko tiesu palikuši izkaisīti periodikā, jo ar grāmatu izdošanu nav laimējies. Iebrūkot boļševikiem pirmo reizi, tika iznīcinātas iespiešanai nodotās divas stāstu grāmatas jaunatnei: "Degošais brīdis" un "Samaksātā dzīve." Arī vācu okupācijas laikā sakārtotais stāstu krājums "Spējais pagrieziens" palika spiestuvē.

DARBI

Dzimtenē manuskriptā palicis etnogrāfisks pētījums - "Ganu dzīve" un Jelgavas spiestuvē stāstu grāmata "Samaksātā dzīve".

1939: grāmata "Godi Vidus-Kursā", sērijā "Latviešu folkloras krātuves materiāli, B. 5 (5. burtnīca).
1940: grāmata "Senie Jāņi Zemgalē" (Kārļa Strauberga virsredakcijā), sērijā: "Latviešu folkloras krātuves materiāli ; B. 9 (9. burtnīca)". Bēgļu nometnē Vācijā sarakstīta grāmata "Latviešu godi"; ietver ap 1000 tautas dziesmu un raksturīgākās rotaļas.
1957: grāmata "Latviešu ģimenes godi".
1963: stāstu krājums "Ziedošais ērkšķis".
1965: dzejas krājums "Zeme un jūs".
1969: grāmata "Jāņi – vasaras saulgrieži" (Krišjāņa Barona prēmija 1970; Latvijā 1992).
1976: dzejas krājums "Baltie bērzi".

DARBĪBA FOLKLORISTIKĀ

Sākot ar 1938. gadu nelielas apceres ("Dārzāji tautas dziesmās un ticējumos", "Ganiņš dainās", "Siena pļāvējs dainās", "Senās talkas", "Veļu godināšana", "Senas vedības", "Mūsu senču ticējumu Jaungada naktī", "Putni tautas dainās") galvenokārt publicētas žurnālā "Mūsu Mājas Viesis" un "Darbs un Zeme".
Sadarbībā ar Pēteri Šmitu, Kārli Straubergu un Ernestu Blesi vākusi folkloras un etnogrāfiskos materiālus, daļēji tos nododot Folkloras krātuvei, daļēji publicējot Folkloras krātuves materiālu sērijā: "Godi Vidus-Kursā" (1939, Kārļa Strauberga redakcijā, saņēmaKultūras fonda godalgu), "Senie Jāņi Zemgalē" (1940).
Rīgas radiofonā lasījusi vairāk kā 30 lekciju par etnogrāfiju un ar to saistītiem tematiem.
Piedalījusies profesora Luda Bērziņa vadītos semināros Rīgā, turpinot saraksti ar profesoru par
folkloras jautājumiem arī pēc dzimtenes atstāšanas. Latvisko gara mantu krāšana tākļuvusi par nozīmīgu viņas mūža darba daļu.
Nozīmīgākā darbības nozare – etnogrāfija. Latvijas Kultūras fonds godalgojis viņas darbus "Senie Jāņi Kurzemē" un "Kurzemes godi", par pētījumiem etnogrāfijā un latvisko stāju saņēmusi "Latvju Dainu" komplektu.

Trimdā sarakstījusi un iestudējusi piecus Jāņu brīvdabas uzvedumus, arī Ūsiņdienas, Apkūlību, Ziemassvētku, Lieldienu uzvedumus, izrādei sagatavots 4 cēlienu uzvedums "Senlatviešu kāzas".

DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ

Latvijā darbojusiespresē – laikrakstos "Brīvā Zemē," "Kurzemes Vārds", "Zemgales Vēstnesis", "Zeltene" un citur, tur kopš 1927. gada publicēti dzejoļi, apceres un stāsti.
Trimdā turpinājusi darbu žurnālistikā, strādājusi laikraksta Tēvzeme" (Hānava) redakcijā.
1949–1951: laikraksta "Brīvā Balss" (Toronto) redaktore.
1974–1975: žurnāla "Treji Vārti" redkolēģijas locekle.

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

1949: decembrī dibinājusi Latviešu Preses biedrības Kanādas kopu.
Darbojusies Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) un Toronto Latviešu biedrības valdē.

Pazīstama kā kvēla patriote, it sevišķi rūpējoties par mūsu jaunatnes nacionālo ievirzi un audzināšanu.
Kopš 1962. gada, kad nodibināts B. Senkēvičas fonds, tas apbalvo par izcilām sekmēm un labāko latviešu valodas prasmi sekmīgākos latviešu skolu absolventus visas Kanādas mērogā.
2001. un 2002. gadā Birutas Senkēvičas-Ziemanes fonds piešķīris godalgas labākajiem literārās sacensības darbu autoriem prozā un dzejā.

PAR BIRUTAS SENKĒVIČAS PERSONĪBU UN DARBĪBU

".. pulcējoties dzejnieces un sabiedriskās darbinieces Birutas Senkēvičas jubilejas svinībās, nebūs grūti šai vakarā viņu garā iedomāties Jūrkalnessaulainajās druvās un vēlāk skolotājas gaitās, skaistākās jaunības dienas veltījot jaunatnes audzināšanai, bet arī ar riteni braucot pa Kurzemes, Latgales un Vidzemes ceļiem, lai ar bites čaklumu vāktu latviešu tautas folkloru."

Vtr. Cildinājuma runu maratons. Latvija Amerikā, 1970, 7. febr.

PAR GRĀMATU "GODI VIDUS-KURSĀ" (1939)

"156 lappušu biezā grāmatā Latviešu folkloras krātuve izdevusi Birutas Senkevičas sakopotās seno laiku ziņas par godiem Vidus-Kursā, kas savāktas un uzrakstītas Alsungā, Gudeniekos, Basā, Sakā, Dunalkā, Rudbāržos, Skrundā, Jūrkalnē, Ulmālē, Ēdolē, Raņķos, Virgā, Durbē. Visvairāk ziņu ir no Alsungas un suitu apgabaliem; tās ir vērtīgākās. [..] Kursas seno godu ierašu aprakstus Biruta Senkeviča kārtojusi cilvēka mūža rituma secībā: Pirmkārt  – bērnu godības ar radību, piertižu, krustību, šķirību norisēm; otrkārt – tautās iešanas godības ar precību, derību, vedību (kāzu), pūra vešanas un vedību (tautieša sētā) aprakstiem; treškārt – sēru godības ar miršanas, bedības, veļu goda senajām parašām. Aprakstos ietilpst ticējumi, kas likti dažādo maģisko izdarību pamatos, tad pašas izdarības, kas jo bieži izvēršas krāšņā un plašā latviskā ceremoniālā un jau pieminētās, īpašos gadījumos dziedamās, zīmīgās dziesmas. Īsumā pieminēta un cik necik nojaušama arī etnogrāfiski visai interesantā, līdz šim pavisam maz pētītā parādība – radu pulka tiesiskais un sabiedriskais kārtojums un viņu savstarpējās attiecības senos laikos. Diezgan daudz grāmatā dažādu aprakstu, piemēram, ziņas par ēdienu sagatavošanu, mielastiem un to pasniegšanas kārtību, pie galda sēdēšanas kārtību, seno dzērienu pasniegšanu un dzeršanu, ziņas par tautas tērpiem un to nēsāšanu, ziņas par braukšanu, jāšanu, pajūgiem u. c. Doti arī daži tautas deju un rotaļu apraksti un beidzot liels skaits ļoti vērtīgu, senu, tagadnē aizmirstu, apvidus vārdu, īpatnēju priekšmetu un izdarību apzīmēšanai. Tūliņ gan jāpiezīmē, ka nezin kāda iemesla dēļ, nav ievērota visai svarīga elementāra prasība, pierakstot interesantajiem apvidus vārdiem, kuri vienā otrā vietā tekstā iespiesti pat retināti, to pagastu vārdus - kur dotie apvidus vārdi uzrakstīti un kur tie senāk lietoti."

Sējējs, 1940, Nr. 6.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "ZEME UN JŪS" (1965)

"Senkeviča ir patriote un cīnītāja. To liecina viņas dzeja katra rinda. Viņa pat pārāk uzsver idejisko un nacionālo momentu, tāpēc mākslinieciskais atstāts novārtā. Un tā jau sākumā jāsaka, ka tā ir cīnītāja, sludinātāja un apsūdzētāja dzeja mūsu tautas likteņsituācijā, bet nepretendē būt mākslas dzeja, tā kā tādai tai ir sava jēga un kategorija."

Spoģis, Alberts. Varoņu jundai un dzimtenei. Latvija, 1966, 9. apr.

author
public employee
writer

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Jāņi – vasaras saulgrieži".
1970

Goppera fonda balva
Par grāmatu "Jāņi - vasaras saulgrieži".
Atzinības raksts
1970

PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
Teātra māksla
1979